No 11. novembra līdz 18. novembrim KTMC “Mazā ģilde” sociālo tīklu Facebook un YouTube kontos būs skatāma dokumentālā filma “Demokrātijas stunda”. Dokumentālās filmas režisors Romualds Pipars, operatori Oļegs Kotovičš un Andris Slapiņš, komponists Mārtiņš Brauns.

Filma skatāma https://youtu.be/aRX7c7Y7bOE

Par filmas tapšanas laiku stāsta filmas režisors Romualds Pipars:
“Tajos senajos laikos mana vecmāmiņa ik pa brīdim pieminēja Ulmaņa laikus, pret Padomju varu gānījāmies virtuvēs. Tos, kas nemācēja muti turēt, pārvietoja zemākos darbos, vai aktīvākiem vajadzēja doties izsūtījumā pāri PSRS robežām vai uz austrumiem. Tad bija kāds students vārdā Rips, kas sadedzinājās Brīvības pieminekļa priekšā, un tos, kuri sarkanbaltsarkano pareizajā dienā iemanījās izkārt, novietoja trako namā uz ārstēšanos mūža garumā. Bet realitātē lielajai impērijai nebija ne silts ne auksts un nākamā atmoda šķita gulēja letarģiskā miegā.
Tad 1986. gada 17. oktobrī divi jauni puiši Dainis Īvāns un Artūrs Snips laikrakstā “Literatūra un māksla” publicēja rakstu, saucot sabiedrību pie prāta, nedrīkst taču galīgi izķēzīt Latvijas likteņupi.
Un notika brīnums. Uz laikraksta redakciju sāka nākt lasītāju atbalsta vēstules ar milzum daudz parakstiem ar fiksētām adresēm un paraksta atšifrējumiem. Pavisam kopā parakstīja vairāk kā 65000 cilvēku, riskējot ar vis nopietnākām represijām. Lūk tā sākās cīņa pret Daugavpils hidroelektrostacijas būvi, pret kārtējo viesstrādnieku plūsmu no austrumiem, bet sirdī – par Latviju. Par šo cīņu, kas mums Latvijai beidzās ar uzvaru, tad arī stāsta dokumentālā filma “Demokrātijas stunda”.
Tā 1986. gada 17. oktobrī sākās “Atmoda”, un tā bija tās pirmā uzvara.
Pēc tam vēl būs pirmais “Helsinki 86” karogotais gājiens pie Brīvības pieminekļa, vēl būs tautas manifestācija Mežaparkā, vēl dibinās Tautas fronti, būs 4. maijs, Janvāra barikādes un augusta pučs, …
P.S. Padomju laikos parasti gatavās Rīgas kinostudijas filmas noskatījās cenzors. Viņš deva vai nedeva atļauju to izrādīt turpat vairākos desmitos Rīgas un simtos Latvijas kinoteātros un TV. Dokumentālās filmas “Demokrātijas stunda” cenzors vispār atteicās darbu skatīties. Nu ceļš pie skatītāja slēgts. Tad Dainis Īvāns sazinājās ar Sergeju Zaliginu rakstnieku un laikraksta “Novij mir” (jaunā pasaule) galveno redaktoru Maskavā. Viņš teica: … atvediet… es viņam parādīšu… Es filmu aizvedu. Pēc ļoti īsa brīža Rīgas kinostudija saņēma filmas demonstrēšanas atļauju, kaut arī neviens cenzors nebrauca skatīties. Tikai daudz vēlāk uzzināju, ka Viņš filmu noskatījies un teicis, … labi. Viņa vārds bija Mihails Gorbačovs.
Bet, neskatoties uz visiem atļauju papīriem, neviens kinoteātris Rīgā un Latvijā filmu nerādīja.
Nu mēs ar Daini braukājām pa Latviju un Baltiju filmu rādīdami. Vairākas reizes bija tā, ka filmai beidzoties, kad devāmies pie ekrāna atbildēt uz jautājumiem pēc filmas, skatītāji stāvēja kājās un bezgalīgi aplaudēja mūsu necilajam darbam. Patiesībā viņi aplaudēja savai drosmei un varēšanai.”

Filmas demonstrēšanu platformā YouTube ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu nodošina KTMC “Mazā ģilde”.