MŪZIKA

Mūzika

Jauniešu koris ||Balsis||

 

 

 

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1987
Vidējais dalībnieku vecums: 15-33
Dalībnieku skaits: 47
Vadītāja vārds: Ints Teterovskis
Vadītāja tālrunis: 29414158
Vadītāja e-pasts: choir@balsis.lv
Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde Jauniešu koris BALSIS ir viens no izcilākajiem koriem Latvijā, kas dibināts 1987. gadā. Tā diriģenti bijuši Kaspars Putniņš, Māris Kupčs, Armands Zavadskis, Agita Ikauniece, Valdis Tomsons un Laura Leontjeva; pašlaik kori vada Ints Teterovskis – kora mākslinieciskā dvēsele un pulss ikdienas mēģinājumos un koncertos.
Diriģents Georgs Zujevs, vokālais pedagogs Nauris Indzeris.
Koris ar panākumiem uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās un korporatīvos pasākumos, kā arī ārzemēs – no Norvēģijas līdz Spānijai, no Krievijas līdz ASV un Kanādai, 2006. gada nogalē viesojies arī Austrālijā; plūcis laurus vairākos starptautiskos konkursos Šveicē, Spānijā, Norvēģijā, Igaunijā, Austrijā, Itālijā un Latvijā; ir vairākkārtējs laureāts Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas un citas balvas.  Kora repertuārs aptver loku no renesanses līdz mūsdienām, no a cappella dziesmām līdz lielformu darbiem ar simfonisko orķestri. Katru gadu BALSIS iestudē 6 – 8 koncertprogrammas – kā latviešu, tā cittautu komponistu darbus – ar tām ikreiz pārsteidzot savus klausītājus. Vidēji gadā koris sniedz 70 koncertus – kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas, lepni nesot valsts un Dziesmu svētku tradīcijas godu pasaulē. Lai gan korim šī ir 28. sezona, līdz šim BALSIS izdevušas jau 18 kompaktdiskus, savukārt viens no pēdējiem izdotajiem ierakstiem „red/SARKANS” tika nominēts Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvai 2011 kategorijā Labākais Akadēmiskās mūzikas albums, bet kompaktdisks „Ziemassvētki sabraukuši”, kas tapis 2008. gadā sadarbībā ar Ņujorkas latviešu kori un Jauno Rīgas kamerorķestri, Rolling Stones atzina kā vienu no divdesmit pieciem visu laiku labākajiem Ziemassvētku albumiem. Tāpat arī kompaktdisks „Missa a cappella 1” tika nominēts Latvijas Mūzikas Gada balvai 2012 kategorijā Labākais Koru un Vokālo grupu mūzikas albums, bet kategorijai Labākais Koncertieraksta video tika nominēts Balsu 25 gadu jubilejas koncerta DVD ieraksts. Koris ne tikai aktīvi koncertē, bet iesaistās arī sociālajā dzīvē – organizē un koordinē labdarības akcijas, piedalās labdarības pasākumos, aktīvi atbalsta Gulbenes bānīša pastāvēšanu. BALSIS raksturo mainība, muzikāli un cilvēciski izaicinājumi.

 

 

 

 

 

Sieviešu koris ||AUSMA||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1959
Vidējais dalībnieku vecums: 17 – 60
Dalībnieku skaits: 34
Mājas lapa: www.korisausma.com
Vadītāja vārds: Vita Grīnhofa
Kontaktpersonas tālrunis: 25939626

Kontaktpersonas e-pasts:

signekoris@inbox.lv

____________________________________

Sieviešu koris „AUSMA” dibināts 1959. gadā.

Kopš 1968. gada kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir bijis JVLMA kordiriģēšanas katedras asociētais profesors un Vispārējo Latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Zirnis. Viņa vadībā sieviešu koris „AUSMA” ir kļuvis par daudzkārtēju starptautisku koru konkursu laureātu (Latvijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Īrijā, Maltā, Beļģijā, Polijā, LIetuvā u.c.), kā arī bijis daudzkārtējs Vispārējo Dziesmu svētku koru karu laureāts, 1. Latvijas sieviešu koru konkursa Grand Prix ieguvējs, E.Dārziņa koru konkursa uzvarētājs. 2014. gadā Rīgā notikušajā 8. Pasaules koru olimpiādē „AUSMA” izcīnīja zelta medaļu, savukārt Krakovas (Polija) 5. Adventa un Ziemassvētku mūzikas konkursā ieguva galveno balvu „Zelta eņģelis”.

Sieviešu kora  „AUSMA”  repertuārā ir  dažādu stilu un laikmetu mūzika, sākot ar latviešu tautas mūziku, latviešu  un ārzemju komponistu  oriģinālmūziku   līdz pat sakrālajai mūzikai un džezam. Koris regulāri koncertē Rīgā un dodas koncertbraucienos pa Latviju un  ārzemēm, uzstājoties gan individuālos koncertos, gan piedaloties festivālos un veidojot koncertprogrammas sadarbībā ar citiem koriem.

No 2022.gada rudens kora mākslinieciskā vadītāja ir Vita Grīnhofa, kormeistares  –  Dzintra Vīcupe un Diāna Vizule.

 

 

 

 

 

 

 

 

Vīru kamerkoris ||FRA-CHO-RI||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1986
Vidējais dalībnieku vecums: 16-83
Dalībnieku skaits: 22
Mājas lapa: www.frachori.lv
Vadītāja vārds: Ingus Leilands
Vadītāja tālrunis: 29622683
Vadītāja e-pasts: ingus.leilands@gmail.com
______________________________________

 

Mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks, kormeistars Guntars Ruņģis.
Vīru kamerkoris FRA-CHO-RI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību, tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē: kora brālība no Rīgas. Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes). Koris regulāri uzstājas Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīko tematiskas koncertu programmas: sākot ar Renesanses laikmeta autoru skaņdarbiem un Rīgas vācu komponistu mūziku – beidzot ar opermūziku un latviešu kordziesmu klasiku. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa 1988. gadā protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību. Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRA-CHO-RI izaugsmes apliecinājums ir arī iestudētie kori no Eiropas dižmeistaru Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti operām, kurus FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un arī ar Latvijas Nacionālās operas orķestri. FRA-CHO-RI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis u.c. komponisti. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi FRA-CHO-RI. FRA-CHO-RI piedalījies visos latviešu Dziesmu svētkos – sākot ar 1990 gadu, kā arī kormūzikas konkursos, festivālos, koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. Kora vadītājs un dibinātājs ir Andrejs Mūrnieks – diriģents, kultūras pētnieks un pedagogs, LU docents, vadībzinātņu doktors. Kā diriģents FRACHORI strādā Aivars Opincāns. Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis. Viņa skolnieku vidū, kuri darbojušies FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Jānis Rībens, Ivo Levende, Mārtiņš Zvīgulis un diriģents Andris Nelsons. Korī dzied ap 22 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

 

 

 

 

 

Jauktais koris ||Sonore||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1987
Vidējais dalībnieku vecums: 18-50
Dalībnieku skaits: 40
Mājas lapa: https://sonore.lv/
Vadītāja vārds: Andis Groza
Vadītāja tālrunis: 29422549
Vadītāja e-pasts: andis.groza@inbox.lv
Jauniešu koris „Sonore” dibināts 1987. gada 13. oktobrī, kā mūzikas prieka un mīlestības koris. To dibinājis diriģents profesors Edgars Račevskis. Mēs esam aptuveni 40 jaunieši ar skanīgām balsīm un lielu radošo degsmi. Kopš 1997. gada kora galvenais mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Ozolinš (1974). Mūzikas akadēmijā pie Edgara Račevska ieguva maģistra grādu kordiriģēšanā. 2003. gadā absolvēja Imanta Rešņa simfoniskās diriģēšanas klasi. 2013. gada XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Mārtiņš Ozoliņš pirmo reizi debitē koru virsdiriģenta godā. No 2013. gada 1. decembra Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, bet no 2014.gada – Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Martiņam Ozoliņam ir savs rokraksts, kas sakņojas visvairāk domas skaidrībā un teju dzelžainā prasmē īstenot iecerēto. Nosaukto parādību iezīmes gadījās manīt jau pirmajos Mārtiņa opersoļos, diriģējot Verdi Nabuko. Patlaban viņa rokās ir Klīstošais holandietis, Pīķa dāma, Jevgeņijs Oņegins, Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta un arī baleti Riekstkodis, Gulbju ezers, Pelnrušķīte. Kora diriģents Andis Groza (absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu, iegūstot bakalaura grādu (2006), Kordiriģēšanas nodaļu, iegūstot maģistra grādu (2012) mūzikā, kā arī Latvijas Universitāti 2004. gadā, iegūstot maģistra grādu fizikā) un kormeistars Andris Pujāts (absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu prof.Jevgēnija Augustinoviča klasē, iegūstot bakalaura grādu (1992), un prof.Imanta Kokara un prof.Sigvarda Kļavas klasē iegūstot maģistra grādu (2000), piedalījies meistarklasē Eiropas Kora Akadēmijā pie Josharda Dausa Maincas (Vācija) universitātē) aktīvi piedalās jaunu koncertu programmu apgūšanā. Koris piedalās koncertos gan Latvijā, gan ārpus tās: – 2002. g. 1. vieta Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmusvētku konkursā Klaipēdā (Lietuva),; piedalīšanās Starptautiskajā koru konkursā Arezo (Itālija); -2003. g. piedalīšanās 49. Starptautiskajā Habaneru un polifonās mūzikas konkursā (Spānija); -2004. g. Šūmaņa/Eiropas trofeja 50. Starptautiskajā koru festivālā Korkā (Īrija); -2005. g. piedalīšanās Flandrijas Starptautiskajā koru festivālā Maasmechelen (Beļģija); -2006. g. Koncertturneja Slovākijā; -2009. g. 2. vieta Starptautiskajā koru konkursā Tallinā; -2010. g. 2. vieta Starptautiskajā garīgās mūzikas konkursā Viļnā; -2013. g. 3. vieta Vispārējos latviešu Dziesmu svētku koru karos; -2014. g. Sudraba diploms 8.Pasaules koru olimpiādes čempionu kategorijas kamerkoru grupā. „Sonores” repertuārs ir ļoti dažāds. Tas ietver dažādu gadsimtu un dažādu ārzemju komponistu (J. Haidna, A. Diabelli, A. Bruknera, J. Brāmsa, F. Pulenka, P. Ebena, u.c.), kā arī latviešu komponistu (J. Vītola, P. Barisona, A. Kalniņa, A. Maskata, P. Vaska) labākos skaņdarbus, kā arī dažādas a cappella un baznīcas mūzikas programmas. Īsiem vārdiem sakot: „Sonore” dzīvo un grib dzīvot aktīvu, radošu koncertdzīvi!

 

 

Koris ||Mūza||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1947
Dalībnieku skaits: 32
Dalībnieku vecums: 18-46
Vadītāja vārds: Didzis Kauliņš
Vadītāja tālrunis: 29198916
Vadītāja e-pasts: info@korismuza.lv
Mākslinieciskais vadītājs un diriģents Didzis Kauliņš, diriģents Artūrs Plaudis.
Koris “Mūza” dibināts 1947.gadā, tā dibinātājs un ilgadējs vadītājs bija maestro Leonīds Vīgners (1906.-2001.). Kora sākotnējais nosaukums ir LPSR Arodbiedrību Centrālās Padomes strādnieku centrālā kluba jauktais koris. Maestro pēckara gados dibināto un vadīto koru (Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu koris (1959 – 1965), Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu kamerkoris (1965 – 1990) u.c.), vidū pats izcilākais ir 1947.g. Leonīda Vīgnera izveidotais un līdz 1985.gadam vadītais LRAP Kultūras nama jauktais koris (kopš 1977.g. – Arodbiedrību Kultūras nama jauktais koris “Mūza”). Korim kā pirmajai amatieru vienībai Latvijā 1956.gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kolektīva nosaukums, bet 1963.gadā tas saņēmis arī Tautas kora kategoriju. Kora repertuārā visnozīmīgāko vietu līdzās pasaules klasikas lielo formu skaņdarbiem vienmēr ir ieņēmusi latviešu klasiskā kora mūzika – vareno celmlaužu J. Vītola, Em. Melngaiļa, J. Cimzes, A. Jurjāna, Alfr. Kalniņa u.c. daiļrade, latviešu tautasdziesmas, kā arī jaunāko paaudžu autoru Em.Dārziņa, J.Zālīša, Jēk.Graubiņa, P.Barisona, K.Kažociņa, P.Līcītes, A.Žilinska u.c. darbi. 1999.gadā koris “Mūza” Didža Kauliņa vadībā atdzimst un kļūst par jauniešu kori. Koris piedalās festivālā Montmatre in Europe Francijā(2000.), starptautiskā konkursā Ārnhemā, koncertē Holandē (2001.), dodas koncerttūrē uz Portugāli (2003.), organizē labdarības akciju “Mūza nosalušām dvēselītēm” (no 2003.) u.c. No 2006.gada kora “Mūza” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Guntis Cimiņš, ar kori “Mūza” strādā diriģents Ralfs Šmīdbergs. Koris „Mūza” realizējis un piedalījies daudzos muzikālos projektos Latvijā un ārvalstīs, dažādos starptautiskos koru konkursos, iegūstot godalgotas vietas. Jauniešu koris „Mūza” par vienu no galvenajiem mērķiem savā pašreizējā darbībā uzskata jaunu, sev saistošu izteiksmes veidu atklāšanu. Koris turpina spert soļus jaunu muzikālu meklējumu un izaicinājumu virzienā. Kora darbības pamatā ir jaunas vokālās mūzikas radīšana un izpildīšana, sadarbība ar komponistiem un daudziem profesionāliem mūziķiem. Koris daudz savās programmās izpilda moderno mūziku, nozīmīgu vietu atvēlot latviešu klasiķiem, kā arī latviešu tautas mūzikai.

 

 

 

 

 

Senioru sieviešu koris ||Sudrabotā Gaisma||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1965
Dalībnieku skaits: 33
Dalībnieku vecums: 66-94
Vadītāja vārds: Ferijs Millers
Vadītāja tālrunis: 26558728
Vadītāja e-pastsferijs@inbox.lv.
Kora menedžere: Baiba Čuprjajeva (tel. 29452673)
______________________________________
 Senioru sieviešu koris “Sudrabotā gaisma” pulcina seniorus, kas vēlas saturīgi, izglītojoši un emocionāli daudzveidīgi pavadīt laiku, kopā dziedot. Kora repertuārā ir gan klasiskās latviešu un ārzemju autoru kora dziesmas, gan populāru estrādes dziesmu, šlāgeru pārlikumi korim. Koris ik gadu piedalās Senioru dziesmu svētkos (noris dažādās Latvijas pilsētās), Rīgas senioru koncertos (dažādos kultūras namos un centros), kā arī dažādos kultūras projektos (Šokolādes muzejā, Kara muzejā, dalība īsfilmā u.c.), koncertē gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Emocionāli gaidītākā dalība ir Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Mēģinājumos, kas notiek pirmdienās un ceturtdienās no plkst. 11.00 – 13.30., apgūstam kora dziedāšanu, svinam koristu dzimšanas dienas, atzīmējam svētkus un plānojam kopīgus pasākumus.

 

 

 

 

Bērnu un jauniešu vokālais ansamblis ||Kolibri||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2011
Vidējais dalībnieku vecums: 7-18
Dalībnieku skaits: 40
Facebook: ttps://www.facebook.com/Bērnu-un-jauniešu-vokālais-ansamblis-Kolibri/
Vadītāja vārds: Inita Malnača
Vadītāja tālrunis: 28300243
Vadītāja e-pasts: inita.malnaca@gmail.com
___________________________________________
 RKTMC „Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Kolibri” par savu dzimšanas dienu uzskata 2011.gada 17. novembri, kad kolektīvs piedalījās Latvijas valsts dzimšanas dienai veltītā koncertā Mazajā Ģildē.
Aktīvi koncertējošs kolektīvs, kurā darbojas 4 dažāda vecuma koncertgrupas. Šajā neilgajā pastāvēšanas laikā „Kolibri” dalībnieki ir koncertējuši kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu, Ilonu Bageli, Juri Vizbuli, Evitu Zālīti Grosu, Martu Kristiānu Kalniņu, Jāni Lūsēnu, Ralfu Eilandu, Ievu Kerēvicu, Ilzi Grundi, Raimondu Bramani, Jāni Apeini, Andri Ērgli u.c..
Kolektīvs regulārti sniedz koncertus un piedalās dažādos uzvedumos.
„Kolibri” ar labiem panākumiem piedalās Rīgas pilsētas vokālo ansambļu skatēs – 2012.g. un 2013.g. ieguvis maksimālo punktu skaitu 50/50 un Latvijas vokalās mūzikas konkursā “Balsis”.
2012. un 2014.gadā „Kolibri” piedalījās LTV un Latvijas Bērnu Fonda rīkotajā akcijā „Nepaej garām!” LTV1.
No 2011.gada pavasara līdz 2020. gadam piedalījās LNO koncertuzvedumā „Mūzikas skaņas”.
2013. gada rudenī izdots ansambļa pirmais CD „Kur ko likt?” ar Jāņa Lūsēna īpaši „Kolibri” rakstītu mūziku un Ojāra Vācieša dzeju.
2014.gada 28.septembrī izdots ansambļa otrais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem „Manas mājas zvēru dārzs” ar Ralfa Eilanda piedalīšanos un tāda paša nosaukuma krāsojama nošu grāmata. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas „Zelta mikrofons 2014” nomināciju kategorijā „Labākais albums bērniem”.
2014. un 2015.gadā „Kolibri” solisti kopā ar Ralfu Eilandu piedalās Jāņa Lūsēna koncertizrādē bērniem „Manas mājas zvēru dārzs”.
2015. gada 25. oktobrī izdots ansambļa trešais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem “Lai ir!” ar Andra Ērgļa piedalīšanos. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas “Zelta mikrofons 2015” nomināciju “Labākais albums bērniem”.
2016. gadā tika izdots “Kolibri” ceturtais CD “Zem zilās debesu bļodas”, kurā tika ierakstītas Raimonda Paula, Imanta Kalniņa un Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem. Albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas “Zelta mikrofons 2016” nomināciju “Labākais mūzikas albums bērniem”.
Kopš 2015./ 2016.gada sezonas “Kolibri” piedalās LNO izrādē “Riekstkodis”.
Vispārējos latviešu XXVI Dziesmu un  XVI Deju svētkos “Kolibri”” piedalījās Latvijas labāko bērnu ansambļu muzikālajā uzvedumā “Vilkam tāda dvēselīt'”.
Kolektīva vokālais pedagogs – Agnese Malnača, koncertmeistars – Māris Treijs.

 

 

 

 

 

 

Bērnu un jauniešu vokālais ansamblis ||Podziņas||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1993
Vidējais dalībnieku vecums: 6-16
Dalībnieku skaits: 25
Vadītāja vārds: Skaidrīte Daugule
Vadītāja tālrunis: 26470788
Vadītāja e-pasts: s.daugule@inbox.lv

K/C ”Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Podziņas” darbojas no 1993.gada. Visu šo laiku popgrupu vada skolotājas Skaidrīte un Anita. Darbojamies 3 sastāvos

  • Mazās „Podziņas” (4-7 gadi)
  • Vidējās „Podziņas” (8-13 gadi)
  • Lielas „Podziņas” (14-16 gadi)

Bērnos tiek attīstīta dziedātprasme un aktiermeistarība. Šajos gados esam aktīvi piedalījušies Latvijas mūzikas dzīvē. Sadarbojoties ar atpazīstamiem māksliniekiem- V. Zilveri, J. Lūsēnu, A. Virgu, A. Sirmo, G. Raču, veidojam koncertprogrammas vienaudžu auditorijai. Bērni savu skatuves pieredzi apgūst muzicējot kopā ar profesionāliem izpildītājiem: A. Daņiļenko, N. Rutuli, A. Krauzi, G. Veitu. Esam piedalījušies vairākos muzikālos uzvedumos: Ziemassvētku koncertā Nacionālajā teātrī. Kopā ar R. Plēpi tika iestudēts emocionāli pamācošs uzvedums ”Kaķīša dzirnavas”, kopā ar Z. Jančevsku tika izdziedāta I.Ziedoņa „Pasaka par pogu”. Esam radoši sadarbojušies ar I. Stoninu, A. Eņģeli, A. Krūzkopu, L. Kirmušku, Juri Hiršu, Nikolaju Puzikovu. Ar labiem panākumiem bērni ir piedalījušies dažādos konkursos un festivālos Latvijā – mūzikas un mākslas festivāls ”Bildes”, „Nāc sadziedāt”, „Gaujas atbalss”, „Balss pavēlnieks”, „Balsis”, TV bērnu raidījumā „Es-te-kas-te”. Latvijas vārdu „Podziņas” ir pārstāvējušas arī ārpus Latvijas – Viļņā (Lietuva), Tallinā (Igaunija), Maskavā (Krievija), Rostokā (Vācija), Fivizano (Itālija), Parīzē (Francija) un Stokholmā (Zviedrija). 2003. gadā kolektīvs nosvinēja 10 gadu jubileju. Koncerts tika rīkots Nacionālās operas Jaunajā zālē. Kā kolektīva radošās darbības atskaites punkts jubilejas reizē tika ierakstīts un izdots CD ”Podziņas” ar J. Lūsēna dziesmām, kurš bija bērnu auditorijā pieprasīts un izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai 2003. 2013. gadā ar vērienīgu koncertu „Podziņām-20” un vairāku mūziķu piedalīšanos tika atzīmēta ansambļa jubileja, ierakstīts un izdots CD „Ai, pasaulīte zaļā!” ar komponista Atvara Sirmā dziesmām.

 

Vokālais ansamblis ||Putnu dārzs||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2008
Vidējais dalībnieku vecums: 17-19
Dalībnieku skaits:5
Vadītāja vārds: Jānis Švarcbahs, Rūta Švarcnbaha
Vadītāja tālrunis: +37129153295; +37127195617
Vadītāja e-pasts: janis.svarcbahs@inbox.lv; ruta.svarcbaha@gmail.com
Vokālais ansamblis “Putnu Dārzs” ir populārā sieviešu ansambļa “Putni” tradīciju mantinieks. “Putni” dibināti 1993. gadā, apvienojoties 8 dziedātājām. 2008.gadā uz esošā ansambļa bāzes izveidojās 2 patstāvīgi kolektīvi – profesionālu brīvmākslinieču grupa “Putni” un jauktais ansamblis “Putnu dārzs”. “Putnu Dārzs” realizē savu īpašu darbības programmu, kopjot a cappella dziedāšanas tradīciju, sniedzot koncertus Latvijā un ārpus tās robežām, uzstājoties kopā ar citiem mākslinieku kolektīviem, kā arī profesionāliem mūziķiem un komponistiem, īstenojot radošas, konceptuālas un inovatīvas sadarbības formas. Katra koncertprogramma ir intensīvas visu dziedātāju kopdarbības rezultāts.

Pēdējo gadu spilgtākie notikumi ir dalība Orlando Di Lasso krogu tūrē kopā ar senās mūzikas ansambli no Nīderlandes “Zefiro Torna” (2016), Djūka Elingtona garīgo koncertu iestudējums (2018), koncertuzvedums “Dabas skaņas” (2020), dalība Latvian Voices a cappella festivālā (2021), dalība vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncertā “Skaņu portreti” Hanzas Peronā (2023), kā arī regulāra dalība Rīgas pilsētas rīkotajos koncertos – skatēs un konkursos, kuros gūtas tikai godalgotas vietas. “Putnu Dārzs” labprāt sadarbojas ar citiem kolektīviem – sadarbības partneru vidū ir senās mūzikas ansamblis no Nīderlandes “Zefiro Torna”, solists Juris Vizbulis, pianisti Agnese Egliņa un Atis Andersons, kontrabasists Jānis Rubiks, vokālās grupas Latvian Voices un Framest, kā arī citi Latvijā un pasaulē pazīstami profesionāli mūziķi.

Kopš ansambļa dibināšanas brīža līdz 2019. gada februārim tā vadītāja bija Antra Dreģe. Šobrīd RKTMC Mazā Ģilde vokālā ansambļa “Putnu Dārzs” vadītājs ir Jānis Švarcbahs un ansamblī dzied pieci mūziķi – Marta Ozoliņa (soprāns), Rūta Švarcbaha (alts), Kārlis Mūrnieks (tenors), Marians Rancāns (baritons) un Holgers Štāls (bass). Jaunie mūziķi guvuši muzikālo izglītību Rīgas Doma kora skolā, kā arī pilnveidojuši savas vokālās prasmes vokālo grupu “The Real Group” un “Latvian Voices” meistarklasēs. Ansamblis, tā jaunajā sastāvā, jau paspējis sevi lieliski pierādīt Rīgas pilsētas rīkotajā koncertskatē VEF Kultūras pilī, kā arī piedalījies vokālo ansambļu mūsdienu mūzikas koncertā “Skaņu portreti”, izpildot a cappella mūziku augstākajā kvalitātē un radot klausītājiem muzikālu baudījumu.

 

 

 

 

 

 

 

 

Senās mūzikas ansamblis ||LUDUS||

 

 

 

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1988
Vidējais dalībnieku vecums: 40 – 60
Dalībnieku skaits: 6 (pamatsastāvs)
Vadītāja vārds: Māra Birziņa
Vadītāja tālrunis: 26534332
Vadītāja e-pasts: chamina@inbox.lv
____________________________________

       Senās mūzikas ansambļa Ludus repertuārā pamatā ir renesanses laika mūzika. Ansamblis to atskaņo uz autentisku instrumentu kopijām, laikmetam atbilstošā manierē un tērpos .Instrumenti ir dažāda lieluma blokflautas, dažāda lieluma violas da’gambas, lauta, baroka ğitāra,arhlauta,fidelis,vijole,sitamie instrumenti.
Sadarbojamies ar seno deju grupām Latvijā-Ballare un Galms kā ari ar vokālo grupu Canto.

 

 

Kokļu klubs

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2003
Vidējais dalībnieku vecums: 30-81
Dalībnieku skaits: 13
Vadītāja vārds: Iveta Tauriņa
Vadītāja tālrunis: 29176399
Vadītāja e-pasts: iveta.austrina@gmail.com
“Kokļu Klubs” ir vienīgais vidējās paaudzes koklētāju ansamblis Latvijā. “Kokļu klubs” dibināts 2003.gadā, taču tā dalībnieces koncertkokli spēlē lielāko savas dzīves daļu. Dalībnieču vecums ir no 33-73 gadiem. Ansamblis apbur klausītājus ar savu azartisko spēlēšanu un daudzbalsīgo dziedāšanu.”Kokļu klubs” labprāt koncertē baznīcās, koncertzālēs un tautas saieta vietās. “Kokļu kluba” repertuārā ir latviešu, lietuviešu, igauņu, somu tautas mūzika, klasiskās mūzikas aranžējumi koklēm. Īpašu vietu ansambļa repertuārā ieņem ansambļa vadītājas Ivetas Tauriņas veidotās apdares. “Kokļu kluba” kokles ir skanējušas gan Latvijā, gan arī Igaunijā, Serbijā, Slovākijā, Nīderlandē, Šveicē.

 

Koklētāju ansamblis ||TEIKSMA||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1955
Vidējais dalībnieku vecums: 18-48
Dalībnieku skaits: 7
Vadītāja vārds: Kristīne Dmitrijeva
Vadītāja tālrunis: 26405807
Vadītāja e-pasts: krisoja@inbox.lv
Ansamblis dibināts 1955. gadā toreizējā Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padomes kultūras nama (tagad Mazā Ģilde) māksliniecisko kolektīvu sastāvā. Tā pirmā vadītāja bija Tamāra Jansone (1927-1972). Sākotnēji ansambļa dalībnieces bija kokles un tautas mūzikas amatieres, bet pamazām ansambļa sastāvu papildināja mūzikas skolu, mūzikas vidusskolu un pēdējos gados arī Mūzikas akadēmijas absolventes. 50-jos un 60-jos gados ansamblis piedalījās daudzos koncertos Latvijā un bija klausītāju iemīļots, jo ansambļa izpildījumā skanēja latviešu tautas dziesmas, tā izpaužot latviskumu pretēji uzspiestai padomju mūzikas kultūrai. Atzinība tika iegūta jau pirmajās tautas instrumentu orķestru skatēs 1966.gadā, kur starp daudziem krievu tautas instrumentu orķestriem bija tikai divi koklētāju ansambļi. Pirmās orģinālkompozīcijas ansamblim rakstīja G. Ordelovskis, V. Salaks, J. Ķepītis. Kokles spēles attīstība gāja jaunu ceļu, pilnveidojot spēles tehniku, uzlabojot instrumenta kvalitāti ar stīgu pārslēdzējiem un piesaistot skaņdarbu atskaņojumos profesionālus atskaņotājmāksliniekus – dziedātājus, pūšaminstrumentu solistus un ansambļus, kam tika rakstīts atbilstošs repertuārs. Diemžēl, pirmās vadītājas mūžs aprāvās un no 1972. līdz 1980. gadam ansambli vadīja Anita Vanaga. Šajā laikā rādās pirmās iespējas Kultūras dienu ietvaros ansamblim koncertēt arī ārzemēs – Somijā, Bulgārijā, Itālijā. 1975. gadā ansamblis par aktīvu koncertdarbību ieguva Tautas kolektīva nosaukumu un arī vārdu – TEIKSMA. No 1978. gada ansambļa mājvieta ir Profesionāli tehniskās izglītības kultūras nams Strūgu ielā 4, kur mēģinājumi notiek līdz 2009.gadam, kaut iestādes nosaukumi mainījušies vairākkārt. No 2002.gada ansamblis skaitījās bērnu un jauniešu centra Daugmale kolektīvs. 2009.gadā tika restaurēta skolas ēka Kronvalda bulvārī 8, kur pārcēlās Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola, līdz ar to arī ansamblis ieguva brīnišķīgu mēģinājuma telpu skolas Kokles klasē. Ar 2015.gada 1.janvāri ansamblis atgriežas savā pirmajā mājvietā Mazajā Ģildē, kaut mēģinājumi joprojām notiek mūzikas skolas telpās. 1970. gads ir nozīmīgs visiem koklētāju ansambļiem – pirmoreiz Dziesmu svētku pasākumos iesaistās arī koklētāji, kas turpmāk kļūst par tradīciju, un neiztrūkstoši visos Dziesmu svētkos apvienotā ansambļa spēlētāju pulkā ir arī TEIKSMAS koklētājas. No 1980. ansambļa vadību pārņem Teiksma Jansone.
Repertuārs attīstās dažādos virzienos – tautas mūzika, kur tiek izmantoti arī tradicionālie instrumenti: 9-stīgu kokles (ar mērķi modernizēto kokļu saspēlē atrast instrumenta sākotnējo skanējumu un savdabību), stabules, trīdeksnis, zvaniņi un pašu dziedāšana, klasikas pārlikumi, kas labi skan baznīcās un koncertzālēs un orģinālkompozīcijas. Tautas dziesmu apdares veidoja arī pašas dalībnieces – Vita Ruduša, Vita Pinne, Kristīne Ojala, Evita Pinne. Jaunas kompozīcijas ansamblim ir rakstījuši R.Jermaks, V.Salaks, I.Zemzaris, I.Arne, V.Līce, M.Lasmanis, J.Nīmanis u.c. Interesanta sadarbība ansamblim veidojās ar senās mūzikas ansambli CANTO, kur kokles latviskās skaņas savijās ar seniem viduslaiku dziedājumiem. Ansamblis regulāri sadarbojas ar flautisti Olgu Ridzevsku, sitaminstrumentālistu Aleksandru Jalaņecki, ir bijusi sadarbība ar dziedātāju Ievu Paršu, senās mūzikas ansambli Inégalité Mystique. Sākot ar 1996.gadu katru gadu decembrī TEIKSMA rīko Ziemassvētku koncertus, atrodot dažādas Rīgas koncertzāles vai muzejus. Ar šādu koncertu 2010.gadā Jūgendstila muzejā ir sākusies sadarbība un draudzība. Regulāri tur uzstājamies valsts svētkos 18.novembrī. Ansamblis piedalās Kokļu dienās, kas iesākās 70-to gadu sākumā un tagad kļuvušas par Starptautiska mēroga festivālu. 2000. gadā Latvijas koklētāju ansambļu konkursā ansamblis ieguva II vietu, 2007. gadā – I pakāpes diplomu. Joprojām 10 dalībniecēm muzicēšana ansamblī ir vaļasprieks, kas jāsavieno ar darba, mācību un ģimenes pienākumiem. No 2009. gada ansambļa mājvieta ir Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Kokles klase. Ansamblis koncertējis vairākkārt Igaunijā, Lietuvā, Krievijā (Starptautiskais daudzstīgu tautas instrumentu festivāls Maskavā 2004., 2006.), Vācijā 1985., Polijā 1991., Dānijā 1992., Anglijā 1994., Somijā 1995., Japānā 1996., Francijā 1996., Bulgārijā 1997., Portugālē 1998., Spānijā 1999., Čehijā 2000., 2001., Turcijā Jauniešu festivāls Fomged 2006., Šveicē Cītaru dienas Bernes kantonā 2007. 1997. gadā iegūta II vieta tautas mūzikas grupā Starptautiskā konkursā Llangolen International Music Eisteddfod Velsā un atzinība par piedalīšanos Starptautiskajā konkursā Dienvidāfrikā, Johanesburgā. Neaizmirstams notikums bija 2014. gada vasarā, kad ansamblis piedalījās Kanadās latviešu Dziesmu svētkos Hamiltonā. 1977. – skaņu plate (bez nosaukuma) 1994. – audiokasete (bez nosaukuma) 1999. – CD Gadskārtu ritmos – latviešu tautas mūzika 2007. – CD 99 kokles Jāņos – dalība ar 3 skaņdarbiem 2011.- CD Sviests IV – J. Nīmanis Dejas sajūta 2014.- CD Brīvdiena– romantiska latviešu un ārzemju mūzika Daudz ierakstu Latvijas Radio, 2006. gadā vadītāja saņēma Rīgas Domes gada balvu Baltais zvirbulis. Ansamblim ir arī jaunākā grupa, kas pārņem Teiksmas koklēšanas tradīcijas.
No 2023. gada rudens ansambļa vadību pārņem Kristīne Dmitrijeva.

 

 

Sievu kopa ||Vilcenes||

 

 

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1995
Vidējais dalībnieku vecums: 38-65
Dalībnieku skaits: 7
Mājas lapa: www.vilcenes.lv
Vadītāja vārds: Ieva Kušķe
Vadītāja tālrunis: 25418065
Vadītāja e-pasts: ieva.kuske@gmail.com
_______________________________
Sievu kopa “Vilcenes” izveidota 1995. gadā. Gadu gaitā “Vilcenes” viesojušās daudzās Latvijas vietās, piedalījušās folkloras festivālos „Baltica” un Dziesmu svētkos. “Vilcenes” pārstāvējušas Latviju izstādē EXPO 2000 Hannoverē un Centrālās un Austrumeiropas valstu kultūras un izklaides EXPO Tbilisi, dalījušās zināšanās par latvisko dzīvesziņu, tradīcijām, gadskārtu svētku un dzimtas godu svinēšanu arī Francijā, Beļģijā , Lietuvā, Igaunijā. “Vilceņu” dziesmu programmas tiek veidotas, apgūstot oriģinālas teicēju melodijas no dažādiem Latvijas novadiem. Grupas sastāvs ir mainījies, taču saglabājusies “Vilceņu” vēlme izzināt un nest tautā paaudzēs pārmantoto sievišķo gudrību, dzīvības stīgu, kas ļāvusi latviešiem gan pārdzīvot sliktus laikus, gan zelt un ziedēt labajos.

 

 

 

Jauniešu koris ||Balsis||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1987
Vidējais dalībnieku vecums: 15-33
Dalībnieku skaits: 47
Mājas lapa: www.balsis.lv
Vadītāja vārds: Ints Teterovskis
Vadītāja tālrunis: 29414158
Vadītāja e-pasts: choir@balsis.lv
Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde Jauniešu koris BALSIS ir viens no izcilākajiem koriem Latvijā, kas dibināts 1987. gadā. Tā diriģenti bijuši Kaspars Putniņš, Māris Kupčs, Armands Zavadskis, Agita Ikauniece, Valdis Tomsons un Laura Leontjeva; pašlaik kori vada Ints Teterovskis – kora mākslinieciskā dvēsele un pulss ikdienas mēģinājumos un koncertos.
Diriģents Georgs Zujevs, vokalais pedagogs Nauris Indzeris.
Koris ar panākumiem uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās un korporatīvos pasākumos, kā arī ārzemēs – no Norvēģijas līdz Spānijai, no Krievijas līdz ASV un Kanādai, 2006. gada nogalē viesojies arī Austrālijā; plūcis laurus vairākos starptautiskos konkursos Šveicē, Spānijā, Norvēģijā, Igaunijā, Austrijā, Itālijā un Latvijā; ir vairākkārtējs laureāts Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas un citas balvas.  Kora repertuārs aptver loku no renesanses līdz mūsdienām, no a cappella dziesmām līdz lielformu darbiem ar simfonisko orķestri. Katru gadu BALSIS iestudē 6 – 8 koncertprogrammas – kā latviešu, tā cittautu komponistu darbus – ar tām ikreiz pārsteidzot savus klausītājus. Vidēji gadā koris sniedz 70 koncertus – kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas, lepni nesot valsts un Dziesmu svētku tradīcijas godu pasaulē. Lai gan korim šī ir 28. sezona, līdz šim BALSIS izdevušas jau 18 kompaktdiskus, savukārt viens no pēdējiem izdotajiem ierakstiem „red/SARKANS” tika nominēts Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvai 2011 kategorijā Labākais Akadēmiskās mūzikas albums, bet kompaktdisks „Ziemassvētki sabraukuši”, kas tapis 2008. gadā sadarbībā ar Ņujorkas latviešu kori un Jauno Rīgas kamerorķestri, Rolling Stones atzina kā vienu no divdesmit pieciem visu laiku labākajiem Ziemassvētku albumiem. Tāpat arī kompaktdisks „Missa a cappella 1” tika nominēts Latvijas Mūzikas Gada balvai 2012 kategorijā Labākais Koru un Vokālo grupu mūzikas albums, bet kategorijai Labākais Koncertieraksta video tika nominēts Balsu 25 gadu jubilejas koncerta DVD ieraksts. Koris ne tikai aktīvi koncertē, bet iesaistās arī sociālajā dzīvē – organizē un koordinē labdarības akcijas, piedalās labdarības pasākumos, aktīvi atbalsta Gulbenes bānīša pastāvēšanu. BALSIS raksturo mainība, muzikāli un cilvēciski izaicinājumi.

 

 

 

Sieviešu koris ||AUSMA||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1959
Vidējais dalībnieku vecums: 17 – 60
Dalībnieku skaits: 34
Mājas lapa: www.korisausma.com
Vadītāja vārds: Vita Grīnhofa
Kontaktpersonas tālrunis: 25939626

Kontaktpersonas e-pasts:

signekoris@inbox.lv

__________________________________

Sieviešu koris „AUSMA” dibināts 1959. gadā.

Kopš 1968. gada kora diriģents un mākslinieciskais vadītājs ir bijis JVLMA kordiriģēšanas katedras asociētais profesors un Vispārējo Latviešu dziesmu svētku virsdiriģents Jānis Zirnis. Viņa vadībā sieviešu koris „AUSMA” ir kļuvis par daudzkārtēju starptautisku koru konkursu laureātu (Latvijā, Francijā, Itālijā, Spānijā, Vācijā, Īrijā, Maltā, Beļģijā, Polijā, LIetuvā u.c.), kā arī bijis daudzkārtējs Vispārējo Dziesmu svētku koru karu laureāts, 1. Latvijas sieviešu koru konkursa Grand Prix ieguvējs, E.Dārziņa koru konkursa uzvarētājs. 2014. gadā Rīgā notikušajā 8. Pasaules koru olimpiādē „AUSMA” izcīnīja zelta medaļu, savukārt Krakovas (Polija) 5. Adventa un Ziemassvētku mūzikas konkursā ieguva galveno balvu „Zelta eņģelis”.

Sieviešu kora  „AUSMA”  repertuārā ir  dažādu stilu un laikmetu mūzika, sākot ar latviešu tautas mūziku, latviešu  un ārzemju komponistu  oriģinālmūziku   līdz pat sakrālajai mūzikai un džezam. Koris regulāri koncertē Rīgā un dodas koncertbraucienos pa Latviju un  ārzemēm, uzstājoties gan individuālos koncertos, gan piedaloties festivālos un veidojot koncertprogrammas sadarbībā ar citiem koriem.

No 2022.gada rudens kora mākslinieciskā vadītāja ir Vita Grīnhofa, kormeistares  –  Dzintra Vīcupe un Diāna Vizule.

 

 

 

Vīru kamerkoris ||FRA-CHO-RI||

 

 

 

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1986
Vidējais dalībnieku vecums: 16-83
Dalībnieku skaits: 22
Mājas lapa: www.frachori.lv
Vadītāja vārds: Ingus Leilands
Vadītāja tālrunis: 29622683
Vadītāja e-pasts: ingus.leilands@gmail.com
_______________________________

 

Mākslinieciskais vadītājs Ingus Leilands, diriģents Andrejs Mūrnieks, kormeistars Guntars Ruņģis
Vīru kamerkoris FRA-CHO-RI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību, tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē: kora brālība no Rīgas. Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes). Koris regulāri uzstājas Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīko tematiskas koncertu programmas: sākot ar Renesanses laikmeta autoru skaņdarbiem un Rīgas vācu komponistu mūziku – beidzot ar opermūziku un latviešu kordziesmu klasiku. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa 1988. gadā protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību. Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRA-CHO-RI izaugsmes apliecinājums ir arī iestudētie kori no Eiropas dižmeistaru Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti operām, kurus FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un arī ar Latvijas Nacionālās operas orķestri. FRA-CHO-RI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis u.c. komponisti. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi FRA-CHO-RI. FRA-CHO-RI piedalījies visos latviešu Dziesmu svētkos – sākot ar 1990 gadu, kā arī kormūzikas konkursos, festivālos, koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. Kora vadītājs un dibinātājs ir Andrejs Mūrnieks – diriģents, kultūras pētnieks un pedagogs, LU docents, vadībzinātņu doktors. Kā diriģents FRACHORI strādā Aivars Opincāns. Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis. Viņa skolnieku vidū, kuri darbojušies FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Jānis Rībens, Ivo Levende, Mārtiņš Zvīgulis un diriģents Andris Nelsons. Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

 

 

 

Jauktais koris ||Sonore||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1987
Vidējais dalībnieku vecums: 18-50
Dalībnieku skaits: 40
Mājas lapa: www.sonore.lv
Vadītāja vārds: Andis Groza
Vadītāja tālrunis: 29422549
Vadītāja e-pasts: andis.groza@inbox.lv
Jauniešu koris „Sonore” dibināts 1987. gada 13. oktobrī, kā mūzikas prieka un mīlestības koris. To dibinājis diriģents profesors Edgars Račevskis. Mēs esam aptuveni 40 jaunieši ar skanīgām balsīm un lielu radošo degsmi. Kopš 1997. gada kora galvenais mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Ozolinš (1974). Mūzikas akadēmijā pie Edgara Račevska ieguva maģistra grādu kordiriģēšanā. 2003. gadā absolvēja Imanta Rešņa simfoniskās diriģēšanas klasi. 2013. gada XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Mārtiņš Ozoliņš pirmo reizi debitē koru virsdiriģenta godā. No 2013. gada 1. decembra Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, bet no 2014.gada – Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Martiņam Ozoliņam ir savs rokraksts, kas sakņojas visvairāk domas skaidrībā un teju dzelžainā prasmē īstenot iecerēto. Nosaukto parādību iezīmes gadījās manīt jau pirmajos Mārtiņa opersoļos, diriģējot Verdi Nabuko. Patlaban viņa rokās ir Klīstošais holandietis, Pīķa dāma, Jevgeņijs Oņegins, Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta un arī baleti Riekstkodis, Gulbju ezers, Pelnrušķīte. Kora diriģents Andis Groza (absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu, iegūstot bakalaura grādu (2006), Kordiriģēšanas nodaļu, iegūstot maģistra grādu (2012) mūzikā, kā arī Latvijas Universitāti 2004. gadā, iegūstot maģistra grādu fizikā) un kormeistars Andris Pujāts (absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu prof.Jevgēnija Augustinoviča klasē, iegūstot bakalaura grādu (1992), un prof.Imanta Kokara un prof.Sigvarda Kļavas klasē iegūstot maģistra grādu (2000), piedalījies meistarklasē Eiropas Kora Akadēmijā pie Josharda Dausa Maincas (Vācija) universitātē) aktīvi piedalās jaunu koncertu programmu apgūšanā. Koris piedalās koncertos gan Latvijā, gan ārpus tās: – 2002. g. 1. vieta Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmusvētku konkursā Klaipēdā (Lietuva),; piedalīšanās Starptautiskajā koru konkursā Arezo (Itālija); -2003. g. piedalīšanās 49. Starptautiskajā Habaneru un polifonās mūzikas konkursā (Spānija); -2004. g. Šūmaņa/Eiropas trofeja 50. Starptautiskajā koru festivālā Korkā (Īrija); -2005. g. piedalīšanās Flandrijas Starptautiskajā koru festivālā Maasmechelen (Beļģija); -2006. g. Koncertturneja Slovākijā; -2009. g. 2. vieta Starptautiskajā koru konkursā Tallinā; -2010. g. 2. vieta Starptautiskajā garīgās mūzikas konkursā Viļnā; -2013. g. 3. vieta Vispārējos latviešu Dziesmu svētku koru karos; -2014. g. Sudraba diploms 8.Pasaules koru olimpiādes čempionu kategorijas kamerkoru grupā. „Sonores” repertuārs ir ļoti dažāds. Tas ietver dažādu gadsimtu un dažādu ārzemju komponistu (J. Haidna, A. Diabelli, A. Bruknera, J. Brāmsa, F. Pulenka, P. Ebena, u.c.), kā arī latviešu komponistu (J. Vītola, P. Barisona, A. Kalniņa, A. Maskata, P. Vaska) labākos skaņdarbus, kā arī dažādas a cappella un baznīcas mūzikas programmas. Īsiem vārdiem sakot: „Sonore” dzīvo un grib dzīvot aktīvu, radošu koncertdzīvi!

 

Koris ||Mūza||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1947
Dalībnieku skaits: 32
Dalībnieku vecums: 18-46
Mājas lapa: www.korismuza.lv
Vadītāja vārds: Didzis Kauliņš
Vadītāja tālrunis: 29198916
Vadītāja e-pasts: info@korismuz.lv
Mākslinieciskais vadītājs un diriģents Didzis Kauliņš, diriģents Artūrs Plaudis.
Koris “Mūza” dibināts 1947.gadā, tā dibinātājs un ilgadējs vadītājs bija maestro Leonīds Vīgners (1906.-2001.). Kora sākotnējais nosaukums ir LPSR Arodbiedrību Centrālās Padomes strādnieku centrālā kluba jauktais koris. Maestro pēckara gados dibināto un vadīto koru (Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu koris (1959 – 1965), Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu kamerkoris (1965 – 1990) u.c.), vidū pats izcilākais ir 1947.g. Leonīda Vīgnera izveidotais un līdz 1985.gadam vadītais LRAP Kultūras nama jauktais koris (kopš 1977.g. – Arodbiedrību Kultūras nama jauktais koris “Mūza”). Korim kā pirmajai amatieru vienībai Latvijā 1956.gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kolektīva nosaukums, bet 1963.gadā tas saņēmis arī Tautas kora kategoriju. Kora repertuārā visnozīmīgāko vietu līdzās pasaules klasikas lielo formu skaņdarbiem vienmēr ir ieņēmusi latviešu klasiskā kora mūzika – vareno celmlaužu J. Vītola, Em. Melngaiļa, J. Cimzes, A. Jurjāna, Alfr. Kalniņa u.c. daiļrade, latviešu tautasdziesmas, kā arī jaunāko paaudžu autoru Em.Dārziņa, J.Zālīša, Jēk.Graubiņa, P.Barisona, K.Kažociņa, P.Līcītes, A.Žilinska u.c. darbi. 1999.gadā koris “Mūza” Didža Kauliņa vadībā atdzimst un kļūst par jauniešu kori. Koris piedalās festivālā Montmatre in Europe Francijā(2000.), starptautiskā konkursā Ārnhemā, koncertē Holandē (2001.), dodas koncerttūrē uz Portugāli (2003.), organizē labdarības akciju “Mūza nosalušām dvēselītēm” (no 2003.) u.c. No 2006.gada kora “Mūza” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Guntis Cimiņš, ar kori “Mūza” strādā diriģents Ralfs Šmīdbergs. Koris „Mūza” realizējis un piedalījies daudzos muzikālos projektos Latvijā un ārvalstīs, dažādos starptautiskos koru konkursos, iegūstot godalgotas vietas. Jauniešu koris „Mūza” par vienu no galvenajiem mērķiem savā pašreizējā darbībā uzskata jaunu, sev saistošu izteiksmes veidu atklāšanu. Koris turpina spert soļus jaunu muzikālu meklējumu un izaicinājumu virzienā. Kora darbības pamatā ir jaunas vokālās mūzikas radīšana un izpildīšana, sadarbība ar komponistiem un daudziem profesionāliem mūziķiem. Koris daudz savās programmās izpilda moderno mūziku, nozīmīgu vietu atvēlot latviešu klasiķiem, kā arī latviešu tautas mūzikai.

 

 

 

Senioru sieviešu koris ||Sudrabotā Gaisma||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1965
Dalībnieku skaits: 33
Dalībnieku vecums: 66-94
Vadītāja vārds: Ferijs Millers
Vadītāja tālrunis: 26558728
Vadītāja e-pastsferijs@inbox.lv
Kora menedžere: Baiba Čuprjajeva (tel. 29452673)
______________________________________________

Senioru sieviešu koris “Sudrabotā gaisma” pulcina seniorus, kas vēlas saturīgi, izglītojoši un emocionāli daudzveidīgi pavadīt laiku, kopā dziedot. Kora repertuārā ir gan klasiskās latviešu un ārzemju autoru kora dziesmas, gan populāru estrādes dziesmu, šlāgeru pārlikumi korim. Koris ik gadu piedalās Senioru dziesmu svētkos (noris dažādās Latvijas pilsētās), Rīgas senioru koncertos (dažādos kultūras namos un centros), kā arī dažādos kultūras projektos (Šokolādes muzejā, Kara muzejā, dalība īsfilmā u.c.), koncertē gan Rīgā, gan ārpus Rīgas. Emocionāli gaidītākā dalība ir Vispārējos latviešu Dziesmu un deju svētkos. Mēģinājumos, kas notiek pirmdienās un ceturtdienās no plkst.11.00 – 13.30., apgūstam kora dziedāšanu, svinam koristu dzimšanas dienas, atzīmējam svētkus un plānojam kopīgus pasākumus.

 

 

 

Bērnu un jauniešu vokālais ansamblis ||Kolibri||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2011
Vidējais dalībnieku vecums: 7-18
Dalībnieku skaits: 40
Vadītāja vārds: Inita Malnača
Vadītāja tālrunis: 28300243
Vadītāja e-pasts: inita.malnaca@gmail.com
_________________________________________
RKTMC „Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Kolibri” par savu dzimšanas dienu uzskata 2011.gada 17. novembri, kad kolektīvs piedalījās Latvijas valsts dzimšanas dienai veltītā koncertā Mazajā Ģildē.
Aktīvi koncertējošs kolektīvs, kurā darbojas 4 dažāda vecuma koncertgrupas. Šajā neilgajā pastāvēšanas laikā „Kolibri” dalībnieki ir koncertējuši kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu, Ilonu Bageli, Juri Vizbuli, Evitu Zālīti Grosu, Martu Kristiānu Kalniņu, Jāni Lūsēnu, Ralfu Eilandu, Ievu Kerēvicu, Ilzi Grundi, Raimondu Bramani, Jāni Apeini, Andri Ērgli u.c..
Kolektīvs regulārti sniedz koncertus un piedalās dažādos uzvedumos.
„Kolibri” ar labiem panākumiem piedalās Rīgas pilsētas vokālo ansambļu skatēs – 2012.g. un 2013.g. ieguvis maksimālo punktu skaitu 50/50 un Latvijas vokalās mūzikas konkursā “Balsis”.
2012. un 2014.gadā „Kolibri” piedalījās LTV un Latvijas Bērnu Fonda rīkotajā akcijā „Nepaej garām!” LTV1.
No 2011.gada pavasara līdz 2020. gadam piedalījās LNO koncertuzvedumā „Mūzikas skaņas”.
2013. gada rudenī izdots ansambļa pirmais CD „Kur ko likt?” ar Jāņa Lūsēna īpaši „Kolibri” rakstītu mūziku un Ojāra Vācieša dzeju.
2014.gada 28.septembrī izdots ansambļa otrais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem „Manas mājas zvēru dārzs” ar Ralfa Eilanda piedalīšanos un tāda paša nosaukuma krāsojama nošu grāmata. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas „Zelta mikrofons 2014” nomināciju kategorijā „Labākais albums bērniem”.
2014. un 2015.gadā „Kolibri” solisti kopā ar Ralfu Eilandu piedalās Jāņa Lūsēna koncertizrādē bērniem „Manas mājas zvēru dārzs”.
2015. gada 25. oktobrī izdots ansambļa trešais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem “Lai ir!” ar Andra Ērgļa piedalīšanos. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas “Zelta mikrofons 2015” nomināciju “Labākais albums bērniem”.
2016. gadā tika izdots “Kolibri” ceturtais CD “Zem zilās debesu bļodas”, kurā tika ierakstītas Raimonda Paula, Imanta Kalniņa un Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem. Albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas “Zelta mikrofons 2016” nomināciju “Labākais mūzikas albums bērniem”.
Kopš 2015./ 2016.gada sezonas “Kolibri” piedalās LNO izrādē “Riekstkodis”.
Vispārējos latviešu XXVI Dziesmu un  XVI Deju svētkos “Kolibri”” piedalījās Latvijas labāko bērnu ansambļu muzikālajā uzvedumā “Vilkam tāda dvēselīt'”.
Kolektīva vokālais pedagogs – Agnese Malnača, koncertmeistars – Māris Treijs.

 

 

 

Bērnu un jauniešu vokālais ansamblis ||Podziņas||

 

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1993
Vidējais dalībnieku vecums: 6-16
Dalībnieku skaits: 25
Vadītāja vārds: Skaidrīte Daugule
Vadītāja tālrunis: 26470788
Vadītāja e-pasts: s.daugule@inbox.lv

K/C ”Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Podziņas” darbojas no 1993.gada. Visu šo laiku popgrupu vada skolotājas Skaidrīte un Anita. Darbojamies 3 sastāvos

  • Mazās „Podziņas” (4-7 gadi)
  • Vidējās „Podziņas” (8-13 gadi)
  • Lielas „Podziņas” (14-16 gadi)

Bērnos tiek attīstīta dziedātprasme un aktiermeistarība. Šajos gados esam aktīvi piedalījušies Latvijas mūzikas dzīvē. Sadarbojoties ar atpazīstamiem māksliniekiem- V. Zilveri, J. Lūsēnu, A. Virgu, A. Sirmo, G. Raču, veidojam koncertprogrammas vienaudžu auditorijai. Bērni savu skatuves pieredzi apgūst muzicējot kopā ar profesionāliem izpildītājiem: A. Daņiļenko, N. Rutuli, A. Krauzi, G. Veitu. Esam piedalījušies vairākos muzikālos uzvedumos: Ziemassvētku koncertā Nacionālajā teātrī. Kopā ar R. Plēpi tika iestudēts emocionāli pamācošs uzvedums ”Kaķīša dzirnavas”, kopā ar Z. Jančevsku tika izdziedāta I.Ziedoņa „Pasaka par pogu”. Esam radoši sadarbojušies ar I. Stoninu, A. Eņģeli, A. Krūzkopu, L. Kirmušku, Juri Hiršu, Nikolaju Puzikovu. Ar labiem panākumiem bērni ir piedalījušies dažādos konkursos un festivālos Latvijā – mūzikas un mākslas festivāls ”Bildes”, „Nāc sadziedāt”, „Gaujas atbalss”, „Balss pavēlnieks”, „Balsis”, TV bērnu raidījumā „Es-te-kas-te”. Latvijas vārdu „Podziņas” ir pārstāvējušas arī ārpus Latvijas – Viļņā (Lietuva), Tallinā (Igaunija), Maskavā (Krievija), Rostokā (Vācija), Fivizano (Itālija), Parīzē (Francija) un Stokholmā (Zviedrija). 2003. gadā kolektīvs nosvinēja 10 gadu jubileju. Koncerts tika rīkots Nacionālās operas Jaunajā zālē. Kā kolektīva radošās darbības atskaites punkts jubilejas reizē tika ierakstīts un izdots CD ”Podziņas” ar J. Lūsēna dziesmām, kurš bija bērnu auditorijā pieprasīts un izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai 2003. 2013. gadā ar vērienīgu koncertu „Podziņām-20” un vairāku mūziķu piedalīšanos tika atzīmēta ansambļa jubileja, ierakstīts un izdots CD „Ai, pasaulīte zaļā!” ar komponista Atvara Sirmā dziesmām.

 

Vokālais ansamblis ||Putnu dārzs||

 

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2008
Vidējais dalībnieku vecums: 18-30
Dalībnieku skaits:5
Vadītāja vārds: Jānis Švarcbahs, Rūta Švarcbaha
Vadītāja tālrunis: +37129153295
Vadītāja e-pasts: janis.svarcbahs@inbox.lv

Vokālais ansamblis “Putnu Dārzs” ir populārā sieviešu ansambļa “Putni” tradīciju mantinieks. “Putni” dibināti 1993.gadā, apvienojoties 8 dziedātājām. 2008.gadā uz esošā ansambļa bāzes izveidojās 2 patstāvīgi kolektīvi – profesionālu brīvmākslinieču grupa “Putni” un jauktais ansamblis “Putnu dārzs”. “Putnu Dārzs” realizē savu īpašu darbības programmu, kopjot a cappella dziedāšanas tradīciju, sniedzot koncertus Latvijā un ārpus tās robežām, uzstājoties kopā ar citiem mākslinieku kolektīviem, kā arī profesionāliem mūziķiem un komponistiem, īstenojot radošas, konceptuālas un inovatīvas sadarbības formas. Katra koncertprogramma ir intensīvas visu dziedātāju kopdarbības rezultāts.

Pēdējo gadu spilgtākie notikumi ir dalība Rīga – 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas lielkoncertā Mežaparka estrādē “Lec saulīte” solistu statusā (2014), dalība Latvijas – Šveices kameroperu projektā “Līsistrate” (2014), dalība Orlando Di Lasso krogu tūrē kopā ar senās mūzikas ansambli no Nīderlandes “Zefiro Torna” (2016), Djūka Elingtona garīgo koncertu iestudējums (2018), kā arī regulāra dalība Rīgas pilsētas rīkotajos koncertos – skatēs un konkursos, kuros gūtas tikai godalgotas vietas. “Putnu Dārzs” labprāt sadarbojas ar citiem kolektīviem – sadarbības partneru vidū ir senās mūzikas ansamblis no Nīderlandes “Zefiro Torna”, solists Juris Vizbulis, pianisti Agnese Egliņa un Atis Andersons, kontrabasists Jānis Rubiks, kā arī citi Latvijā un pasaulē pazīstami profesionāli mūziķi.

Kopš ansambļa dibināšanas brīža līdz 2019. gada februārim tā vadītāja bija Antra Dreģe. Šobrīd RKTMC Mazā Ģilde vokālā ansambļa “Putnu Dārzs” vadītājs ir Jānis Švarcbahs un ansamblī dzied pieci mūziķi – Elizabete Laura Porgante (soprāns), Paula Pērkone (alts), Kristaps Solovjovs (tenors), Daniels Pelnēns (baritons) un Artūrs Švarcbahs (bass). Jaunie mūziķi guvuši muzikālo izglītību Rīgas Doma kora skolā, kā arī pilnveidojuši savas vokālās prasmes vokālo grupu “The Real Group” un “Latvian Voices” meistarklasēs. Ansamblis, tā jaunajā sastāvā, jau paspējis sevi lieliski pierādīt Rīgas pilsētas rīkotajā koncertskatē “Dziesmudiena” VEF Kultūras pilī, kur guvis visaugstāko žūrijas vērtējumu starp labākajiem Rīgas vokālajiem ansambļiem, kā arī uzstājies koncertos visā Latvijā, izpildot a cappella mūziku augstākajā kvalitātē un radot klausītājiem muzikālu baudījumu.

 

 

 

 

Senās mūzikas ansamblis ||LUDUS||

 

 

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1988
Vidējais dalībnieku vecums: 40-60
Dalībnieku skaits: 6 (pamatsastāvs)
Vadītāja vārds: Māra Birziņa
Vadītāja tālrunis: 26534332
Vadītāja e-pasts: chamina@inbox.lv
__________________________________

       Senās mūzikas ansambļa Ludus repertuārā pamatā ir renesanses laika mūzika. Ansamblis to atskaņo uz autentisku instrumentu kopijām, laikmetam atbilstošā manierē un tērpos. Instrumenti ir dažāda lieluma blokflautas, dažāda lieluma violas da’gambas,lauta,baroka ğitāra,arhlauta,fidelis,vijole,sitamie instrumenti.
Sadarbojamies ar seno deju grupām Latvijā-Ballare un Galms kā ari ar vokālo grupu Canto.

 

Kokļu klubs

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2003
Vidējais dalībnieku vecums: 30-81
Dalībnieku skaits: 13
Vadītāja vārds: Iveta Tauriņa
Vadītāja tālrunis: 29176399
Vadītāja e-pasts: iveta.austrina@gmail.com
“Kokļu Klubs” ir vienīgais vidējās paaudzes koklētāju ansamblis Latvijā. “Kokļu klubs” dibināts 2003.gadā, taču tā dalībnieces koncertkokli spēlē lielāko savas dzīves daļu. Dalībnieču vecums ir no 33-73 gadiem. Ansamblis apbur klausītājus ar savu azartisko spēlēšanu un daudzbalsīgo dziedāšanu.”Kokļu klubs” labprāt koncertē baznīcās, koncertzālēs un tautas saieta vietās. “Kokļu kluba” repertuārā ir latviešu, lietuviešu, igauņu, somu tautas mūzika, klasiskās mūzikas aranžējumi koklēm. Īpašu vietu ansambļa repertuārā ieņem ansambļa vadītājas Ivetas Tauriņas veidotās apdares. “Kokļu kluba” kokles ir skanējušas gan Latvijā, gan arī Igaunijā, Serbijā, Slovākijā, Nīderlandē, Šveicē.

 

Koklētāju ansamblis ||TEIKSMA||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1955
Vidējais dalībnieku vecums: 18-48
Dalībnieku skaits: 7
Vadītāja vārds: Teiksma Jansone
Vadītāja tālrunis: 26468482
Vadītāja e-pasts: teiksma.jan@inbox.lv
Ansamblis dibināts 1955. gadā toreizējā Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padomes kultūras nama (tagad Mazā Ģilde) māksliniecisko kolektīvu sastāvā. Tā pirmā vadītāja bija Tamāra Jansone (1927-1972). Sākotnēji ansambļa dalībnieces bija kokles un tautas mūzikas amatieres, bet pamazām ansambļa sastāvu papildināja mūzikas skolu, mūzikas vidusskolu un pēdējos gados arī Mūzikas akadēmijas absolventes. 50-jos un 60-jos gados ansamblis piedalījās daudzos koncertos Latvijā un bija klausītāju iemīļots, jo ansambļa izpildījumā skanēja latviešu tautas dziesmas, tā izpaužot latviskumu pretēji uzspiestai padomju mūzikas kultūrai. Atzinība tika iegūta jau pirmajās tautas instrumentu orķestru skatēs 1966.gadā, kur starp daudziem krievu tautas instrumentu orķestriem bija tikai divi koklētāju ansambļi. Pirmās orģinālkompozīcijas ansamblim rakstīja G. Ordelovskis, V. Salaks, J. Ķepītis. Kokles spēles attīstība gāja jaunu ceļu, pilnveidojot spēles tehniku, uzlabojot instrumenta kvalitāti ar stīgu pārslēdzējiem un piesaistot skaņdarbu atskaņojumos profesionālus atskaņotājmāksliniekus – dziedātājus, pūšaminstrumentu solistus un ansambļus, kam tika rakstīts atbilstošs repertuārs. Diemžēl, pirmās vadītājas mūžs aprāvās un no 1972. līdz 1980. gadam ansambli vadīja Anita Vanaga. Šajā laikā rādās pirmās iespējas Kultūras dienu ietvaros ansamblim koncertēt arī ārzemēs – Somijā, Bulgārijā, Itālijā. 1975. gadā ansamblis par aktīvu koncertdarbību ieguva Tautas kolektīva nosaukumu un arī vārdu – TEIKSMA. No 1978. gada ansambļa mājvieta ir Profesionāli tehniskās izglītības kultūras nams Strūgu ielā 4, kur mēģinājumi notiek līdz 2009.gadam, kaut iestādes nosaukumi mainījušies vairākkārt. No 2002.gada ansamblis skaitījās bērnu un jauniešu centra Daugmale kolektīvs. 2009.gadā tika restaurēta skolas ēka Kronvalda bulvārī 8, kur pārcēlās Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola, līdz ar to arī ansamblis ieguva brīnišķīgu mēģinājuma telpu skolas Kokles klasē. Ar 2015.gada 1.janvāri ansamblis atgriežas savā pirmajā mājvietā Mazajā Ģildē, kaut mēģinājumi joprojām notiek mūzikas skolas telpās. 1970. gads ir nozīmīgs visiem koklētāju ansambļiem – pirmoreiz Dziesmu svētku pasākumos iesaistās arī koklētāji, kas turpmāk kļūst par tradīciju, un neiztrūkstoši visos Dziesmu svētkos apvienotā ansambļa spēlētāju pulkā ir arī TEIKSMAS koklētājas. No 1980. ansambļa vadību pārņem Teiksma Jansone. Repertuārs attīstās dažādos virzienos – tautas mūzika, kur tiek izmantoti arī tradicionālie instrumenti: 9-stīgu kokles (ar mērķi modernizēto kokļu saspēlē atrast instrumenta sākotnējo skanējumu un savdabību), stabules, trīdeksnis, zvaniņi un pašu dziedāšana, klasikas pārlikumi, kas labi skan baznīcās un koncertzālēs un orģinālkompozīcijas. Tautas dziesmu apdares veidoja arī pašas dalībnieces – Vita Ruduša, Vita Pinne, Kristīne Ojala, Evita Pinne. Jaunas kompozīcijas ansamblim ir rakstījuši R.Jermaks, V.Salaks, I.Zemzaris, I.Arne, V.Līce, M.Lasmanis, J.Nīmanis u.c. Interesanta sadarbība ansamblim veidojās ar senās mūzikas ansambli CANTO, kur kokles latviskās skaņas savijās ar seniem viduslaiku dziedājumiem. Ansamblis regulāri sadarbojas ar flautisti Olgu Ridzevsku, sitaminstrumentālistu Aleksandru Jalaņecki, ir bijusi sadarbība ar dziedātāju Ievu Paršu, senās mūzikas ansambli Inégalité Mystique. Sākot ar 1996.gadu katru gadu decembrī TEIKSMA rīko Ziemassvētku koncertus, atrodot dažādas Rīgas koncertzāles vai muzejus. Ar šādu koncertu 2010.gadā Jūgendstila muzejā ir sākusies sadarbība un draudzība. Regulāri tur uzstājamies valsts svētkos 18.novembrī. Ansamblis piedalās Kokļu dienās, kas iesākās 70-to gadu sākumā un tagad kļuvušas par Starptautiska mēroga festivālu. 2000. gadā Latvijas koklētāju ansambļu konkursā ansamblis ieguva II vietu, 2007. gadā – I pakāpes diplomu. Joprojām 10 dalībniecēm muzicēšana ansamblī ir vaļasprieks, kas jāsavieno ar darba, mācību un ģimenes pienākumiem. No 2009. gada ansambļa mājvieta ir Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Kokles klase. Ansamblis koncertējis vairākkārt Igaunijā, Lietuvā, Krievijā (Starptautiskais daudzstīgu tautas instrumentu festivāls Maskavā 2004., 2006.), Vācijā 1985., Polijā 1991., Dānijā 1992., Anglijā 1994., Somijā 1995., Japānā 1996., Francijā 1996., Bulgārijā 1997., Portugālē 1998., Spānijā 1999., Čehijā 2000., 2001., Turcijā Jauniešu festivāls Fomged 2006., Šveicē Cītaru dienas Bernes kantonā 2007. 1997. gadā iegūta II vieta tautas mūzikas grupā Starptautiskā konkursā Llangolen International Music Eisteddfod Velsā un atzinība par piedalīšanos Starptautiskajā konkursā Dienvidāfrikā, Johanesburgā. Neaizmirstams notikums bija 2014. gada vasarā, kad ansamblis piedalījās Kanadās latviešu Dziesmu svētkos Hamiltonā. 1977. – skaņu plate (bez nosaukuma) 1994. – audiokasete (bez nosaukuma) 1999. – CD Gadskārtu ritmos – latviešu tautas mūzika 2007. – CD 99 kokles Jāņos – dalība ar 3 skaņdarbiem 2011.- CD Sviests IV – J. Nīmanis Dejas sajūta 2014.- CD Brīvdiena– romantiska latviešu un ārzemju mūzika Daudz ierakstu Latvijas Radio, 2006. gadā vadītāja saņēma Rīgas Domes gada balvu Baltais zvirbulis. Ansamblim ir arī jaunākā grupa, kas pārņem Teiksmas koklēšanas tradīcijas.

 

Sievu kopa ||Vilcenes||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1995
Vidējais dalībnieku vecums: 38-65
Dalībnieku skaits: 7
Mājas lapa: www.vilcenes.lv
Vadītāja vārds: Ieva Kušķe
Vadītāja tālrunis: 25418065
Vadītāja e-pasts: ieva.kuske@gmail.com
__________________________________
Sievu kopa “Vilcenes” izveidota 1995. gadā. Gadu gaitā “Vilcenes” viesojušās daudzās Latvijas vietās, piedalījušās folkloras festivālos „Baltica” un Dziesmu svētkos. “Vilcenes” pārstāvējušas Latviju izstādē EXPO 2000 Hannoverē un Centrālās un Austrumeiropas valstu kultūras un izklaides EXPO Tbilisi, dalījušās zināšanās par latvisko dzīvesziņu, tradīcijām, gadskārtu svētku un dzimtas godu svinēšanu arī Francijā, Beļģijā , Lietuvā, Igaunijā. “Vilceņu” dziesmu programmas tiek veidotas, apgūstot oriģinālas teicēju melodijas no dažādiem Latvijas novadiem. Grupas sastāvs ir mainījies, taču saglabājusies “Vilceņu” vēlme izzināt un nest tautā paaudzēs pārmantoto sievišķo gudrību, dzīvības stīgu, kas ļāvusi latviešiem gan pārdzīvot sliktus laikus, gan zelt un ziedēt labajos.