Pianista Riharda Plešanova ideja par četru sonāšu atskaņošanu klavierēm solo, veidojusies iedvesmojoties no šīs senās, bet unikālās formas, kas spēcīgi skārusi ikvienu mūziķi. Šīs programmas centrā ir četri komponisti – lielmeistari, kuri ar savu muzikālo rokrakstu un idejām iet tālāk par 19. gadsimtā iedibināto ‘’Vīnes klasiķu’’ veikumu.
Latviešu komponists Pauls Dambis savā ‘’Monosonātē’’, ko Rihards Plešanovs pirmatskaņojis 2023. gadā, ievij latviskas intonācijas un folkloras elementus, kas tiek transformēti caur biezām un kolorītām harmonijām. Sonātes beigās autors sasniedz apskaidrību un dod mums atbildes par cilvēka dzīves jēgu. Par līdzīgām tēmām savā vienā no pēdējām Sonātēm Nr. 30 op. 109 runā arī Ludvigs van Bēthovens. Abas šīs sonātes šķir ievērojama laika līnija – 200 gadi.
Par ‘’franču moderno romantiķi’’ dēvētais Anrī Ditjē,– savu klaviersonāti izvērš kā lielu simfonisku fantāziju. Lai gan skaņdarbā, kas pirmatskaņots 1948. gadā, var just daudz impresionistisku krāsu, tā caurstrāvo arī 2. Pasaules kara radītās traģiskās sekas. Savukārt Aleksandrs Skrjabins savā ceturtajā klaviersonātē caur eiforisku lidojumu tiecas pēc gaismas uzvaras pār tumsu.
IEEJA PAR ZIEDOJUMIEM.
Pianists Rihards PLEŠANOVS sniedzis solokoncertus Šveicē, Itālijā, Francijā, Nīderlandē, Portugālē u.c.
Kā solists uzstājies ar Kremerata Baltica, Sinfonietta Rīga, Liepājas SO un LNSO, vairakkārt sadarbojies arī ar Latvijas Radio kori.
Īpaša vieta Plešanova koncertdzīvē ir kamermūzikai. Klavieru kvarteta Quadra un ansambļa Arcandela mūziķis.Veidojis kopējas koncertprogrammas ar pianistu Robertu Flaicu, čellistu Miķeli Dobičinu, vibrafonistu Jāni Bombizo Fedotovu, kontrabasistu Oskaru Bokanovu, dziedātāju Ievu Paršu un Noru Kalniņu. Rihards pirmatskaņojis Jēkaba Jančevska, Imanta Zemzara, Anitras Tumševicas, Lindas Leimanes, Paula Dambja, Georga Pelēča un citu latviešu komponistu jaundarbus. 2017. gadā kļuvis par Jāzepa Vītola starptautiskā pianistu konkursa finālistu.
Mūziķa gaitas Rihards sāka Gulbenes mūzikas skolā pie Egitas Vanagas, turpināja Cēsu mūzikas skolā pie Ilzes Mazkalnes un Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā pie Anitas Pāžes. 2017. gadā Rihards ieguva maģistra grādu JVLMA Sergeja Osokina klasē. Viņš studējis arī Hannoveres Teātra un mūzikas augstskolā pie Eināra Stīna Nokleberga un Maskavas Valsts konservatorijā pie profesora Mihaela Voskresenska. Papildinājis prasmes pie ievērojamiem pianistiem Dmitrija Baškirova, Dinas Joffes, Dana Tai Šona, Jautrītes Putniņas u. c.
2023.gadā, trio Momentum sastāvam apvienojoties ar aktrisi Gunu Zariņu, iegūta Lielā Mūzikas balva kategorijā ‘’Gada kamerizrāde’’ par koncertizrādi ‘’Dzeltenais trotuārs’’. 2022.gadā Nominēts Lielajai Mūzikas balvai par izcilu darbu ansamblī. 2023.gada februārī, izdevniecībā ”Skani’’ iznācis Riharda pirmais solo albums ’’Les flexibles’’. Sadarbībā ar saksofonistu un komponistu Kārli Auziņu ierakstīta programma ”Still Nature”, kas 2023.gada maijā, izdevniecībā ”Jersika records”, iznākusi vinila platē. 2024.gadā Hanzas peronā divās koncertsērijās atskaņojis Dmitrija Šostakoviča monumentālo 24 prelūdiju un fūgu ciklu.
Programma:
Pauls Dambis (1936) „Monosonāte” (2023)
Ludvigs van Bēthovens Sonāte klavierēm (1770-1827) Nr. 30, Op. 109
Vivace, ma non troppo-Adagio espressivo
Prestissimo
Andante molto cantabile ed espressivo
Anrī Ditjē Sonāte klavierēm (1916-2013) op. 1
Allegro con moto
Lied. Assez lent
Choral et variations
Aleksandrs Skrjabins Sonāte klavierēm (1872-1915) Nr. 4
Andante
Prestissimo volando