PIEEJAS KODS LEKCIJAI:

Lai pievienotos lekcijai, nepieciešams lejupielādēt programmu ZOOM vai arī izmantot to no Google chrome pārlūka.

Lekcija “Urbānā kultūra. Fjodora Dostojevska tēlu pasaulē ” notiks 7. aprīlī plkst. 18.30.
Pēc lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un diskusijām.

Lekcijas anotācija:Trīs tendences 19. gadsimtā. Pirmie zinātniski tehniskās revolūcijas augļi. Industrializācija, urbanizācija un koloniālisms. Ideālisms un materiālisms. Pozitīvisms, marksisms un sociāldarvinisms. Sistēma un cilvēks. Krievijas panākumi uzvarā pār Napoleonu un vienlaikus atpalicība. F. Šellinga ietekme. V.Odojevskis un P.Čaadajevs. Rietumnieki un slavofili. “Jaunais Gogolis”. Fjodors Dostojevskis uz ešafota. Apžēlošana un katorga. Epilepsija un azarta kaislība. Pirmais urbānists literatūrā. Z.Mauriņa par F. Dostojevski. Trīs līmeņi F.Dostojevska romānos. “Noziegums un sods”. Kristus vai pārcilvēks? Revolūcijas pareģojums “Velnos”. Kirilovs un cilvēka brīvības pierādījums pašnāvībā. ”Brāļi Karamazovi”. Vai var attaisnot nevainīgo ciešanas? Ateisms un ticība. Varbūt Lielinkvizitora laiks vēl priekšā? “Skaistums glābs pasauli!”. Divas gleznas. F.Dostojevska ietekme uz F. Nīči, psihoanalīzi, eksistenciālismu un personālismu. Personība, individualitāte un transcendence.”

Lektors – Latvijas Universitātes docents Andrejs Mūrnieks – piedāvā sistemātisku ieskatu par galvenajiem pagrieziena punktiem cilvēces attīstībā. Ciklā tiek skartas vēstures problēmas, kas joprojām nav izprastas. Lekcijās tiek piedāvāta analīze par tiem faktoriem, kas veicinājuši izaugsmi vai to bremzējuši. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē. Dāņu filozofs Sērens Kirkegors teicis: ”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”.
Lekciju ciklā tiek meklētas atbildes uz dažādiem, tai skaitā eksistenciāliem, jautājumiem. Daži no tiem: Kuras ir tās problēmas, kas ir kopīgas visai cilvēcei? Kā tās risinātas vēsturē? Kuri ir tie faktori, kas visvairāk sekmējuši cilvēces attīstību (tehnoloģijas vai socializācija un sociālā integrācija, ekonomika un uzkundzēšanās vai sadarbība un komunikācijas, reliģija un māksla vai maģija, mitoloģija un zinātne)? Kas izraisa karus? Kas ir varonība? Kādas ir egalitārisma un elitārisma īpatnības? Ar ko Eiropas civilizācija atšķiras no citām? Kā cilvēces problēmas mēģinājušas risināt lielās civilizācijas? Kā Eiropas vēsturē mijiedarbojušās Antīkās un Bībeles tradīcijas? Kā virzās Eiropas attīstība: cikliski vai lineāri? Kāpēc Eiropa 20. gs. piedzīvoja lielākos vardarbības uzplūdus cilvēces vēsturē? Ar ko postmodernā dzīves izjūta atšķiras no modernisma un visas iepriekšējās Eiropas kultūras? Vai tiešām paredzamas civilizāciju sadursmes? Kas sagaida cilvēci tuvākā nākotnē?
Andreja Mūrnieka grāmatās “Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē” (1. daļa “Aizvēsture. Austrumu civilizācijas” un 2. daļa “Eiropas kultūras saknes) ieskicēti tie principi, kas – vērtību sistēmu (civilizāciju, reliģiju, filozofijas virzienu un ideoloģiju) analizē – tiks izmantoti minētajā lekciju ciklā.

Lekcijas notiek ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.