Music

Vīru kamerkoris FRA-CHO-RI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību, tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē: kora brālība no Rīgas. Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes). Koris regulāri uzstājas Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīko tematiskas koncertu programmas: sākot ar Renesanses laikmeta autoru skaņdarbiem un Rīgas vācu komponistu mūziku – beidzot ar opermūziku un latviešu kordziesmu klasiku. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa 1988. gadā protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību. Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRA-CHO-RI izaugsmes apliecinājums ir arī iestudētie kori no Eiropas dižmeistaru Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti operām, kurus FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un arī ar Latvijas Nacionālās operas orķestri. FRA-CHO-RI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis u.c. komponisti. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi FRA-CHO-RI. FRA-CHO-RI piedalījies visos latviešu Dziesmu svētkos – sākot ar 1990 gadu, kā arī kormūzikas konkursos, festivālos, koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. Kora vadītājs un dibinātājs ir Andrejs Mūrnieks – diriģents, kultūras pētnieks un pedagogs, LU docents, vadībzinātņu doktors. Kā diriģents FRACHORI strādā Aivars Opincāns. Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis. Viņa skolnieku vidū, kuri darbojušies FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Jānis Rībens, Ivo Levende, Mārtiņš Zvīgulis un diriģents Andris Nelsons. Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

“Kokļu Klubs” ir vienīgais vidējās paaudzes koklētāju ansamblis Latvijā. “Kokļu klubs” dibināts 2003.gadā, taču tā dalībnieces koncertkokli spēlē lielāko savas dzīves daļu. Dalībnieču vecums ir no 33-73 gadiem. Ansamblis apbur klausītājus ar savu azartisko spēlēšanu un daudzbalsīgo dziedāšanu.”Kokļu klubs” labprāt koncertē baznīcās, koncertzālēs un tautas saieta vietās. “Kokļu kluba” repertuārā ir latviešu, lietuviešu, igauņu, somu tautas mūzika, klasiskās mūzikas aranžējumi koklēm. Īpašu vietu ansambļa repertuārā ieņem ansambļa vadītājas Ivetas Tauriņas veidotās apdares. “Kokļu kluba” kokles ir skanējušas gan Latvijā, gan arī Igaunijā, Serbijā, Slovākijā, Nīderlandē, Šveicē.

 RKTMC „Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Kolibri” par savu dzimšanas dienu uzskata 2011.gada 17. novembri, kad kolektīvs piedalījās Latvijas valsts dzimšanas dienai veltītā koncertā Mazajā ģildē. Aktīvi koncertējošs kolektīvs, kurā darbojas 4 dažāda vecuma koncertgrupas. Šajā neilgajā pastāvēšanas laikā „Kolibri” dalībnieki ir koncertējuši kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu, Evitu Zālīti Grosu, Martu Kristiānu Kalniņu, Jāni Lūsēnu, Ralfu Eilandu, Ievu Kerēvicu, Ilzi Grundi, Raimondu Bramani, Jāni Apeini, Andri Ērgli u.c.. „Kolibri” ar labiem panākumiem piedalās Rīgas pilsētas vokālo ansambļu skatēs – 2012.g. un 2013.g. ieguvis maksimālo punktu skaitu 50/50. 2012. un 2014.gadā „Kolibri” piedalījās LTV un Latvijas Bērnu Fonda rīkotajā akcijā „Nepaej garām!” LTV1. Kopš 2012.gada pavasara līdz šim brīdim piedalās LNO koncertuzvedumā „Mūzikas skaņas”. 2013. gada rudenī izdots ansambļa pirmais CD „Kur ko likt?” ar Jāņa Lūsēna īpaši „Kolibri” rakstītu mūziku un Ojāra Vācieša dzeju. 2014.gada 28.septembrī izdots ansambļa otrais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem „Manas mājas zvēru dārzs” ar Ralfa Eilanda piedalīšanos un tāda paša nosaukuma krāsojama nošu grāmata. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas „Zelta mikrofons 2014” nomināciju kategorijā „Labākais albums bērniem”. 2014. un 2015.gadā „Kolibri” solisti kopā ar Ralfu Eilandu piedalās Jāņa Lūsēna koncertizrādē bērniem „Manas mājas zvēru dārzs”. 2015. gada 25. oktobrī izdots ansambļa trešais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem “Lai ir!” ar Andra Ērgļa piedalīšanos. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas “Zelta mikrofons 2015” nomināciju “Labākais albums bērniem”. 2015./ 2016.gada sezonā “Kolibri” piedalās LNO izrādē “Riekstkodis”. Kolektīva vokālais pedagogs – Agnese Malnača, koncertmeistars – Māris Treijs.

Senās mūzika sansamblis LUDUS atskaņo renesanses laika autoru skaņdarbus uz autentisku instrumentu kopijām, laikmetam atbilstošos tērpos. Cieša sadarbība izveidojusies ar seno deju grupu Ballare un vokālo grupu Canto.

Koris “Mūza” dibināts 1947.gadā, tā dibinātājs un ilgadējs vadītājs bija maestro Leonīds Vīgners (1906.-2001.). Kora sākotnējais nosaukums ir LPSR Arodbiedrību Centrālās Padomes strādnieku centrālā kluba jauktais koris. Maestro pēckara gados dibināto un vadīto koru (Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu koris (1959 – 1965), Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu kamerkoris (1965 – 1990) u.c.), vidū pats izcilākais ir 1947.g. Leonīda Vīgnera izveidotais un līdz 1985.gadam vadītais LRAP Kultūras nama jauktais koris (kopš 1977.g. – Arodbiedrību Kultūras nama jauktais koris “Mūza”). Korim kā pirmajai amatieru vienībai Latvijā 1956.gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kolektīva nosaukums, bet 1963.gadā tas saņēmis arī Tautas kora kategoriju. Kora repertuārā visnozīmīgāko vietu līdzās pasaules klasikas lielo formu skaņdarbiem vienmēr ir ieņēmusi latviešu klasiskā kora mūzika – vareno celmlaužu J. Vītola, Em. Melngaiļa, J. Cimzes, A. Jurjāna, Alfr. Kalniņa u.c. daiļrade, latviešu tautasdziesmas, kā arī jaunāko paaudžu autoru Em.Dārziņa, J.Zālīša, Jēk.Graubiņa, P.Barisona, K.Kažociņa, P.Līcītes, A.Žilinska u.c. darbi. 1999.gadā koris “Mūza” Didža Kauliņa vadībā atdzimst un kļūst par jauniešu kori. Koris piedalās festivālā Montmatre in Europe Francijā(2000.), starptautiskā konkursā Ārnhemā, koncertē Holandē (2001.), dodas koncerttūrē uz Portugāli (2003.), organizē labdarības akciju “Mūza nosalušām dvēselītēm” (no 2003.) u.c. No 2006.gada kora “Mūza” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Guntis Cimiņš, ar kori “Mūza” strādā diriģents Ralfs Šmīdbergs. Koris „Mūza” realizējis un piedalījies daudzos muzikālos projektos Latvijā un ārvalstīs, dažādos starptautiskos koru konkursos, iegūstot godalgotas vietas. Jauniešu koris „Mūza” par vienu no galvenajiem mērķiem savā pašreizējā darbībā uzskata jaunu, sev saistošu izteiksmes veidu atklāšanu. Koris turpina spert soļus jaunu muzikālu meklējumu un izaicinājumu virzienā. Kora darbības pamatā ir jaunas vokālās mūzikas radīšana un izpildīšana, sadarbība ar komponistiem un daudziem profesionāliem mūziķiem. Koris daudz savās programmās izpilda moderno mūziku, nozīmīgu vietu atvēlot latviešu klasiķiem, kā arī latviešu tautas mūzikai.

K/C ”Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Podziņas” darbojas no 1993.gada. Visu šo laiku popgrupu vada skolotājas Skaidrīte un Anita. Darbojamies 3 sastāvos

• Mazās „Podziņas” (4-7 gadi)
• Vidējās „Podziņas” (8-13 gadi)
• Lielas „Podziņas” (14-16 gadi)

Bērnos tiek attīstīta dziedātprasme un aktiermeistarība. Šajos gados esam aktīvi piedalījušies Latvijas mūzikas dzīvē. Sadarbojoties ar atpazīstamiem māksliniekiem- V. Zilveri, J. Lūsēnu, A. Virgu, A. Sirmo, G. Raču, veidojam koncertprogrammas vienaudžu auditorijai. Bērni savu skatuves pieredzi apgūst muzicējot kopā ar profesionāliem izpildītājiem: A. Daņiļenko, N. Rutuli, A. Krauzi, G. Veitu. Esam piedalījušies vairākos muzikālos uzvedumos: Ziemassvētku koncertā Nacionālajā teātrī. Kopā ar R. Plēpi tika iestudēts emocionāli pamācošs uzvedums ”Kaķīša dzirnavas”, kopā ar Z. Jančevsku tika izdziedāta I.Ziedoņa „Pasaka par pogu”. Esam radoši sadarbojušies ar I. Stoninu, A. Eņģeli, A. Krūzkopu, L. Kirmušku, Juri Hiršu, Nikolaju Puzikovu. Ar labiem panākumiem bērni ir piedalījušies dažādos konkursos un festivālos Latvijā – mūzikas un mākslas festivāls ”Bildes”, „Nāc sadziedāt”, „Gaujas atbalss”, „Balss pavēlnieks”, „Balsis”, TV bērnu raidījumā „Es-te-kas-te”. Latvijas vārdu „Podziņas” ir pārstāvējušas arī ārpus Latvijas – Viļņā (Lietuva), Tallinā (Igaunija), Maskavā (Krievija), Rostokā (Vācija), Fivizano (Itālija), Parīzē (Francija) un Stokholmā (Zviedrija). 2003. gadā kolektīvs nosvinēja 10 gadu jubileju. Koncerts tika rīkots Nacionālās operas Jaunajā zālē. Kā kolektīva radošās darbības atskaites punkts jubilejas reizē tika ierakstīts un izdots CD ”Podziņas” ar J. Lūsēna dziesmām, kurš bija bērnu auditorijā pieprasīts un izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai 2003. 2013. gadā ar vērienīgu koncertu „Podziņām-20” un vairāku mūziķu piedalīšanos tika atzīmēta ansambļa jubileja, ierakstīts un izdots CD „Ai, pasaulīte zaļā!” ar komponista Atvara Sirmā dziesmām.

Jauktais vokālais ansamblis “Putnu dārzs” ir populārā sieviešu ansambļa “Putni” tradīciju mantinieks. “Putni” dibināti 1993.gadā, apvienojoties 8 dziedātājām. 2008.gadā uz esošā ansambļa bāzes izveidojās 2 patstāvīgi kolektīvi – profesionālu brīvmākslinieču grupa “Putni”(skat. www.putni-ensemble.lv) un jauktais ansamblis “Putnu dārzs”. Kopš 2010.gada ansmablis ir RKTMC Mazā Ģilde kolektīvs. “Putnu dārzs” realizē savu īpašu darbības programmu, kopjot a cappella dziedāšanas tradīciju, sniedzot koncertus Latvijā un ārpus tās robežām, uzstājoties kopā ar citiem mākslinieku kolektīviem, kā arī profesionāliem mūziķiem un komponistiem, īstenojot radošas, konceptuālas un inovatīvas sadarbības formas. Ansambļa dalībnieki ir aktīvi un pieredzējuši Latvijas vokālo ansambļu kustības dalībnieki un entuziasti, lielākā daļa dziedātāju ir ar Latvijas profesionālo koru darba pieredzi, inteliģentas un atraktīvas personības. Katra koncertprogramma ir intensīvas visu dziedātāju kopdarbības rezultāts. Ansambļa repertuārs ir plašs un daudzveidīgs, taču ansamblis īpaši lepojas ar dalību slavenā Bostonas latviešu ansambļa “Kolibri”(2009) vēsturiskā repertuāra atjaunošanā un atskaņošanā, ar “Izrādi – romanci”(2011) pēc A. Tolstoja motīviem, sadarbībā ar RTU krievu studentu teātri “Kamertonis”. Pēdējo gadu spilgtākie notikumi ir koncertprogrammas “21 mīlestības madrigāls” (2013), Tautas dziesmu koncerts un Ziemassvētku koncerts(2014), dalība Rīga – 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas lielkoncertā Mežaparka estrādē “Lec saulīte” solistu statusā (2014), dalība Latvijas – Šveices kameroperu projektā “Līsistrate” (2014), kā arī regulāra dalība Rīgas pilsētas rīkotajos koncertos – skatēs un konkursos, kuros gūtas tikai godalgotas vietas. “Putnu dārzs” labprat sadarbojas ar citiem kolektīviem – sadrabības partneru vidū ir ansamblis “Teria”, koris “Fra-cho-ri”, solists Juris Vizbulis, pianiste Agnese Egliņa, kā arī citi Latvijā pazīstami profesionāli mūziķi.

Jauniešu koris „Sonore” dibināts 1987. gada 13. oktobrī, kā mūzikas prieka un mīlestības koris. To dibinājis diriģents profesors Edgars Račevskis. Mēs esam aptuveni 40 jaunieši ar skanīgām balsīm un lielu radošo degsmi. Kopš 1997. gada kora galvenais mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Ozolinš (1974). Mūzikas akadēmijā pie Edgara Račevska ieguva maģistra grādu kordiriģēšanā. 2003. gadā absolvēja Imanta Rešņa simfoniskās diriģēšanas klasi. 2013. gada XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Mārtiņš Ozoliņš pirmo reizi debitē koru virsdiriģenta godā. No 2013. gada 1. decembra Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, bet no 2014.gada – Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Martiņam Ozoliņam ir savs rokraksts, kas sakņojas visvairāk domas skaidrībā un teju dzelžainā prasmē īstenot iecerēto. Nosaukto parādību iezīmes gadījās manīt jau pirmajos Mārtiņa opersoļos, diriģējot Verdi Nabuko. Patlaban viņa rokās ir Klīstošais holandietis, Pīķa dāma, Jevgeņijs Oņegins, Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta un arī baleti Riekstkodis, Gulbju ezers, Pelnrušķīte. Kora diriģents Andis Groza (absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu, iegūstot bakalaura grādu (2006), Kordiriģēšanas nodaļu, iegūstot maģistra grādu (2012) mūzikā, kā arī Latvijas Universitāti 2004. gadā, iegūstot maģistra grādu fizikā) un kormeistars Andris Pujāts (absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu prof.Jevgēnija Augustinoviča klasē, iegūstot bakalaura grādu (1992), un prof.Imanta Kokara un prof.Sigvarda Kļavas klasē iegūstot maģistra grādu (2000), piedalījies meistarklasē Eiropas Kora Akadēmijā pie Josharda Dausa Maincas (Vācija) universitātē) aktīvi piedalās jaunu koncertu programmu apgūšanā. Koris piedalās koncertos gan Latvijā, gan ārpus tās: – 2002. g. 1. vieta Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmusvētku konkursā Klaipēdā (Lietuva),; piedalīšanās Starptautiskajā koru konkursā Arezo (Itālija); -2003. g. piedalīšanās 49. Starptautiskajā Habaneru un polifonās mūzikas konkursā (Spānija); -2004. g. Šūmaņa/Eiropas trofeja 50. Starptautiskajā koru festivālā Korkā (Īrija); -2005. g. piedalīšanās Flandrijas Starptautiskajā koru festivālā Maasmechelen (Beļģija); -2006. g. Koncertturneja Slovākijā; -2009. g. 2. vieta Starptautiskajā koru konkursā Tallinā; -2010. g. 2. vieta Starptautiskajā garīgās mūzikas konkursā Viļnā; -2013. g. 3. vieta Vispārējos latviešu Dziesmu svētku koru karos; -2014. g. Sudraba diploms 8.Pasaules koru olimpiādes čempionu kategorijas kamerkoru grupā. „Sonores” repertuārs ir ļoti dažāds. Tas ietver dažādu gadsimtu un dažādu ārzemju komponistu (J. Haidna, A. Diabelli, A. Bruknera, J. Brāmsa, F. Pulenka, P. Ebena, u.c.), kā arī latviešu komponistu (J. Vītola, P. Barisona, A. Kalniņa, A. Maskata, P. Vaska) labākos skaņdarbus, kā arī dažādas a cappella un baznīcas mūzikas programmas. Īsiem vārdiem sakot: „Sonore” dzīvo un grib dzīvot aktīvu, radošu koncertdzīvi!

Senioru sieviešu korī “Sudrabotā Gaisma” dzied pensionētas skolotājas, bērnudārzu audzinātājas, grāmatvedes, medicīnas māsas, ārstes u.c., kas vēlas pilnvērtīgi, aktīvi un interesanti pavadīt savus pensijas gadus, sniegt optimismu un dzīvesprieku saviem laikabiedriem un priecēt Rīgas iedzīvotājus un viesus. Katru gadu koris papildinās ar jaunām dziedātājām. Kora repertuārs sastāv no latviešu un citu tautu tautasdziesmu apdarēm, latviešu un ārvalstu klasiķu un mūsdienu komponistu oriģināldarbiem. Kora galvenā auditorija ir Rīgas pensionāri, bērni, mazbērni, radi, draugi. Regulāri ir koncerti sociālās aprūpes centros Gaiļezerā, Mežciemā, Pārdaugavā un Berģos, dalība dievkalpojumos Rīgas Pāvila, Mārtiņa un Torņakalna baznīcās, uzsākta sadarbība ar Rīgas Sociālā dienesta dienas centriem pieaugušajiem – „Ābeļzieds”. Ir koncertēts arī Ventspilī, Laucienā, Aglonā, Limbažos, Madonā, Cesvainē un Ogrē. Muzikālā sadarbība ir izveidojusies gan ar dažādiem solistiem: Jāni Kurševu, grupu „Prāta Vētra”, kapellu „Hāgenskalna muzikanti”, Dailes teātra aktrisi Olgu Dreģi, gan citiem senioru koriem: „Atvasara” (Rīga), „Daugavas vanadzes” (Rīga), „Baltābele” (Skrīveri), „Noktirne” (Mārupe), „Priede” (Jūrmala), „Vefieši” (Rīga), „Dziedošie draugi” (Rīga), „Atvasara” (Ogre), „Mantojums” (Madona), „Virši” (Cesvaine). Koris regulāri piedalās Rīgas senioru koru koncertos, kā arī ir piedalījies visos Latvijas senioru koru svētkos un Latvijas Dziesmu svētkos kopš 1998. gada.

Ansamblis dibināts 1955. gadā toreizējā Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padomes kultūras nama (tagad Mazā Ģilde) māksliniecisko kolektīvu sastāvā. Tā pirmā vadītāja bija Tamāra Jansone (1927-1972). Sākotnēji ansambļa dalībnieces bija kokles un tautas mūzikas amatieres, bet pamazām ansambļa sastāvu papildināja mūzikas skolu, mūzikas vidusskolu un pēdējos gados arī Mūzikas akadēmijas absolventes. 50-jos un 60-jos gados ansamblis piedalījās daudzos koncertos Latvijā un bija klausītāju iemīļots, jo ansambļa izpildījumā skanēja latviešu tautas dziesmas, tā izpaužot latviskumu pretēji uzspiestai padomju mūzikas kultūrai. Atzinība tika iegūta jau pirmajās tautas instrumentu orķestru skatēs 1966.gadā, kur starp daudziem krievu tautas instrumentu orķestriem bija tikai divi koklētāju ansambļi. Pirmās orģinālkompozīcijas ansamblim rakstīja G. Ordelovskis, V. Salaks, J. Ķepītis. Kokles spēles attīstība gāja jaunu ceļu, pilnveidojot spēles tehniku, uzlabojot instrumenta kvalitāti ar stīgu pārslēdzējiem un piesaistot skaņdarbu atskaņojumos profesionālus atskaņotājmāksliniekus – dziedātājus, pūšaminstrumentu solistus un ansambļus, kam tika rakstīts atbilstošs repertuārs. Diemžēl, pirmās vadītājas mūžs aprāvās un no 1972. līdz 1980. gadam ansambli vadīja Anita Vanaga. Šajā laikā rādās pirmās iespējas Kultūras dienu ietvaros ansamblim koncertēt arī ārzemēs – Somijā, Bulgārijā, Itālijā. 1975. gadā ansamblis par aktīvu koncertdarbību ieguva Tautas kolektīva nosaukumu un arī vārdu – TEIKSMA. No 1978. gada ansambļa mājvieta ir Profesionāli tehniskās izglītības kultūras nams Strūgu ielā 4, kur mēģinājumi notiek līdz 2009.gadam, kaut iestādes nosaukumi mainījušies vairākkārt. No 2002.gada ansamblis skaitījās bērnu un jauniešu centra Daugmale kolektīvs. 2009.gadā tika restaurēta skolas ēka Kronvalda bulvārī 8, kur pārcēlās Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola, līdz ar to arī ansamblis ieguva brīnišķīgu mēģinājuma telpu skolas Kokles klasē. Ar 2015.gada 1.janvāri ansamblis atgriežas savā pirmajā mājvietā Mazajā Ģildē, kaut mēģinājumi joprojām notiek mūzikas skolas telpās. 1970. gads ir nozīmīgs visiem koklētāju ansambļiem – pirmoreiz Dziesmu svētku pasākumos iesaistās arī koklētāji, kas turpmāk kļūst par tradīciju, un neiztrūkstoši visos Dziesmu svētkos apvienotā ansambļa spēlētāju pulkā ir arī TEIKSMAS koklētājas. No 1980. ansambļa vadību pārņem Teiksma Jansone. Repertuārs attīstās dažādos virzienos – tautas mūzika, kur tiek izmantoti arī tradicionālie instrumenti: 9-stīgu kokles (ar mērķi modernizēto kokļu saspēlē atrast instrumenta sākotnējo skanējumu un savdabību), stabules, trīdeksnis, zvaniņi un pašu dziedāšana, klasikas pārlikumi, kas labi skan baznīcās un koncertzālēs un orģinālkompozīcijas. Tautas dziesmu apdares veidoja arī pašas dalībnieces – Vita Ruduša, Vita Pinne, Kristīne Ojala, Evita Pinne. Jaunas kompozīcijas ansamblim ir rakstījuši R.Jermaks, V.Salaks, I.Zemzaris, I.Arne, V.Līce, M.Lasmanis, J.Nīmanis u.c. Interesanta sadarbība ansamblim veidojās ar senās mūzikas ansambli CANTO, kur kokles latviskās skaņas savijās ar seniem viduslaiku dziedājumiem. Ansamblis regulāri sadarbojas ar flautisti Olgu Ridzevsku, sitaminstrumentālistu Aleksandru Jalaņecki, ir bijusi sadarbība ar dziedātāju Ievu Paršu, senās mūzikas ansambli Inégalité Mystique. Sākot ar 1996.gadu katru gadu decembrī TEIKSMA rīko Ziemassvētku koncertus, atrodot dažādas Rīgas koncertzāles vai muzejus. Ar šādu koncertu 2010.gadā Jūgendstila muzejā ir sākusies sadarbība un draudzība. Regulāri tur uzstājamies valsts svētkos 18.novembrī. Ansamblis piedalās Kokļu dienās, kas iesākās 70-to gadu sākumā un tagad kļuvušas par Starptautiska mēroga festivālu. 2000. gadā Latvijas koklētāju ansambļu konkursā ansamblis ieguva II vietu, 2007. gadā – I pakāpes diplomu. Joprojām 10 dalībniecēm muzicēšana ansamblī ir vaļasprieks, kas jāsavieno ar darba, mācību un ģimenes pienākumiem. No 2009. gada ansambļa mājvieta ir Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Kokles klase. Ansamblis koncertējis vairākkārt Igaunijā, Lietuvā, Krievijā (Starptautiskais daudzstīgu tautas instrumentu festivāls Maskavā 2004., 2006.), Vācijā 1985., Polijā 1991., Dānijā 1992., Anglijā 1994., Somijā 1995., Japānā 1996., Francijā 1996., Bulgārijā 1997., Portugālē 1998., Spānijā 1999., Čehijā 2000., 2001., Turcijā Jauniešu festivāls Fomged 2006., Šveicē Cītaru dienas Bernes kantonā 2007. 1997. gadā iegūta II vieta tautas mūzikas grupā Starptautiskā konkursā Llangolen International Music Eisteddfod Velsā un atzinība par piedalīšanos Starptautiskajā konkursā Dienvidāfrikā, Johanesburgā. Neaizmirstams notikums bija 2014. gada vasarā, kad ansamblis piedalījās Kanadās latviešu Dziesmu svētkos Hamiltonā. 1977. – skaņu plate (bez nosaukuma) 1994. – audiokasete (bez nosaukuma) 1999. – CD Gadskārtu ritmos – latviešu tautas mūzika 2007. – CD 99 kokles Jāņos – dalība ar 3 skaņdarbiem 2011.- CD Sviests IV – J. Nīmanis Dejas sajūta 2014.- CD Brīvdiena– romantiska latviešu un ārzemju mūzika Daudz ierakstu Latvijas Radio, 2006. gadā vadītāja saņēma Rīgas Domes gada balvu Baltais zvirbulis. Ansamblim ir arī jaunākā grupa, kas pārņem Teiksmas koklēšanas tradīcijas.

Sievu kopa “Vilcenes” izveidota 1995. gadā. Gadu gaitā “Vilcenes” viesojušās daudzās Latvijas vietās, piedalījušās folkloras festivālos „Baltica” un Dziesmu svētkos. “Vilcenes” pārstāvējušas Latviju izstādē EXPO 2000 Hannoverē un Centrālās un Austrumeiropas valstu kultūras un izklaides EXPO Tbilisi, dalījušās zināšanās par latvisko dzīvesziņu, tradīcijām, gadskārtu svētku un dzimtas godu svinēšanu arī Francijā, Beļģijā , Lietuvā, Igaunijā. “Vilceņu” dziesmu programmas tiek veidotas, apgūstot oriģinālas teicēju melodijas no dažādiem Latvijas novadiem. Grupas sastāvs ir mainījies, taču saglabājusies “Vilceņu” vēlme izzināt un nest tautā paaudzēs pārmantoto sievišķo gudrību, dzīvības stīgu, kas ļāvusi latviešiem gan pārdzīvot sliktus laikus, gan zelt un ziedēt labajos.

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde Jauniešu koris BALSIS ir viens no izcilākajiem koriem Latvijā, kas dibināts 1987. gadā. Tā diriģenti bijuši Kaspars Putniņš, Māris Kupčs, Armands Zavadskis, Agita Ikauniece, Valdis Tomsons un Laura Leontjeva; pašlaik kori vada Ints Teterovskis – kora mākslinieciskā dvēsele un pulss ikdienas mēģinājumos un koncertos. Koris ar panākumiem uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās un korporatīvos pasākumos, kā arī ārzemēs – no Norvēģijas līdz Spānijai, no Krievijas līdz ASV un Kanādai, 2006. gada nogalē viesojies arī Austrālijā; plūcis laurus vairākos starptautiskos konkursos Šveicē, Spānijā, Norvēģijā, Igaunijā, Austrijā, Itālijā un Latvijā; ir vairākkārtējs laureāts Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas un citas balvas.  Kora repertuārs aptver loku no renesanses līdz mūsdienām, no a cappella dziesmām līdz lielformu darbiem ar simfonisko orķestri. Katru gadu BALSIS iestudē 6 – 8 koncertprogrammas – kā latviešu, tā cittautu komponistu darbus – ar tām ikreiz pārsteidzot savus klausītājus. Vidēji gadā koris sniedz 70 koncertus – kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas, lepni nesot valsts un Dziesmu svētku tradīcijas godu pasaulē. Lai gan korim šī ir 28. sezona, līdz šim BALSIS izdevušas jau 18 kompaktdiskus, savukārt viens no pēdējiem izdotajiem ierakstiem „red/SARKANS” tika nominēts Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvai 2011 kategorijā Labākais Akadēmiskās mūzikas albums, bet kompaktdisks „Ziemassvētki sabraukuši”, kas tapis 2008. gadā sadarbībā ar Ņujorkas latviešu kori un Jauno Rīgas kamerorķestri, Rolling Stones atzina kā vienu no divdesmit pieciem visu laiku labākajiem Ziemassvētku albumiem. Tāpat arī kompaktdisks „Missa a cappella 1” tika nominēts Latvijas Mūzikas Gada balvai 2012 kategorijā Labākais Koru un Vokālo grupu mūzikas albums, bet kategorijai Labākais Koncertieraksta video tika nominēts Balsu 25 gadu jubilejas koncerta DVD ieraksts. Koris ne tikai aktīvi koncertē, bet iesaistās arī sociālajā dzīvē – organizē un koordinē labdarības akcijas, piedalās labdarības pasākumos, aktīvi atbalsta Gulbenes bānīša pastāvēšanu. BALSIS raksturo mainība, muzikāli un cilvēciski izaicinājumi.

Vīru kamerkoris FRA-CHO-RI dibināts 1986. gadā. Kora nosaukumā iešifrēta ideja par brālību, tulkojumā no latīņu valodas kora pilnais nosaukums Fraternitas Chori Rigensis nozīmē: kora brālība no Rīgas. Tas izvēlēts tādēļ, ka koris kopš 1987. gada mēģina kultūras centrā „Mazā ģilde”, kur viduslaikos darbojās dažādas amatnieku brālības (cunftes). Koris regulāri uzstājas Latvijas koncertzālēs, baznīcās, skolās un rīko tematiskas koncertu programmas: sākot ar Renesanses laikmeta autoru skaņdarbiem un Rīgas vācu komponistu mūziku – beidzot ar opermūziku un latviešu kordziesmu klasiku. Īpašs notikums kora vēsture bija Latvijas himnas pirmais publiskais atskaņojums (pēc 50 gadu lieguma) pie Brīvības pieminekļa 1988. gadā protesta mītiņā pret 23. augusta slepeno līgumu starp hitlerisko Vāciju un Padomju Savienību. Īpašu uzmanību koris veltījis garīgās mūzikas repertuāram. FRA-CHO-RI izaugsmes apliecinājums ir arī iestudētie kori no Eiropas dižmeistaru Dž. Verdi, R. Vāgnera, Š. Guno un G. Doniceti operām, kurus FRACHORI atskaņojis kopā ar izciliem latviešu solistiem, pianistiem un arī ar Latvijas Nacionālās operas orķestri. FRA-CHO-RI iestudējis programmu Emīla Dārziņa piemiņai. Korim vairākus skaņdarbus veltījuši Ilze Arne, Ēriks Eglītis u.c. komponisti. 2010. gadā FRACHORI iestudējis Raimonda Paula mūzikai veltītu programmu „Maestro vīru dziesmas”, kurā ietilpa vairāki maestro veltījumi FRA-CHO-RI. FRA-CHO-RI piedalījies visos latviešu Dziesmu svētkos – sākot ar 1990 gadu, kā arī kormūzikas konkursos, festivālos, koncertturnejās Itālijā, Austrijā, Igaunijā, Spānijā, Francijā, Tirolē, Lietuvā, Čehijā, Grieķijā un Zviedrijā. Kora vadītājs un dibinātājs ir Andrejs Mūrnieks – diriģents, kultūras pētnieks un pedagogs, LU docents, vadībzinātņu doktors. Kā diriģents FRACHORI strādā Aivars Opincāns. Kora ilggadīgs vokālais pedagogs ir Latvijas Nacionālās operas solists Guntars Ruņģis. Viņa skolnieku vidū, kuri darbojušies FRACHORI, ir dziedātāji Jānis Stībelis, Jānis Rībens, Ivo Levende, Mārtiņš Zvīgulis un diriģents Andris Nelsons. Korī dzied ap 30 – 35 dziedātāju, kas pārstāv dažādas profesijas un arodus, kā arī studenti, kurus vieno dziesmu gars, kultūras komunikācijas vajadzība un mūzikas radīšanas brīnums.

“Kokļu Klubs” ir vienīgais vidējās paaudzes koklētāju ansamblis Latvijā. “Kokļu klubs” dibināts 2003.gadā, taču tā dalībnieces koncertkokli spēlē lielāko savas dzīves daļu. Dalībnieču vecums ir no 33-73 gadiem. Ansamblis apbur klausītājus ar savu azartisko spēlēšanu un daudzbalsīgo dziedāšanu.”Kokļu klubs” labprāt koncertē baznīcās, koncertzālēs un tautas saieta vietās. “Kokļu kluba” repertuārā ir latviešu, lietuviešu, igauņu, somu tautas mūzika, klasiskās mūzikas aranžējumi koklēm. Īpašu vietu ansambļa repertuārā ieņem ansambļa vadītājas Ivetas Tauriņas veidotās apdares. “Kokļu kluba” kokles ir skanējušas gan Latvijā, gan arī Igaunijā, Serbijā, Slovākijā, Nīderlandē, Šveicē.

 RKTMC „Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Kolibri” par savu dzimšanas dienu uzskata 2011.gada 17. novembri, kad kolektīvs piedalījās Latvijas valsts dzimšanas dienai veltītā koncertā Mazajā ģildē. Aktīvi koncertējošs kolektīvs, kurā darbojas 4 dažāda vecuma koncertgrupas. Šajā neilgajā pastāvēšanas laikā „Kolibri” dalībnieki ir koncertējuši kopā ar Zigfrīdu Muktupāvelu, Evitu Zālīti Grosu, Martu Kristiānu Kalniņu, Jāni Lūsēnu, Ralfu Eilandu, Ievu Kerēvicu, Ilzi Grundi, Raimondu Bramani, Jāni Apeini, Andri Ērgli u.c.. „Kolibri” ar labiem panākumiem piedalās Rīgas pilsētas vokālo ansambļu skatēs – 2012.g. un 2013.g. ieguvis maksimālo punktu skaitu 50/50. 2012. un 2014.gadā „Kolibri” piedalījās LTV un Latvijas Bērnu Fonda rīkotajā akcijā „Nepaej garām!” LTV1. Kopš 2012.gada pavasara līdz šim brīdim piedalās LNO koncertuzvedumā „Mūzikas skaņas”. 2013. gada rudenī izdots ansambļa pirmais CD „Kur ko likt?” ar Jāņa Lūsēna īpaši „Kolibri” rakstītu mūziku un Ojāra Vācieša dzeju. 2014.gada 28.septembrī izdots ansambļa otrais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem „Manas mājas zvēru dārzs” ar Ralfa Eilanda piedalīšanos un tāda paša nosaukuma krāsojama nošu grāmata. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas „Zelta mikrofons 2014” nomināciju kategorijā „Labākais albums bērniem”. 2014. un 2015.gadā „Kolibri” solisti kopā ar Ralfu Eilandu piedalās Jāņa Lūsēna koncertizrādē bērniem „Manas mājas zvēru dārzs”. 2015. gada 25. oktobrī izdots ansambļa trešais CD – Jāņa Lūsēna dziesmas bērniem “Lai ir!” ar Andra Ērgļa piedalīšanos. Šis albums ieguva Gada mūzikas ierakstu balvas “Zelta mikrofons 2015” nomināciju “Labākais albums bērniem”. 2015./ 2016.gada sezonā “Kolibri” piedalās LNO izrādē “Riekstkodis”. Kolektīva vokālais pedagogs – Agnese Malnača, koncertmeistars – Māris Treijs.

Senās mūzika sansamblis LUDUS atskaņo renesanses laika autoru skaņdarbus uz autentisku instrumentu kopijām, laikmetam atbilstošos tērpos. Cieša sadarbība izveidojusies ar seno deju grupu Ballare un vokālo grupu Canto.

Koris “Mūza” dibināts 1947.gadā, tā dibinātājs un ilgadējs vadītājs bija maestro Leonīds Vīgners (1906.-2001.). Kora sākotnējais nosaukums ir LPSR Arodbiedrību Centrālās Padomes strādnieku centrālā kluba jauktais koris. Maestro pēckara gados dibināto un vadīto koru (Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu koris (1959 – 1965), Republikas Dziedāšanas skolotāju un kordiriģentu kamerkoris (1965 – 1990) u.c.), vidū pats izcilākais ir 1947.g. Leonīda Vīgnera izveidotais un līdz 1985.gadam vadītais LRAP Kultūras nama jauktais koris (kopš 1977.g. – Arodbiedrību Kultūras nama jauktais koris “Mūza”). Korim kā pirmajai amatieru vienībai Latvijā 1956.gadā piešķirts LPSR Nopelniem bagātā kolektīva nosaukums, bet 1963.gadā tas saņēmis arī Tautas kora kategoriju. Kora repertuārā visnozīmīgāko vietu līdzās pasaules klasikas lielo formu skaņdarbiem vienmēr ir ieņēmusi latviešu klasiskā kora mūzika – vareno celmlaužu J. Vītola, Em. Melngaiļa, J. Cimzes, A. Jurjāna, Alfr. Kalniņa u.c. daiļrade, latviešu tautasdziesmas, kā arī jaunāko paaudžu autoru Em.Dārziņa, J.Zālīša, Jēk.Graubiņa, P.Barisona, K.Kažociņa, P.Līcītes, A.Žilinska u.c. darbi. 1999.gadā koris “Mūza” Didža Kauliņa vadībā atdzimst un kļūst par jauniešu kori. Koris piedalās festivālā Montmatre in Europe Francijā(2000.), starptautiskā konkursā Ārnhemā, koncertē Holandē (2001.), dodas koncerttūrē uz Portugāli (2003.), organizē labdarības akciju “Mūza nosalušām dvēselītēm” (no 2003.) u.c. No 2006.gada kora “Mūza” mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Guntis Cimiņš, ar kori “Mūza” strādā diriģents Ralfs Šmīdbergs. Koris „Mūza” realizējis un piedalījies daudzos muzikālos projektos Latvijā un ārvalstīs, dažādos starptautiskos koru konkursos, iegūstot godalgotas vietas. Jauniešu koris „Mūza” par vienu no galvenajiem mērķiem savā pašreizējā darbībā uzskata jaunu, sev saistošu izteiksmes veidu atklāšanu. Koris turpina spert soļus jaunu muzikālu meklējumu un izaicinājumu virzienā. Kora darbības pamatā ir jaunas vokālās mūzikas radīšana un izpildīšana, sadarbība ar komponistiem un daudziem profesionāliem mūziķiem. Koris daudz savās programmās izpilda moderno mūziku, nozīmīgu vietu atvēlot latviešu klasiķiem, kā arī latviešu tautas mūzikai.

K/C ”Mazā Ģilde” bērnu un jauniešu vokālais ansamblis „Podziņas” darbojas no 1993.gada. Visu šo laiku popgrupu vada skolotājas Skaidrīte un Anita. Darbojamies 3 sastāvos

• Mazās „Podziņas” (4-7 gadi)
• Vidējās „Podziņas” (8-13 gadi)
• Lielas „Podziņas” (14-16 gadi)

Bērnos tiek attīstīta dziedātprasme un aktiermeistarība. Šajos gados esam aktīvi piedalījušies Latvijas mūzikas dzīvē. Sadarbojoties ar atpazīstamiem māksliniekiem- V. Zilveri, J. Lūsēnu, A. Virgu, A. Sirmo, G. Raču, veidojam koncertprogrammas vienaudžu auditorijai. Bērni savu skatuves pieredzi apgūst muzicējot kopā ar profesionāliem izpildītājiem: A. Daņiļenko, N. Rutuli, A. Krauzi, G. Veitu. Esam piedalījušies vairākos muzikālos uzvedumos: Ziemassvētku koncertā Nacionālajā teātrī. Kopā ar R. Plēpi tika iestudēts emocionāli pamācošs uzvedums ”Kaķīša dzirnavas”, kopā ar Z. Jančevsku tika izdziedāta I.Ziedoņa „Pasaka par pogu”. Esam radoši sadarbojušies ar I. Stoninu, A. Eņģeli, A. Krūzkopu, L. Kirmušku, Juri Hiršu, Nikolaju Puzikovu. Ar labiem panākumiem bērni ir piedalījušies dažādos konkursos un festivālos Latvijā – mūzikas un mākslas festivāls ”Bildes”, „Nāc sadziedāt”, „Gaujas atbalss”, „Balss pavēlnieks”, „Balsis”, TV bērnu raidījumā „Es-te-kas-te”. Latvijas vārdu „Podziņas” ir pārstāvējušas arī ārpus Latvijas – Viļņā (Lietuva), Tallinā (Igaunija), Maskavā (Krievija), Rostokā (Vācija), Fivizano (Itālija), Parīzē (Francija) un Stokholmā (Zviedrija). 2003. gadā kolektīvs nosvinēja 10 gadu jubileju. Koncerts tika rīkots Nacionālās operas Jaunajā zālē. Kā kolektīva radošās darbības atskaites punkts jubilejas reizē tika ierakstīts un izdots CD ”Podziņas” ar J. Lūsēna dziesmām, kurš bija bērnu auditorijā pieprasīts un izvirzīts Latvijas mūzikas ierakstu Gada balvai 2003. 2013. gadā ar vērienīgu koncertu „Podziņām-20” un vairāku mūziķu piedalīšanos tika atzīmēta ansambļa jubileja, ierakstīts un izdots CD „Ai, pasaulīte zaļā!” ar komponista Atvara Sirmā dziesmām.

Jauktais vokālais ansamblis “Putnu dārzs” ir populārā sieviešu ansambļa “Putni” tradīciju mantinieks. “Putni” dibināti 1993.gadā, apvienojoties 8 dziedātājām. 2008.gadā uz esošā ansambļa bāzes izveidojās 2 patstāvīgi kolektīvi – profesionālu brīvmākslinieču grupa “Putni”(skat. www.putni-ensemble.lv) un jauktais ansamblis “Putnu dārzs”. Kopš 2010.gada ansmablis ir RKTMC Mazā Ģilde kolektīvs. “Putnu dārzs” realizē savu īpašu darbības programmu, kopjot a cappella dziedāšanas tradīciju, sniedzot koncertus Latvijā un ārpus tās robežām, uzstājoties kopā ar citiem mākslinieku kolektīviem, kā arī profesionāliem mūziķiem un komponistiem, īstenojot radošas, konceptuālas un inovatīvas sadarbības formas. Ansambļa dalībnieki ir aktīvi un pieredzējuši Latvijas vokālo ansambļu kustības dalībnieki un entuziasti, lielākā daļa dziedātāju ir ar Latvijas profesionālo koru darba pieredzi, inteliģentas un atraktīvas personības. Katra koncertprogramma ir intensīvas visu dziedātāju kopdarbības rezultāts. Ansambļa repertuārs ir plašs un daudzveidīgs, taču ansamblis īpaši lepojas ar dalību slavenā Bostonas latviešu ansambļa “Kolibri”(2009) vēsturiskā repertuāra atjaunošanā un atskaņošanā, ar “Izrādi – romanci”(2011) pēc A. Tolstoja motīviem, sadarbībā ar RTU krievu studentu teātri “Kamertonis”. Pēdējo gadu spilgtākie notikumi ir koncertprogrammas “21 mīlestības madrigāls” (2013), Tautas dziesmu koncerts un Ziemassvētku koncerts(2014), dalība Rīga – 2014 Eiropas kultūras galvaspilsētas lielkoncertā Mežaparka estrādē “Lec saulīte” solistu statusā (2014), dalība Latvijas – Šveices kameroperu projektā “Līsistrate” (2014), kā arī regulāra dalība Rīgas pilsētas rīkotajos koncertos – skatēs un konkursos, kuros gūtas tikai godalgotas vietas. “Putnu dārzs” labprat sadarbojas ar citiem kolektīviem – sadrabības partneru vidū ir ansamblis “Teria”, koris “Fra-cho-ri”, solists Juris Vizbulis, pianiste Agnese Egliņa, kā arī citi Latvijā pazīstami profesionāli mūziķi.

Jauniešu koris „Sonore” dibināts 1987. gada 13. oktobrī, kā mūzikas prieka un mīlestības koris. To dibinājis diriģents profesors Edgars Račevskis. Mēs esam aptuveni 40 jaunieši ar skanīgām balsīm un lielu radošo degsmi. Kopš 1997. gada kora galvenais mākslinieciskais vadītājs ir Mārtiņš Ozolinš (1974). Mūzikas akadēmijā pie Edgara Račevska ieguva maģistra grādu kordiriģēšanā. 2003. gadā absolvēja Imanta Rešņa simfoniskās diriģēšanas klasi. 2013. gada XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos Mārtiņš Ozoliņš pirmo reizi debitē koru virsdiriģenta godā. No 2013. gada 1. decembra Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, bet no 2014.gada – Latvijas Nacionālās operas mākslinieciskais vadītājs. Martiņam Ozoliņam ir savs rokraksts, kas sakņojas visvairāk domas skaidrībā un teju dzelžainā prasmē īstenot iecerēto. Nosaukto parādību iezīmes gadījās manīt jau pirmajos Mārtiņa opersoļos, diriģējot Verdi Nabuko. Patlaban viņa rokās ir Klīstošais holandietis, Pīķa dāma, Jevgeņijs Oņegins, Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta un arī baleti Riekstkodis, Gulbju ezers, Pelnrušķīte. Kora diriģents Andis Groza (absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Vokālo nodaļu, iegūstot bakalaura grādu (2006), Kordiriģēšanas nodaļu, iegūstot maģistra grādu (2012) mūzikā, kā arī Latvijas Universitāti 2004. gadā, iegūstot maģistra grādu fizikā) un kormeistars Andris Pujāts (absolvējis Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļu prof.Jevgēnija Augustinoviča klasē, iegūstot bakalaura grādu (1992), un prof.Imanta Kokara un prof.Sigvarda Kļavas klasē iegūstot maģistra grādu (2000), piedalījies meistarklasē Eiropas Kora Akadēmijā pie Josharda Dausa Maincas (Vācija) universitātē) aktīvi piedalās jaunu koncertu programmu apgūšanā. Koris piedalās koncertos gan Latvijā, gan ārpus tās: – 2002. g. 1. vieta Baltijas un Ziemeļvalstu dziesmusvētku konkursā Klaipēdā (Lietuva),; piedalīšanās Starptautiskajā koru konkursā Arezo (Itālija); -2003. g. piedalīšanās 49. Starptautiskajā Habaneru un polifonās mūzikas konkursā (Spānija); -2004. g. Šūmaņa/Eiropas trofeja 50. Starptautiskajā koru festivālā Korkā (Īrija); -2005. g. piedalīšanās Flandrijas Starptautiskajā koru festivālā Maasmechelen (Beļģija); -2006. g. Koncertturneja Slovākijā; -2009. g. 2. vieta Starptautiskajā koru konkursā Tallinā; -2010. g. 2. vieta Starptautiskajā garīgās mūzikas konkursā Viļnā; -2013. g. 3. vieta Vispārējos latviešu Dziesmu svētku koru karos; -2014. g. Sudraba diploms 8.Pasaules koru olimpiādes čempionu kategorijas kamerkoru grupā. „Sonores” repertuārs ir ļoti dažāds. Tas ietver dažādu gadsimtu un dažādu ārzemju komponistu (J. Haidna, A. Diabelli, A. Bruknera, J. Brāmsa, F. Pulenka, P. Ebena, u.c.), kā arī latviešu komponistu (J. Vītola, P. Barisona, A. Kalniņa, A. Maskata, P. Vaska) labākos skaņdarbus, kā arī dažādas a cappella un baznīcas mūzikas programmas. Īsiem vārdiem sakot: „Sonore” dzīvo un grib dzīvot aktīvu, radošu koncertdzīvi!

Senioru sieviešu korī “Sudrabotā Gaisma” dzied pensionētas skolotājas, bērnudārzu audzinātājas, grāmatvedes, medicīnas māsas, ārstes u.c., kas vēlas pilnvērtīgi, aktīvi un interesanti pavadīt savus pensijas gadus, sniegt optimismu un dzīvesprieku saviem laikabiedriem un priecēt Rīgas iedzīvotājus un viesus. Katru gadu koris papildinās ar jaunām dziedātājām. Kora repertuārs sastāv no latviešu un citu tautu tautasdziesmu apdarēm, latviešu un ārvalstu klasiķu un mūsdienu komponistu oriģināldarbiem. Kora galvenā auditorija ir Rīgas pensionāri, bērni, mazbērni, radi, draugi. Regulāri ir koncerti sociālās aprūpes centros Gaiļezerā, Mežciemā, Pārdaugavā un Berģos, dalība dievkalpojumos Rīgas Pāvila, Mārtiņa un Torņakalna baznīcās, uzsākta sadarbība ar Rīgas Sociālā dienesta dienas centriem pieaugušajiem – „Ābeļzieds”. Ir koncertēts arī Ventspilī, Laucienā, Aglonā, Limbažos, Madonā, Cesvainē un Ogrē. Muzikālā sadarbība ir izveidojusies gan ar dažādiem solistiem: Jāni Kurševu, grupu „Prāta Vētra”, kapellu „Hāgenskalna muzikanti”, Dailes teātra aktrisi Olgu Dreģi, gan citiem senioru koriem: „Atvasara” (Rīga), „Daugavas vanadzes” (Rīga), „Baltābele” (Skrīveri), „Noktirne” (Mārupe), „Priede” (Jūrmala), „Vefieši” (Rīga), „Dziedošie draugi” (Rīga), „Atvasara” (Ogre), „Mantojums” (Madona), „Virši” (Cesvaine). Koris regulāri piedalās Rīgas senioru koru koncertos, kā arī ir piedalījies visos Latvijas senioru koru svētkos un Latvijas Dziesmu svētkos kopš 1998. gada.

Ansamblis dibināts 1955. gadā toreizējā Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padomes kultūras nama (tagad Mazā Ģilde) māksliniecisko kolektīvu sastāvā. Tā pirmā vadītāja bija Tamāra Jansone (1927-1972). Sākotnēji ansambļa dalībnieces bija kokles un tautas mūzikas amatieres, bet pamazām ansambļa sastāvu papildināja mūzikas skolu, mūzikas vidusskolu un pēdējos gados arī Mūzikas akadēmijas absolventes. 50-jos un 60-jos gados ansamblis piedalījās daudzos koncertos Latvijā un bija klausītāju iemīļots, jo ansambļa izpildījumā skanēja latviešu tautas dziesmas, tā izpaužot latviskumu pretēji uzspiestai padomju mūzikas kultūrai. Atzinība tika iegūta jau pirmajās tautas instrumentu orķestru skatēs 1966.gadā, kur starp daudziem krievu tautas instrumentu orķestriem bija tikai divi koklētāju ansambļi. Pirmās orģinālkompozīcijas ansamblim rakstīja G. Ordelovskis, V. Salaks, J. Ķepītis. Kokles spēles attīstība gāja jaunu ceļu, pilnveidojot spēles tehniku, uzlabojot instrumenta kvalitāti ar stīgu pārslēdzējiem un piesaistot skaņdarbu atskaņojumos profesionālus atskaņotājmāksliniekus – dziedātājus, pūšaminstrumentu solistus un ansambļus, kam tika rakstīts atbilstošs repertuārs. Diemžēl, pirmās vadītājas mūžs aprāvās un no 1972. līdz 1980. gadam ansambli vadīja Anita Vanaga. Šajā laikā rādās pirmās iespējas Kultūras dienu ietvaros ansamblim koncertēt arī ārzemēs – Somijā, Bulgārijā, Itālijā. 1975. gadā ansamblis par aktīvu koncertdarbību ieguva Tautas kolektīva nosaukumu un arī vārdu – TEIKSMA. No 1978. gada ansambļa mājvieta ir Profesionāli tehniskās izglītības kultūras nams Strūgu ielā 4, kur mēģinājumi notiek līdz 2009.gadam, kaut iestādes nosaukumi mainījušies vairākkārt. No 2002.gada ansamblis skaitījās bērnu un jauniešu centra Daugmale kolektīvs. 2009.gadā tika restaurēta skolas ēka Kronvalda bulvārī 8, kur pārcēlās Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola, līdz ar to arī ansamblis ieguva brīnišķīgu mēģinājuma telpu skolas Kokles klasē. Ar 2015.gada 1.janvāri ansamblis atgriežas savā pirmajā mājvietā Mazajā Ģildē, kaut mēģinājumi joprojām notiek mūzikas skolas telpās. 1970. gads ir nozīmīgs visiem koklētāju ansambļiem – pirmoreiz Dziesmu svētku pasākumos iesaistās arī koklētāji, kas turpmāk kļūst par tradīciju, un neiztrūkstoši visos Dziesmu svētkos apvienotā ansambļa spēlētāju pulkā ir arī TEIKSMAS koklētājas. No 1980. ansambļa vadību pārņem Teiksma Jansone. Repertuārs attīstās dažādos virzienos – tautas mūzika, kur tiek izmantoti arī tradicionālie instrumenti: 9-stīgu kokles (ar mērķi modernizēto kokļu saspēlē atrast instrumenta sākotnējo skanējumu un savdabību), stabules, trīdeksnis, zvaniņi un pašu dziedāšana, klasikas pārlikumi, kas labi skan baznīcās un koncertzālēs un orģinālkompozīcijas. Tautas dziesmu apdares veidoja arī pašas dalībnieces – Vita Ruduša, Vita Pinne, Kristīne Ojala, Evita Pinne. Jaunas kompozīcijas ansamblim ir rakstījuši R.Jermaks, V.Salaks, I.Zemzaris, I.Arne, V.Līce, M.Lasmanis, J.Nīmanis u.c. Interesanta sadarbība ansamblim veidojās ar senās mūzikas ansambli CANTO, kur kokles latviskās skaņas savijās ar seniem viduslaiku dziedājumiem. Ansamblis regulāri sadarbojas ar flautisti Olgu Ridzevsku, sitaminstrumentālistu Aleksandru Jalaņecki, ir bijusi sadarbība ar dziedātāju Ievu Paršu, senās mūzikas ansambli Inégalité Mystique. Sākot ar 1996.gadu katru gadu decembrī TEIKSMA rīko Ziemassvētku koncertus, atrodot dažādas Rīgas koncertzāles vai muzejus. Ar šādu koncertu 2010.gadā Jūgendstila muzejā ir sākusies sadarbība un draudzība. Regulāri tur uzstājamies valsts svētkos 18.novembrī. Ansamblis piedalās Kokļu dienās, kas iesākās 70-to gadu sākumā un tagad kļuvušas par Starptautiska mēroga festivālu. 2000. gadā Latvijas koklētāju ansambļu konkursā ansamblis ieguva II vietu, 2007. gadā – I pakāpes diplomu. Joprojām 10 dalībniecēm muzicēšana ansamblī ir vaļasprieks, kas jāsavieno ar darba, mācību un ģimenes pienākumiem. No 2009. gada ansambļa mājvieta ir Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Kokles klase. Ansamblis koncertējis vairākkārt Igaunijā, Lietuvā, Krievijā (Starptautiskais daudzstīgu tautas instrumentu festivāls Maskavā 2004., 2006.), Vācijā 1985., Polijā 1991., Dānijā 1992., Anglijā 1994., Somijā 1995., Japānā 1996., Francijā 1996., Bulgārijā 1997., Portugālē 1998., Spānijā 1999., Čehijā 2000., 2001., Turcijā Jauniešu festivāls Fomged 2006., Šveicē Cītaru dienas Bernes kantonā 2007. 1997. gadā iegūta II vieta tautas mūzikas grupā Starptautiskā konkursā Llangolen International Music Eisteddfod Velsā un atzinība par piedalīšanos Starptautiskajā konkursā Dienvidāfrikā, Johanesburgā. Neaizmirstams notikums bija 2014. gada vasarā, kad ansamblis piedalījās Kanadās latviešu Dziesmu svētkos Hamiltonā. 1977. – skaņu plate (bez nosaukuma) 1994. – audiokasete (bez nosaukuma) 1999. – CD Gadskārtu ritmos – latviešu tautas mūzika 2007. – CD 99 kokles Jāņos – dalība ar 3 skaņdarbiem 2011.- CD Sviests IV – J. Nīmanis Dejas sajūta 2014.- CD Brīvdiena– romantiska latviešu un ārzemju mūzika Daudz ierakstu Latvijas Radio, 2006. gadā vadītāja saņēma Rīgas Domes gada balvu Baltais zvirbulis. Ansamblim ir arī jaunākā grupa, kas pārņem Teiksmas koklēšanas tradīcijas.

Sievu kopa “Vilcenes” izveidota 1995. gadā. Gadu gaitā “Vilcenes” viesojušās daudzās Latvijas vietās, piedalījušās folkloras festivālos „Baltica” un Dziesmu svētkos. “Vilcenes” pārstāvējušas Latviju izstādē EXPO 2000 Hannoverē un Centrālās un Austrumeiropas valstu kultūras un izklaides EXPO Tbilisi, dalījušās zināšanās par latvisko dzīvesziņu, tradīcijām, gadskārtu svētku un dzimtas godu svinēšanu arī Francijā, Beļģijā , Lietuvā, Igaunijā. “Vilceņu” dziesmu programmas tiek veidotas, apgūstot oriģinālas teicēju melodijas no dažādiem Latvijas novadiem. Grupas sastāvs ir mainījies, taču saglabājusies “Vilceņu” vēlme izzināt un nest tautā paaudzēs pārmantoto sievišķo gudrību, dzīvības stīgu, kas ļāvusi latviešiem gan pārdzīvot sliktus laikus, gan zelt un ziedēt labajos.

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra Mazā Ģilde Jauniešu koris BALSIS ir viens no izcilākajiem koriem Latvijā, kas dibināts 1987. gadā. Tā diriģenti bijuši Kaspars Putniņš, Māris Kupčs, Armands Zavadskis, Agita Ikauniece, Valdis Tomsons un Laura Leontjeva; pašlaik kori vada Ints Teterovskis – kora mākslinieciskā dvēsele un pulss ikdienas mēģinājumos un koncertos. Koris ar panākumiem uzstājies Latvijas koncertzālēs, baznīcās un korporatīvos pasākumos, kā arī ārzemēs – no Norvēģijas līdz Spānijai, no Krievijas līdz ASV un Kanādai, 2006. gada nogalē viesojies arī Austrālijā; plūcis laurus vairākos starptautiskos konkursos Šveicē, Spānijā, Norvēģijā, Igaunijā, Austrijā, Itālijā un Latvijā; ir vairākkārtējs laureāts Vispārējo latviešu dziesmu svētku koru karos, saņēmis Latvijas Kultūras ministrijas un citas balvas.  Kora repertuārs aptver loku no renesanses līdz mūsdienām, no a cappella dziesmām līdz lielformu darbiem ar simfonisko orķestri. Katru gadu BALSIS iestudē 6 – 8 koncertprogrammas – kā latviešu, tā cittautu komponistu darbus – ar tām ikreiz pārsteidzot savus klausītājus. Vidēji gadā koris sniedz 70 koncertus – kā Latvijā, tā arī ārpus Latvijas, lepni nesot valsts un Dziesmu svētku tradīcijas godu pasaulē. Lai gan korim šī ir 28. sezona, līdz šim BALSIS izdevušas jau 18 kompaktdiskus, savukārt viens no pēdējiem izdotajiem ierakstiem „red/SARKANS” tika nominēts Latvijas Mūzikas Ierakstu Gada balvai 2011 kategorijā Labākais Akadēmiskās mūzikas albums, bet kompaktdisks „Ziemassvētki sabraukuši”, kas tapis 2008. gadā sadarbībā ar Ņujorkas latviešu kori un Jauno Rīgas kamerorķestri, Rolling Stones atzina kā vienu no divdesmit pieciem visu laiku labākajiem Ziemassvētku albumiem. Tāpat arī kompaktdisks „Missa a cappella 1” tika nominēts Latvijas Mūzikas Gada balvai 2012 kategorijā Labākais Koru un Vokālo grupu mūzikas albums, bet kategorijai Labākais Koncertieraksta video tika nominēts Balsu 25 gadu jubilejas koncerta DVD ieraksts. Koris ne tikai aktīvi koncertē, bet iesaistās arī sociālajā dzīvē – organizē un koordinē labdarības akcijas, piedalās labdarības pasākumos, aktīvi atbalsta Gulbenes bānīša pastāvēšanu. BALSIS raksturo mainība, muzikāli un cilvēciski izaicinājumi.