Dance

Deju ansamblis „Daiļrade” dibināts 1990. gada 14. novembrī ar firmas „Daiļrade” atbalstu un darbojas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā Ģilde” paspārnē. No 2012. gada janvāra ansambļa mākslinieciskā vadītāja ir Iveta Pētersone-Lazdāne, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, deju nozares konsultatīvās padomes locekle un deju nozares Latvijā mentore. Ansamblī strādā arī pieredzējuši deju pedagogi – izcilais baletmeistars-repetitors, bijušais Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks Vladimirs Ponomorjovs kā arī horeogrāfs, cittautu deju speciālists, raksturdejas pedagogs Konstantīns Koļesņikovs. Par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistare Sramīte Plaude. Ansambļa dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja līdz pat 2011.gada decembrim bija Silva Štelfa. Nodibinot deju ansambli 1990.gada 14.novembrī, jau 15. novembrī Rīgas 2. vidusskolas telpās tika uzsākts pirmais mēģinājums, un „Daiļrades” deju ritums turpinās vēl šodien. Toreiz pirmajā mēģinājumā piedalījās vien 5 meitenes. Gadu gaitā ansamblis ir audzis mākslinieciski un tam piepulcējas arvien vairāk jauniešu. Šodien kolektīvā dejo dažādu vecumu jaunieši — skolnieki, studenti, dažādu firmu un uzņēmumu darbinieki un vadītāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem, bet kopējais kolektīva aktīvo dalībnieku skaits ir vairāk nekā 80 cilvēku. Deju ansambļa repertuārs nemitīgi mainās un programma tiek veidota, ietverot gan latviešu, gan cittautu dejas. „Daiļrades” koncertos, kas regulāri tiek rīkoti gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, var vērot gan solo dejas, gan dzīvespriecīgas, gan cēlas un liriskas pāru dejas. Ansamblis savā pastāvēšanas laikā vienmēr ir bijis Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, 2013.gada svētku fināla konkursa laureāts, piedalījies daudzos nozīmīgos valsts un starptautiska mēroga pasākumos, tostarp pagājušās vasaras Pasaules Koru olimpiādes atklāšanas ceremonijā, Rīga 2014 deju lieluzvedumā “Lec, saulīte!”. 2015. gadā prezentējis Latviju pasaulē lielākās pārtikas izstādes “International Green Week” Berlīnē atklāšanas ceremonijā. DA „Daiļrade” koncerts Pekinas Nacionālajā Skatuves mākslu centrā (The National Centre for the Performing Arts) Pekinā, tika iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Tās mērķis bija atklāt Latviju kā augstas profesionalitātes un kultūras sasniegumu izcelsmes un iedvesmas centru, kultūras tūrisma galamērķi un uzticamu sadarbības partneri. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas. Mūsu deju ansambli par savu radošo labaratoriju izvēlas daudzi Latvijā pazīstami horeogrāfi, radot savas jaunrades tieši mūsu dejotājiem un bieži nodot tās tālākai vērtēšanai jaunrades konkursā Valmierā. Šeit mināmas vairākas jau tautā pamanītas un iemīļotas A.Daņiļeviča horeogārāfijas – “Apkal manu kumeliņu”, “Šķiraties(i) zosu pulki”, “Kadrillis”, “Kas tos dūmus kūpināja”, “Cepurīti mētādams”, “Vīru vara”, “Aiz Daugavas vara dārzs” un daudzas citas, V.Birnbauma “No tautas dvēselītes”, L.Freimanes “Rikšiem laidu kumeliņu”. Kaut arī kolektīvs dibināts salīdzinoši nesen, tas sekmīgi konkurē ar tradīcijām un pieredzes bagātiem tautas deju ansambļiem, gūstot panākumus konkursos un skatēs. Kolektīvs pierādījis sevi kā aktīvs dalībnieks ne tikai dejdejas tradīciju kopšanā, bet dejotāji ar azartu piedalās dažādos pasākumos, piemēram, TDA „Vektors” rīkotajā ikgadējā „Egona kausa” izcīņā (basketbols), TDA „Rīdzinieks” rīkotajā ikgadējā pludmales volejbola kausa izcīņā, kā arī „Danča” rīkotajā kausa izcīņā (hokejs) un labdarības pasākumā“Deja mazai sirsniņai”.

VPDK “Daiļrade” izveidojās 2009. gada sākumā, kopā sanākot vairākiem Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” deju ansambļa “Daiļrade” bijušajiem dejotājiem, kuri savu vietu jauniešu kolektīvā atdeva jaunajai dejotāju paaudzei, bet nebija gatavi šķirties no dejas. Kolektīva vadību uzņēmās DA “Daiļrade” repetitors Andris Bergmanis. Pirmie mēģinājumi notika kopā ar pamatsastāvu, bet vēlāk – atsevišķi reizi nedēļā Lielās ģildes Minsteres zālē. Kolektīvs piedalījās pirmajos Rīgas dejotāju svētkos Arēnā Rīga, izdejojot latviešu tautas dejas klasiku. Nākamajā sezonā, pēc DA “Daiļrade” vadītājas Silvas Štelfas uzaicinājuma, par kolektīva vadītāju kļūst DA “Daiļrade” dejotāja Gunita Zirne, kura kolektīvu vada joprojām. Vēl ilgi tika domāts par piemērotāko nosaukumu jaunizveidotajam deju kolektīvam, sākumā dejotāju lokā pašiem sevi saucot par “Zelta Smiltīm”. Taču izrādījās, ka šis nosaukums jau pastāv, tāpēc, apvienojot nosaukumus, radās “Daiļrades Zelts”. Pirmo reizi piedaloties Latvijas deju kolektīvu skatē 2012. gadā, tika pieņemts oficiālais nosaukums – VPDK “Daiļrade”, paužot pēctecību un turpinājumu reiz deju ansamblī “Daiļrade” uzsāktajai dejas skolai. Šajā laikā kolektīvam pievienojās koncertmeistare Arta Laupace. Kolektīva darbības misija – saglabāt un kopt latviešu tautas dejas un skatuves dejas tradīcijas, sniegt dejas mīlestību skatītājiem, virzīties uz augstu māksliniecisko sniegumu un būt par turpinājumu DA “Daiļrade” iesāktajam deju solim nākamajā paaudzē. Koncertos dejots gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Kolektīvs piedalījies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. 2013. gadā deju lieluzvedumā “No zobena saule lēca” un 2014. gadā bija to kolektīvu vidū, kas svinēja Jāņus Mežaparka Lielajā estrādē, izdejojot deju lieluzvedumu “Lec, saulīte”. 2012. gada skatē iegūta I pakāpe 2013. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (57,1 punkts) 2014. gada skatē iegūta augstākā pakāpe 2015. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (56,3 punkti). Šo gadu laikā kopīgi esam izveidojuši lielu kolektīvu, kas vēlas būt kopā ne tikai dejojot, bet arī piedaloties dažādos pasākumos – orientēšanās sacensībās (“Greizais kompass”), braucot ar riteņiem (velomaratonā “Mamma daba”), spēlējot volejbolu, apmeklējot koncertus, svinot svētkus un atbalstot vienam otru.

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā Ģilde” Tautas deju ansambļa „Līgo” pirmais koncerts notika 1945. gada jūnijā Viestura dārzā, Rīgā. Kad 1995. gadā par kolektīva vadītāju kļūst Jānis Purviņš, TDA „Līgo” darbs izvēršas savdabīgā radošā laboratorijā – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un deju programmas. Jaunrades darba panākumi guvuši atzinību kā valsts, tā pasaules mērogā – Latvijā „Līgo” ir daudzkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts: iegūtas pirmās vietas, veicināšanas un skatītāju simpātiju balvas. 2007. gadā, viesojoties Indianapolē (ASV), Jaundeju skatē iegūta viena pirmā un viena trešā vieta. Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansambļa dalībnieki un vadītājs cenšas attīstīt arī citas ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares – latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu. Tas ticis augstu novērtēts gan Latvijā, gan ārpus tās robežām: par horeogrāfiskās, mūzikas un mutvārdu folkloras tradīciju saglabāšanu un spilgtu ieguldījumu amatierkustības attīstībā Tautas deju ansamblim «Līgo» piešķirta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija. Starptautiskus panākumus ansamblis guvis vairākkārt: 2001. gadā «Līgo» ieguva 3. vietu starptautiskā deju konkursā Kantonigrosā (Spānija), 2004. gadā – 1. vietu dejās, 1. vietu mūzikā un 3. vietu tautas tērpos starptautiskā konkursā Valletā (Maltā), 2009. gadā II Starptautiskajā Folkloras festivālā un konkursā “Interfolk” Sanktpēterburgā (Krievijā) 40 ansambļu konkurencē “Līgo” ieguvis 1. vietu un Grand Prix. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku Tautas tērpu skatē no 52 iesniegtajiem pieteikumiem deju kolektīvu grupā „Līgo” ieguva 1. vietu, demonstrējot Rucavas tērpus. Tautas deju ansamblis «Līgo» ir koncertējis Anglijā, ASV, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercogovinā, Brazīlijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Maltā, Meksikā, Moldovā, Nepālā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Taivānā un Vācijā. TDA „Līgo” ir 3 pieaugušo sastāvi – pamatsastāvs, VPDK „Līgo” un VPDK „Sen Līgo”. Ar pamatsastāvu strādā ansambļa vadītājs Jānis Purviņš, repetitore Guna Trukšāne, repetitors Andis Lagzdiņš un koncertmeistare Solveiga Apsalone. Kolektīva vadītāji Arvīds Donass (1945–1947) Zenta Bolohina (1947–1950) Zinaīda Sama (1950–1960) Uldis Heinsoo (1960–1971) Jānis Upītis (1971–1995) Jānis Purviņš (kopš 1995).

 VPDK „Līgo” izveidojās kā TDA „Līgo” veterānu sastāvs. „Līgo” dibināts 1945. gadā. 1950. gadā par TDA „Līgo” vadītāju kļuva Zinaīda Sama, kuras vadībā kolektīvs kļuva par vienu no labākajiem un lielākajiem, kādi jebkad Latvijas amatiermākslā ir bijuši – 1958. gadā kolektīvā dejo simt divdesmit septiņi dažādu profesiju cilvēki. Z. Sama mācēja apbrīnojami meistarīgi un nešaubīgi izvēlēties dejotājus savam ansamblim – garus, slaidus un iznesīgus, viņu izpildījums, pat ja ar kadām tehniskām kļūdām, sniedza publikai lielu baudījumu. 1952. gadā kolektīvs sniedza pilnas programmas koncertu Akadēmiskajā Drāmas teātrī, arī Operas un baleta teātrī, piedalījās baleta iestudējumos „Brīvības sakta”, „Laima” un kinofilmā „Uz jauno krastu”. Spilgtākais notikums piecdesmitajos gados bija piedalīšanās 1955. gada Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā. Tajā pašā gadā kolektīvs izcīnīja III Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētku Ceļojošo Sarkano karogu. 1957. gadā kolektīvs piedalījās VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Pēc Z. Samas par kolektīva vadītājiem strādāja ilggadējais dejotājs un asistents Uldis Heinsoo, kura vadībā 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo”. Vēlāk deju ansambli vadīja Jānis Upītis. 1975. gadā Operas un baleta teātrī notiek TDA „Līgo” 30 gadu jubilejas koncerts, kurā kolektīvs piedalās ar vairākiem sastāviem. Koncertā dejo arī lieliskais Z. Samas „Līgo” veterānu kolektīvs. Līdz ar to šis gads uzskatāms par vidējās paaudzes deju kolektīva „Līgo” dibināšanas gadu. Pašlaik VPDK „Līgo” vada Jānis Purviņš, koncertmeistare Solveiga Apsalone

Tautas deju ansambļa „Līgo” vidējās paaudzes deju kolektīvs pastāv jau kopš 1975. gada, taču kad 2007. gada rudenī kopā atkal sanāca vēl pavisam nesen dejojuši TDA „Līgo” pamatsastāva dejotāji, izveidojās vēl viens vidējās paaudzes deju kolektīvs. Jaunizvedotais vidējās paaudzes kolektīvs saglabāja savu nosaukumu – „Līgo”, savukārt vissenāk dejojošie, pieredzes bagātākie vidējās paaudzes dejotāji 2009. gada 19. decembra Ziemassvētku koncertā Kuldīgā sevi nodēvēja par „Sen Līgo” un kļuva par atsevišķu, koncertējošu vienību. Tāpēc 2009. gads tiek uzskatīts par vidējās paaudzes deju kolektīva „Sen Līgo” dibināšanas gadu. Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” aktīvi piedalās koncertos visā Latvijā, tai skaitā 2010. gada vasarā TDA „Līgo” jubilejas sezonas koncerttūrē, Dižkoncertā Dzegužkalnā, Rīgā, un Vislatvijas vidējās paaudzes dejotāju festivālā Valmierā; 2011. gada pavasarī – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu Anitas Pielēnas-Pelēnas, Ievas Sīles un Ingas Meieres diplomdarbu koncertā Saldus kultūras centrā; 2012. gada vasarā – Dejošanas svētkos Zemgales Olimpiskajā centrā, Jelgavā. VPDK „Sen Līgo” piedalās arī Rīgas pilsētas organizētajos pasākumos – Rīgas Dejotāju svētkos „Rīgai – 810”, RKTMC “Mazā ģilde” deju kolektīvu koncertos un koncertos Miķeļdienas gadatirgū. Ar savas vadītājas Ingas Meieres radītājām dejām VPDK „Sen Līgo” piedalās Jaunrades deju konkursos Valmierā un Ogrē. Labi panākumi gūti arī Rīgas pilsētas deju kolektīvu skatēs:

• 2010. gadā iegūti 1. pakāpe un 44 punkti
• 2011. gadā – 1.pakāpe un 8,1 punkti (no 10 iespējamiem)
• 2015.gadā – 1.pakāpe un 43,4 punkti

Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” ir piedalījies divos festivālos ārpus Latvijas robežām – 2011. gada vasarā starptautiskajā folkloras festivālā “Spišské folklórne slávnosti” Spišské Podhradie, Slovākijā un 2012. gada vasarā – XVIII Starptautiskajā Veru folkloras festivālā Igaunijā,2014.gadā-51.Eiropas tautas kultūras un mākslas festivālā Polijā. Šobrīd kolektīvā dejo 26 dejotāji, ar kolektīvu strādā vadītāja Andis Lagzdiņš un koncertmeistare Alvīne Eriņa.

Deju ansamblis „Daiļrade” dibināts 1990. gada 14. novembrī ar firmas „Daiļrade” atbalstu un darbojas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā Ģilde” paspārnē. No 2012. gada janvāra ansambļa mākslinieciskā vadītāja ir Iveta Pētersone-Lazdāne, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, deju nozares konsultatīvās padomes locekle un deju nozares Latvijā mentore. Ansamblī strādā arī pieredzējuši deju pedagogi – izcilais baletmeistars-repetitors, bijušais Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks Vladimirs Ponomorjovs kā arī horeogrāfs, cittautu deju speciālists, raksturdejas pedagogs Konstantīns Koļesņikovs. Par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistare Sramīte Plaude. Ansambļa dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja līdz pat 2011.gada decembrim bija Silva Štelfa. Nodibinot deju ansambli 1990.gada 14.novembrī, jau 15. novembrī Rīgas 2. vidusskolas telpās tika uzsākts pirmais mēģinājums, un „Daiļrades” deju ritums turpinās vēl šodien. Toreiz pirmajā mēģinājumā piedalījās vien 5 meitenes. Gadu gaitā ansamblis ir audzis mākslinieciski un tam piepulcējas arvien vairāk jauniešu. Šodien kolektīvā dejo dažādu vecumu jaunieši — skolnieki, studenti, dažādu firmu un uzņēmumu darbinieki un vadītāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem, bet kopējais kolektīva aktīvo dalībnieku skaits ir vairāk nekā 80 cilvēku. Deju ansambļa repertuārs nemitīgi mainās un programma tiek veidota, ietverot gan latviešu, gan cittautu dejas. „Daiļrades” koncertos, kas regulāri tiek rīkoti gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, var vērot gan solo dejas, gan dzīvespriecīgas, gan cēlas un liriskas pāru dejas. Ansamblis savā pastāvēšanas laikā vienmēr ir bijis Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, 2013.gada svētku fināla konkursa laureāts, piedalījies daudzos nozīmīgos valsts un starptautiska mēroga pasākumos, tostarp pagājušās vasaras Pasaules Koru olimpiādes atklāšanas ceremonijā, Rīga 2014 deju lieluzvedumā “Lec, saulīte!”. 2015. gadā prezentējis Latviju pasaulē lielākās pārtikas izstādes “International Green Week” Berlīnē atklāšanas ceremonijā. DA „Daiļrade” koncerts Pekinas Nacionālajā Skatuves mākslu centrā (The National Centre for the Performing Arts) Pekinā, tika iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Tās mērķis bija atklāt Latviju kā augstas profesionalitātes un kultūras sasniegumu izcelsmes un iedvesmas centru, kultūras tūrisma galamērķi un uzticamu sadarbības partneri. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas. Mūsu deju ansambli par savu radošo labaratoriju izvēlas daudzi Latvijā pazīstami horeogrāfi, radot savas jaunrades tieši mūsu dejotājiem un bieži nodot tās tālākai vērtēšanai jaunrades konkursā Valmierā. Šeit mināmas vairākas jau tautā pamanītas un iemīļotas A.Daņiļeviča horeogārāfijas – “Apkal manu kumeliņu”, “Šķiraties(i) zosu pulki”, “Kadrillis”, “Kas tos dūmus kūpināja”, “Cepurīti mētādams”, “Vīru vara”, “Aiz Daugavas vara dārzs” un daudzas citas, V.Birnbauma “No tautas dvēselītes”, L.Freimanes “Rikšiem laidu kumeliņu”. Kaut arī kolektīvs dibināts salīdzinoši nesen, tas sekmīgi konkurē ar tradīcijām un pieredzes bagātiem tautas deju ansambļiem, gūstot panākumus konkursos un skatēs. Kolektīvs pierādījis sevi kā aktīvs dalībnieks ne tikai dejdejas tradīciju kopšanā, bet dejotāji ar azartu piedalās dažādos pasākumos, piemēram, TDA „Vektors” rīkotajā ikgadējā „Egona kausa” izcīņā (basketbols), TDA „Rīdzinieks” rīkotajā ikgadējā pludmales volejbola kausa izcīņā, kā arī „Danča” rīkotajā kausa izcīņā (hokejs) un labdarības pasākumā“Deja mazai sirsniņai”.

VPDK “Daiļrade” izveidojās 2009. gada sākumā, kopā sanākot vairākiem Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” deju ansambļa “Daiļrade” bijušajiem dejotājiem, kuri savu vietu jauniešu kolektīvā atdeva jaunajai dejotāju paaudzei, bet nebija gatavi šķirties no dejas. Kolektīva vadību uzņēmās DA “Daiļrade” repetitors Andris Bergmanis. Pirmie mēģinājumi notika kopā ar pamatsastāvu, bet vēlāk – atsevišķi reizi nedēļā Lielās ģildes Minsteres zālē. Kolektīvs piedalījās pirmajos Rīgas dejotāju svētkos Arēnā Rīga, izdejojot latviešu tautas dejas klasiku. Nākamajā sezonā, pēc DA “Daiļrade” vadītājas Silvas Štelfas uzaicinājuma, par kolektīva vadītāju kļūst DA “Daiļrade” dejotāja Gunita Zirne, kura kolektīvu vada joprojām. Vēl ilgi tika domāts par piemērotāko nosaukumu jaunizveidotajam deju kolektīvam, sākumā dejotāju lokā pašiem sevi saucot par “Zelta Smiltīm”. Taču izrādījās, ka šis nosaukums jau pastāv, tāpēc, apvienojot nosaukumus, radās “Daiļrades Zelts”. Pirmo reizi piedaloties Latvijas deju kolektīvu skatē 2012. gadā, tika pieņemts oficiālais nosaukums – VPDK “Daiļrade”, paužot pēctecību un turpinājumu reiz deju ansamblī “Daiļrade” uzsāktajai dejas skolai. Šajā laikā kolektīvam pievienojās koncertmeistare Arta Laupace. Kolektīva darbības misija – saglabāt un kopt latviešu tautas dejas un skatuves dejas tradīcijas, sniegt dejas mīlestību skatītājiem, virzīties uz augstu māksliniecisko sniegumu un būt par turpinājumu DA “Daiļrade” iesāktajam deju solim nākamajā paaudzē. Koncertos dejots gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Kolektīvs piedalījies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. 2013. gadā deju lieluzvedumā “No zobena saule lēca” un 2014. gadā bija to kolektīvu vidū, kas svinēja Jāņus Mežaparka Lielajā estrādē, izdejojot deju lieluzvedumu “Lec, saulīte”. 2012. gada skatē iegūta I pakāpe 2013. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (57,1 punkts) 2014. gada skatē iegūta augstākā pakāpe 2015. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (56,3 punkti). Šo gadu laikā kopīgi esam izveidojuši lielu kolektīvu, kas vēlas būt kopā ne tikai dejojot, bet arī piedaloties dažādos pasākumos – orientēšanās sacensībās (“Greizais kompass”), braucot ar riteņiem (velomaratonā “Mamma daba”), spēlējot volejbolu, apmeklējot koncertus, svinot svētkus un atbalstot vienam otru.

Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā Ģilde” Tautas deju ansambļa „Līgo” pirmais koncerts notika 1945. gada jūnijā Viestura dārzā, Rīgā. Kad 1995. gadā par kolektīva vadītāju kļūst Jānis Purviņš, TDA „Līgo” darbs izvēršas savdabīgā radošā laboratorijā – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un deju programmas. Jaunrades darba panākumi guvuši atzinību kā valsts, tā pasaules mērogā – Latvijā „Līgo” ir daudzkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts: iegūtas pirmās vietas, veicināšanas un skatītāju simpātiju balvas. 2007. gadā, viesojoties Indianapolē (ASV), Jaundeju skatē iegūta viena pirmā un viena trešā vieta. Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansambļa dalībnieki un vadītājs cenšas attīstīt arī citas ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares – latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu. Tas ticis augstu novērtēts gan Latvijā, gan ārpus tās robežām: par horeogrāfiskās, mūzikas un mutvārdu folkloras tradīciju saglabāšanu un spilgtu ieguldījumu amatierkustības attīstībā Tautas deju ansamblim «Līgo» piešķirta Latvijas Republikas Kultūras ministrijas prēmija. Starptautiskus panākumus ansamblis guvis vairākkārt: 2001. gadā «Līgo» ieguva 3. vietu starptautiskā deju konkursā Kantonigrosā (Spānija), 2004. gadā – 1. vietu dejās, 1. vietu mūzikā un 3. vietu tautas tērpos starptautiskā konkursā Valletā (Maltā), 2009. gadā II Starptautiskajā Folkloras festivālā un konkursā “Interfolk” Sanktpēterburgā (Krievijā) 40 ansambļu konkurencē “Līgo” ieguvis 1. vietu un Grand Prix. XXIV Vispārējo latviešu Dziesmu un XIV Deju svētku Tautas tērpu skatē no 52 iesniegtajiem pieteikumiem deju kolektīvu grupā „Līgo” ieguva 1. vietu, demonstrējot Rucavas tērpus. Tautas deju ansamblis «Līgo» ir koncertējis Anglijā, ASV, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercogovinā, Brazīlijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Maltā, Meksikā, Moldovā, Nepālā, Norvēģijā, Polijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Taivānā un Vācijā. TDA „Līgo” ir 3 pieaugušo sastāvi – pamatsastāvs, VPDK „Līgo” un VPDK „Sen Līgo”. Ar pamatsastāvu strādā ansambļa vadītājs Jānis Purviņš, repetitore Guna Trukšāne, repetitors Andis Lagzdiņš un koncertmeistare Solveiga Apsalone. Kolektīva vadītāji Arvīds Donass (1945–1947) Zenta Bolohina (1947–1950) Zinaīda Sama (1950–1960) Uldis Heinsoo (1960–1971) Jānis Upītis (1971–1995) Jānis Purviņš (kopš 1995).

 VPDK „Līgo” izveidojās kā TDA „Līgo” veterānu sastāvs. „Līgo” dibināts 1945. gadā. 1950. gadā par TDA „Līgo” vadītāju kļuva Zinaīda Sama, kuras vadībā kolektīvs kļuva par vienu no labākajiem un lielākajiem, kādi jebkad Latvijas amatiermākslā ir bijuši – 1958. gadā kolektīvā dejo simt divdesmit septiņi dažādu profesiju cilvēki. Z. Sama mācēja apbrīnojami meistarīgi un nešaubīgi izvēlēties dejotājus savam ansamblim – garus, slaidus un iznesīgus, viņu izpildījums, pat ja ar kadām tehniskām kļūdām, sniedza publikai lielu baudījumu. 1952. gadā kolektīvs sniedza pilnas programmas koncertu Akadēmiskajā Drāmas teātrī, arī Operas un baleta teātrī, piedalījās baleta iestudējumos „Brīvības sakta”, „Laima” un kinofilmā „Uz jauno krastu”. Spilgtākais notikums piecdesmitajos gados bija piedalīšanās 1955. gada Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā. Tajā pašā gadā kolektīvs izcīnīja III Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētku Ceļojošo Sarkano karogu. 1957. gadā kolektīvs piedalījās VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Pēc Z. Samas par kolektīva vadītājiem strādāja ilggadējais dejotājs un asistents Uldis Heinsoo, kura vadībā 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo”. Vēlāk deju ansambli vadīja Jānis Upītis. 1975. gadā Operas un baleta teātrī notiek TDA „Līgo” 30 gadu jubilejas koncerts, kurā kolektīvs piedalās ar vairākiem sastāviem. Koncertā dejo arī lieliskais Z. Samas „Līgo” veterānu kolektīvs. Līdz ar to šis gads uzskatāms par vidējās paaudzes deju kolektīva „Līgo” dibināšanas gadu. Pašlaik VPDK „Līgo” vada Jānis Purviņš, koncertmeistare Solveiga Apsalone

Tautas deju ansambļa „Līgo” vidējās paaudzes deju kolektīvs pastāv jau kopš 1975. gada, taču kad 2007. gada rudenī kopā atkal sanāca vēl pavisam nesen dejojuši TDA „Līgo” pamatsastāva dejotāji, izveidojās vēl viens vidējās paaudzes deju kolektīvs. Jaunizvedotais vidējās paaudzes kolektīvs saglabāja savu nosaukumu – „Līgo”, savukārt vissenāk dejojošie, pieredzes bagātākie vidējās paaudzes dejotāji 2009. gada 19. decembra Ziemassvētku koncertā Kuldīgā sevi nodēvēja par „Sen Līgo” un kļuva par atsevišķu, koncertējošu vienību. Tāpēc 2009. gads tiek uzskatīts par vidējās paaudzes deju kolektīva „Sen Līgo” dibināšanas gadu. Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” aktīvi piedalās koncertos visā Latvijā, tai skaitā 2010. gada vasarā TDA „Līgo” jubilejas sezonas koncerttūrē, Dižkoncertā Dzegužkalnā, Rīgā, un Vislatvijas vidējās paaudzes dejotāju festivālā Valmierā; 2011. gada pavasarī – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu Anitas Pielēnas-Pelēnas, Ievas Sīles un Ingas Meieres diplomdarbu koncertā Saldus kultūras centrā; 2012. gada vasarā – Dejošanas svētkos Zemgales Olimpiskajā centrā, Jelgavā. VPDK „Sen Līgo” piedalās arī Rīgas pilsētas organizētajos pasākumos – Rīgas Dejotāju svētkos „Rīgai – 810”, RKTMC “Mazā ģilde” deju kolektīvu koncertos un koncertos Miķeļdienas gadatirgū. Ar savas vadītājas Ingas Meieres radītājām dejām VPDK „Sen Līgo” piedalās Jaunrades deju konkursos Valmierā un Ogrē. Labi panākumi gūti arī Rīgas pilsētas deju kolektīvu skatēs:

• 2010. gadā iegūti 1. pakāpe un 44 punkti
• 2011. gadā – 1.pakāpe un 8,1 punkti (no 10 iespējamiem)
• 2015.gadā – 1.pakāpe un 43,4 punkti

Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” ir piedalījies divos festivālos ārpus Latvijas robežām – 2011. gada vasarā starptautiskajā folkloras festivālā “Spišské folklórne slávnosti” Spišské Podhradie, Slovākijā un 2012. gada vasarā – XVIII Starptautiskajā Veru folkloras festivālā Igaunijā,2014.gadā-51.Eiropas tautas kultūras un mākslas festivālā Polijā. Šobrīd kolektīvā dejo 26 dejotāji, ar kolektīvu strādā vadītāja Andis Lagzdiņš un koncertmeistare Alvīne Eriņa.