Stāsts par pagājušā gadsimta 60. gadu latviešu rokmūziķiem, kas spītējot padomju cenzūrai un aizliegumiem atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības. Tieši rokmūziķi lika pamatus tam, ko mēs šodien uzskatam pašu par sevi saprotamu un neatņemamu – izpausmes un vārda brīvība.

“Sešdesmitie. Sākums.” Filmas varoņi:
Pits Andersons, Raimonds Pauls, Boriss Rezņiks, Imants Kalniņš, Jānis Vanadziņš, Gunārs Šimkus, Vilnis Šmīdbergs, Ingvars Leitis, Vladimirs Smirnovs, Alvis Birkovs, Valdis Skujiņš, Ivars Godmanis, Juris Lapinskis, Leons un Juris Sējāni, Andris Kronbergs, Zigmars Liepiņš, Mārtiņš Brauns, Niks Matvejevs.

Padomju Savienība ilgu laiku centās apkarot rokmūziku kā „pūstošā kapitālisma degradācijas augli un imperiālistu radītu ieroci, lai diskreditētu Padomju valsts sabiedrisko iekārtu”. Neskatoties uz to roks „izsita caurumu dzelzs priekškarā” un iekaroja padomijas jauniešu sirdis un prātus. Apbrīnojamā tā laika rokmūzikas spēja uzrunāt savu auditoriju „caur puķēm”, iekodējot protestu pret pastāvošo kārtību dziesmu tekstos, kas ārēji šķita nevainīgi, ļāva tai izspraukties cauri cenzūras sietam. Tieši rokmūziķi veicināja nacionālās pašapziņas atdzimšanu un vienotības garu.
Dokumentālo filmu triloģija “Savējie sapratīs” stāsta par 60. – 80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas spītējot cenzūrai un aizliegumiem atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības. Galvenais iemesls, kāpēc vispār vēl ir vērts runāt par tā laika rokmūziku – tā patiesi bija laba, profesionāla, izsāpēta, ne tā, kā tagad, kad dziedāt var visu. Cenzūra rūdīja mūziķus, padarot mūziku pārdomātāku, radošāku, spēcīgāku. Programmas tika rūpīgi slīpētas un mēģinājumi notika regulāri. Tieši rokmūziķi lika pamatus tam, ko mēs šodien uzskatam pašu par sevi saprotamu un neatņemamu – izpausmes un vārda brīvība.

Triloģijas pirmā filma “Sešdesmitie. Sākums.”
Viss sākās pagājušā gadsimta piecdesmitajos ar paslepus radio īsviļņos caur čekas uzliktā “zāģa” saklausītajām džeza, svinga un agrīnā rokenrola melodijām. Elektriskās ģitāras fūzīgās skaņas, kādas fiziski nebija dzirdamas šaipus “dzelzs priekškara”, bija kā malks aizliegtās brīvības padomju jauniešiem. Tad nāca no štellmaņiem un jūrniekiem pavārtēs slepeni par lielu naudu iegādātās skaņuplates, kas tika kopētas vispirms rentgenplatēs, tad magnetofona lentēs. Un tad sākās! Kā sēnes pēc lietus pagrīdē dzima jauniešu grupiņas, kas mēģināja kopēt un spēlēt Chuck Berry, Bill Haley, Elvis Presley, The Beatles, The Rolling Stones, Beach Boys un citas tālaika aktuālās grupas. Tika spēlēts skolu deju vakaros un neoficiālās ballītēs. Pirmā nopietnā grupa ir Valērija “Seiska” Saifudinova izveidotā “The Revengers”, kurā piedalās arī Pits Andersons. Viņi tiek uzskatīti par rokenrola pionieriem PSRS. Kad Seiski paņem armijā, Pits Andersons pieaicinot E.Dārziņa mūzikas skolas audzēkni Zigismundu Lorencu, izveido “The Melody Makers”, kuru atceltais koncerts Planetārijā ir par iemeslu jauniešu piketam Rīgas centrā 1965. gadā. Pēc “The Melody Makers” izjukšanas, Zigismunds Lorencs kopā ar Borisu Rezņiku un citiem Dārziņskolas audzēkņiem izveido grupu “Eolika”, kas īsā laikā iekaro plašu jauniešu auditorijas popularitāti un koncertē kopā ar Rīgas Estrādes orķestri Raimonda Paula vadībā. Tomēr šīs grupas tikai kopē “firmu”, pārsvarā radioviļņos noklausītas melodijas. Savas kompozīcijas grupām sāk parādīties 60to gadu otrajā pusē, tomēr izveidot veselu koncertprogrammu ar savām dziesmām tās vēl nav gatavas. Interesants liktenis ir Imanta Kalniņa dziesmām Rolanda Kalniņa filmai “Četri balti krekli”, kuras tajā izpilda armijas ansamblis “Zvaigznīte” ar solistu Paulu Butkēviču priekšgalā. Filma nokļūst “plauktā”, bet dziesmas aiziet tautās. Imanta Kalniņa grupas “2xBBM” izpildījumā tās kļūst par tautas leģendām, ko vēlāk savā repertuārā mūžīgi izpildīs “Menuets”. Tomēr par pirmajiem latviskā roka aizsācējiem mēs uzskatam grupu “Katedrāle” (Gunārs Šimkus, Vilnis Šmīdbergs, Einārs Raibais, Vladimirs Smirnovs, Ingvars Leitis, Aļgirdas Uķira), kas līdz perfekcijai izkopuši “The Beatles” skanējumu, ķeras pie oriģinālkompozīciju sacerēšanas. “Katedrāles” dziesmas tajā laikā ir kā diena pret nakti salīdzinot ar citu grupu pašsacerētajiem gabaliem un kalpo par iedvesmas avotu tā laika topošajai mūziķu paaudzei (grupas “Menuets”, “Sīpoli”, “Modo”, “Santa”, “Jolanta”). Tomēr arī šī “supergrupa” izjūk 70to gadu sākumā, kas izrādās liktenīgs laiks daudzām rokgrupām.

Šis ir viens no 4. maija svētku pasākumiem Rīgā. Ar visiem Latvijas neatkarības atjaunošanas dienai veltītajiem pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://kultura.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.