Deja
Bērnu tautas deju ansamblis ||Dzintariņš||
Deju ansamblis ||Daiļrade||
Deju ansamblis „Daiļrade” ar ražošanas apvienības “Daiļrade” direktora Valda Grimzes atbalstu tika dibināts 1990. gada 14.novembrī. Līdz 2011.gada nogalei to vadījusi ansambļa dibinātāja Silva Štelfa, Valsts Deju ansambļa “Daile” soliste.
No 2012. gada janvāra ansambli vada mākslinieciskā vadītāja, Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, deju nozares konsultatīvās padomes locekle un deju nozares Latvijā mentore Iveta Pētersone-Lazdāne.
Dejotāju prasmes izkopt un attīstīt palīdzaugstas klases profesionāli deju pedagogi –
- baletmeistars-repetitors,Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks Antons Freimans,
- horeogrāfs, cittautu deju speciālists, raksturdejas pedagogs Konstantīns Koļesņikovs.
- par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistare Tatjana Ježova.
Deju ansambļa “Daiļrade” izaugsmi veicinājušas tā mākslinieciskās vadītājas un tādi deju pedagogi kā Andis Staļevskis, Juris Lainis, Andris Bergmanis, Ignats Ančāns, Intars Jundze, Zane Teikmane, Vladimirs Ponomarjovs, koncertmeistare Alvīne Eriņa.
Ansamblī kopā pulcējas talantīgi, pašpietiekami un savā attīstībā augsti motivēti dejotāji, kuriem dejošana ir dzīves stils un prioritāte brīvā laika pavadīšanā.
Ansamblis sekmīgi konkurē ar tradīciju un pieredzes bagātiemtautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, kā arī pārstāvot Latviju dažādos augstākālīmeņa pasākumos ārzemēs:
- gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā organizētajā “Zaļās nedēļas” atklāšanas ceremonijā (Vācija, Berlīne);
- Latvijas valsts kultūras un tūrisma prezentācijā (Ķīna, Pekinā).
Kopš dibināšanas brīža, ansamblis ir piedalījies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Deju ansambļa „Daiļrade” A un D grupas ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Lielās balvas ieguvējas (2018.), kas ir augstākais Latvijas apbalvojums tautas skatuviskajā mākslā. Tāpat XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos finālkonkursā ansamblis ieguvis 1.vietu valstī, kļūstot par svētku laureātu
Pasaules koru olimpiādes, kas 2014. gadā notika Rīgā, atklāšanas ceremonijai horeogrāfs Agris Daņiļevičs ar grupas “Elektrofolk” mūziku Deju ansamblim “Daiļrade” radīja latviešu skatuviskās dejas jauna horeogrāfiskā žanra –folkbaleta – numurus “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs”.Šis horeogrāfiskais stāsts piecēlis kājās ne vien vairāku tūkstošu starptautisku publiku Arēnā “Rīga”, bet arī skatītājus Ķīnā, prestižajā Pekinas operas namā, Lietuvas deju šovā “Kadagys”, arī starptautiskas augsta līmeņa žūrijas dažādos konkursos. Pasaules līmeņa nozares profesionāļi apgalvo, ka ansamblis veiksmīgi rāda skatuviskās dejas nākotnes attīstības ceļu, un pauž savu gandarījumu, ka tāds ir atrasts.
Abas dejas “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs” tika izdejotas starptautiskajā profesionālo horeogrāfu un izpildītāju konkursā “Rīgas pavasaris 2017”, kurā to horeogrāfs, Agris Daņiļevičs, ieguva 1.vietu, bet Deju ansambļa “Daiļrade” dejotāji saņēma žūrijas galveno balvu par profesionālu un mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu.
2016.gada ansambļa 25.jubilejā tika sagatavots horeogrāfisks jaundarbs – deju uzvedums “ Cieši, cieši!” , kura mērķis ir akcentēt latvisko identitāti, tautas deju tradīcijas, parādīt ansambļa nākotnes redzējumuun tānākotnes attīstības vīziju, kur būtiskākais ir nostiprināt folkbaleta žanra attīstību Latvijā un arī pasaulē, veicinot mūsdienīgu tautas mākslas interpretējumu.
2019.gadā sadarbībā ar horeogrāfiem L.Lipori un I.Dreļu festivālam “Sudmaliņas” tika radīta vedību tradīciju deju izrāde ar grupu “Tautu meitas” un “Auļi” mūziku “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim.”, kas guva augstu atzinību kā pašmāju tā arī ārzemju deju speciālistu un publikas atzinību. Šis uzvedums turpina aizkustināt savus skatītājus līdz asarām.
Deju ansambļa “Daiļrade” repertuārā ir gan ansambļa “Zelta fonda” dejas, gan vairākas, īpaši “Daiļradei” radītas jaunrades dejas, kuras jau ir guvušas atzinību lokāla mēroga un starptautiska līmeņa koncertos, Latvijas jaunrades deju konkursos. Šīs dejas ir nozīmīgas ikvienam “Daiļrades” dejotājam un ne tikai, daudzas no tām ir iekļautas kopdejošanas repertuārā un pat Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Kas zina, varbūt tās kļūs par daļu no tautas kultūrmantojuma, bet viens ir skaidrs jau šodien, ka tās spilgti pārstāv jauno, dejas nozarei nozīmīgo un pasaules profesionāļu atzītoun DA “Daiļrade” radīto stilu – folkbaletu.
Kolektīvs par būtisku uzskata ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti cenšas veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos, kultūras attīstīšanu.
VPDK ||Daiļrade||
Kolektīva dibināšanas gads: 2009
Vidējais dalībnieku vecums: 29-56
Dalībnieku skaits: 27
Mājas lapa: www.dailradeszelts.lv
Vadītāja vārds: Gunita Zirne
Vadītāja tālrunis: 26339360
Vadītāja e-pasts: gunitazirne@inbox.lv
Repetitore: Anta Grīnvalde
Koncertmeistare: Ilze Poķe
VPDK “Daiļrade” izveidojās 2009. gada sākumā, kopā sanākot vairākiem Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” deju ansambļa “Daiļrade” bijušajiem dejotājiem. Kolektīva vadību uzņēmās DA “Daiļrade” repetitors Andris Bergmanis. Kolektīvs piedalījās pirmajos Rīgas dejotāju svētkos Arēnā Rīga, izdejojot latviešu tautas dejas klasiku. Nākamajā sezonā, pēc DA “Daiļrade” vadītājas Silvas Štelfas uzaicinājuma, par kolektīva vadītāju kļūst DA “Daiļrade” dejotāja Gunita Zirne, kura kolektīvu vada joprojām. Pirmo reizi piedaloties Latvijas deju kolektīvu skatē 2012. gadā, tika pieņemts oficiālais nosaukums – VPDK “Daiļrade”, paužot pēctecību un turpinājumu reiz deju ansamblī “Daiļrade” uzsāktajai dejas skolai. Šajā laikā kolektīvam pievienojās koncertmeistare Arta Laupace.
No 2020.- 2022. gadam kolektīva vadību pārņem Vinis Brēmanis. Šis ir ierobežojamiem pilnais pandēmijas laiks, kad kolektīva darbība pārsvarā notiek tiešsaistes nodarbībās un ārtelpu aktivitātēs. Viļņa Brēmaņa vadībā kolektīvs piedalās 2022. gada skatē un koncertuzvedumā “Dziesma dejo.Deja skan.” Mežaparkā. Šajā laikā kolektīvam pievienojas repetitore Anta Grīnvalde un koncertmeistare Ilze Poķe.
Kolektīva darbības misija – saglabāt un kopt latviešu tautas dejas un skatuves dejas tradīcijas, sniegt dejas mīlestību skatītājiem, virzīties uz augstu māksliniecisko sniegumu un radīt iespēju turpināt iesākto deju soli nākamajā paaudzē.
Kolektīvs piedalījies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, gan Daugavas stadionā, gan Mežaparka estrādē. Kā arī Latvijas valsts simtgades zīmē notikušajos XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Daugavas stadionā, Arēnā Rīga un Mežaparka Lielajā estrādē.
Kolektīvs piedalās deju lieluzvedumā “No zobena saule lēca” 2013. un 2016.gadā Ķīpsalā un 2018.gadā Vecāķu pludmalē
Tautas deju ansamblis ||Līgo||
TDA “Līgo” pirmsākumi meklējami 1945. gadā Rīgā, kad dejotgriboši cilvēki sāk pirmos dejas soļus. 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo“.
1995. gadā kolektīvā par vadītāju sāk strādāt Jānis Purviņš un TDA „Līgo“ darbs izvēršas par savdabīgu radošo laboratoriju – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un programmas. Jaunrades darba panākumi atzīti visas valsts mērogā – „Līgo“ ir vairākkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts.
Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansamblis un tā vadītājs cenšas veicināt arī ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares – latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu.
2011. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Daces Micānes-Zālītes, Jāņa Purviņa, Dāvja Staltaun Ievas Tālbergasdeju izrādes „Zalkša līgava“ pirmizrāde. Simboliem pilno teiku uz skatuves izdzīvoja TDA „Līgo“, dejā rādot divu pasauļu – jūras un zemes – satikšanos, mīlestību, ģimenes veidošanu, šķiršanos un atkalsatikšanos, lai nešķirtos nekad. „Zalkša līgava“ raisīja lielu interesi, un drīz vien TDA „Līgo“ tika uzaicināts ar izrādi iepazīstināt skatītājus arī citās Latvijas pilsētās. Līdz šim „Zalkša līgava“ izdejota Rīgā, Liepājā, Saldū, Dzintaros, Mazirbē, Līvānos, Bārtā, Ludzā un Krāslavā.
Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku konkursos iegūtie apbalvojumi:
- I vieta (III Deju svētki, 1955)
- veicināšanas balva (XIII Dsv, 2003)
- II vieta (XIV Dsv, 2008)
- I vieta tautas tērpu skatē deju kolektīvu grupā (XIV Dsv,2008)
- II vieta (XV Dsv, 2013)
- Lielā Balva par tautas tērpu kolekcijas veidošanu (XV Dsv, 2013)
Iegūstot neskaitāmus apbalvojumus konkursos un festivālos, tautas deju ansamblis „Līgo“ ir koncertējis Anglijā, ASV, Austrālijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercogovinā, Brazīlijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Malaizijā, Maltā, Meksikā, Moldovā, Nepālā, Norvēģijā, Peru, Polijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Taivānā, Ukrainā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.
Kolektīva vadītāji:
- Arvīds Donass (1945–1947)
- Zenta Bolohina (1947–1950)
- Zinaīda Sama (1950–1960)
- Uldis Heinsoo (1960–1971)
- Jānis Upītis (1971–1995)
- Jānis Purviņš (kopš 1995)
Šobrīd kolektīvā strādā arī repetitores Linda Tiļčika un Guna Trukšāne, kā arī koncertmeistare Ilze Barkāne.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Līgo||
Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Sen Līgo||
Tautas deju ansambļa „Līgo” vidējās paaudzes deju kolektīvs pastāv jau kopš 1975. gada, taču kad 2007. gada rudenī kopā atkal sanāca vēl pavisam nesen dejojuši TDA „Līgo” pamatsastāva dejotāji, izveidojās vēl viens vidējās paaudzes deju kolektīvs. Jaunizveidotais vidējās paaudzes kolektīvs saglabāja savu nosaukumu – „Līgo”, savukārt vissenāk dejojošie, pieredzes bagātākie vidējās paaudzes dejotāji 2009. gada 19. decembra Ziemassvētku koncertā Kuldīgā sevi nodēvēja par „Sen Līgo” un kļuva par atsevišķu, koncertējošu vienību. Tāpēc 2009. gads tiek uzskatīts par vidējās paaudzes deju kolektīva „Sen Līgo” dibināšanas gadu.
Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” ir piedalījies trīs festivālos ārpus Latvijas robežām – 2011. gada vasarā starptautiskajā folkloras festivālā “Spišské folklórne slávnosti” Spišské Podhradie, Slovākijā, 2012. gada vasarā – XVIII Starptautiskajā Veru folkloras festivālā Igaunijā,2014.gadā-51.Eiropas tautas kultūras un mākslas festivālā Polijā.
- gadā piedalījās Ziemeļvalstu kultūras dienās Stokholmā. Savukārt 2018. gadā kolektīvs piedalījies XXI Jaunrades deju konkursa fināla kārtā ar vadītāja Anda Lagzdiņa veidotu dejas horeogrāfiju.
Labi panākumi gūti pēdējo gadu Rīgas pilsētas deju kolektīvu skatēs:
- gadā iegūta Augstākā pakāpe 45.8 punkti;
- gadā iegūta Augstākā pakāpe 46.0 punkti;
- gadā iegūta Augstākā pakāpe.
Šobrīd kolektīvā dejo 39 dejotāji, ar kolektīvu strādā vadītājs Andis Lagzdiņš un koncertmeistars Ēvalds Lazarēvičs.
Deju ansamblis ||Daiļrade || vidējā paaudze
2015./2016. gada sezonā Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” Deju ansamblis (DA) “Daiļrade” svinēja 25 gadu jubileju. Jubilejās koncertā kuplā skaitā piedalījās gan esošie, gan bijušie DA dejotāji.
Pieaugot dejotāju interesei un sastāvam, kolektīvs ir kļuvis lielāks un izveidojis jaunu, augstas mākslinieciskās un tehniskās kvalitātes pieredzējušu dejotāju sastāvu DA “Daiļrade D”. Ansambli vada mākslinieciskā vadītāja, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, repetitors Gatis Konrads, koncertmeistare Inga Gaile.
DA “Daiļrade D” sekmīgi konkurē ar tradīciju un pieredzes bagātajiem tautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, dažādos valsts mēroga pasākumos, kā arī pārstāvot Latviju dažādos visaugstākā līmeņa pasākumos ārzemēs.
Ansamblis ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Lielās balvas ieguvējs deju ansambļu D grupā, kas ir augstākais Latvijas apbalvojums tautas skatuviskajā mākslā.
Ansambļa repertuārā ir gan “Zelta fonda” dejas, gan vairākas, īpaši “Daiļradei” radītas jaunrades dejas, kuras jau ir guvušas plašu atzinību lokāla mēroga un starptautiska līmeņa koncertos. DA “Daiļrade D” sekmīgi un radoši turpina savu darbību un plāno to turpināt ilgtermiņā kā loģisku deju ansambļa A grupas dejotāju deju gaitu turpinājumu.
Kolektīvs par būtisku uzskata ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti cenšas veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos, ikviena kultūras attīstīšanu.
DA “Daiļrade D” daži sasniegumi no ansambļa dibināšanās:
- 2019. gads – Augstākā pakāpe (Rīgas pilsētas tautas deju kolektīvu skate)
- 2018. gads – LIELĀ BALVA (XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju kolektīvu fināla konkurss)
- 2018. gads – Augstākā pakāpe (XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzveduma Māras zeme repertuāra apguves skate)
- 2017. gads – Augstākā pakāpe (XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku 1.gada repertuāra apguves pārbaudes skate)
- 2016. gads – Augstākā pakāpe (Tautas deju kolektīvu skate, Vecpiebalga)
Patreiz ansamblī darbojas ap 35 pieaugošo dejotāju no 30 līdz 45 gadiem.
|| SDK Līgo Absolventi ||
Kolektīva dibināšanas gads: 2022
Dalībnieku skaits: 18
Mājas lapa: ligo.lv
Vadītāja vārds: Krišjānis Bite
Vadītāja tālrunis: +371 22 434 019
Vadītāja e-pasts: krisjanisbite@gmail.com
SDK “Līgo Absolventi” ir apvienojušies kādreizējie TDA “Līgo” dejotāji. Kolektīvs tika dibināts 2022. gadā Jāņa Purviņa vadībā.
Divu gadu laikā SDK “Līgo Absolventi” ir paspējuši sniegt koncertus Rīgā, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Spilgtākais notikums neapšaubāmi ir piedalīšanās Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” 2023.gadā. Savukārt 2024.gada vasarā SDK “Līgo Absolventi” devās pirmajā ārzemju ceļojumā uz “Latviešu kultūras dienām Spānijā” Lloret De Mar.
“Līgo Absolventu” skatuves tērpi ir pašveidoti pēc fotogrāfijām, kurās iemūžināti Rīgas iedzīvotāji 20.gs.sākumā.
Sākoties SDK “Līgo Absolventi” trešajai sezonai, pūlciņu vada Krišjānis Bite un koncertmeistare Ilze Barkāne.
Bērnu tautas deju ansamblis ||Dzintariņš||
Deju ansamblis ||Daiļrade||
Deju ansamblis „Daiļrade” ar ražošanas apvienības “Daiļrade” direktora Valda Grimzes atbalstu tika dibināts 1990. gada 14.novembrī. Līdz 2011.gada nogalei to vadījusi ansambļa dibinātāja Silva Štelfa, Valsts Deju ansambļa “Daile” soliste.
No 2012. gada janvāra ansambli vada mākslinieciskā vadītāja, Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, deju nozares konsultatīvās padomes locekle un deju nozares Latvijā mentore Iveta Pētersone-Lazdāne.
Dejotāju prasmes izkopt un attīstīt palīdzaugstas klases profesionāli deju pedagogi –
- baletmeistars-repetitors,Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks Antons Freimans,
- horeogrāfs, cittautu deju speciālists, raksturdejas pedagogs Konstantīns Koļesņikovs.
- par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistare Tatjana Ježova.
Deju ansambļa “Daiļrade” izaugsmi veicinājušas tā mākslinieciskās vadītājas un tādi deju pedagogi kā Andis Staļevskis, Juris Lainis, Andris Bergmanis, Ignats Ančāns, Intars Jundze, Zane Teikmane, Vladimirs Ponomarjovs, koncertmeistare Alvīne Eriņa.
Ansamblī kopā pulcējas talantīgi, pašpietiekami un savā attīstībā augsti motivēti dejotāji, kuriem dejošana ir dzīves stils un prioritāte brīvā laika pavadīšanā.
Ansamblis sekmīgi konkurē ar tradīciju un pieredzes bagātiemtautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, kā arī pārstāvot Latviju dažādos augstākālīmeņa pasākumos ārzemēs:
- gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā organizētajā “Zaļās nedēļas” atklāšanas ceremonijā (Vācija, Berlīne);
- Latvijas valsts kultūras un tūrisma prezentācijā (Ķīna, Pekinā).
Kopš dibināšanas brīža, ansamblis ir piedalījies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Deju ansambļa „Daiļrade” A un D grupas ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Lielās balvas ieguvējas (2018.), kas ir augstākais Latvijas apbalvojums tautas skatuviskajā mākslā. Tāpat XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos finālkonkursā ansamblis ieguvis 1.vietu valstī, kļūstot par svētku laureātu
Pasaules koru olimpiādes, kas 2014. gadā notika Rīgā, atklāšanas ceremonijai horeogrāfs Agris Daņiļevičs ar grupas “Elektrofolk” mūziku Deju ansamblim “Daiļrade” radīja latviešu skatuviskās dejas jauna horeogrāfiskā žanra –folkbaleta – numurus “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs”.Šis horeogrāfiskais stāsts piecēlis kājās ne vien vairāku tūkstošu starptautisku publiku Arēnā “Rīga”, bet arī skatītājus Ķīnā, prestižajā Pekinas operas namā, Lietuvas deju šovā “Kadagys”, arī starptautiskas augsta līmeņa žūrijas dažādos konkursos. Pasaules līmeņa nozares profesionāļi apgalvo, ka ansamblis veiksmīgi rāda skatuviskās dejas nākotnes attīstības ceļu, un pauž savu gandarījumu, ka tāds ir atrasts.
Abas dejas “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs” tika izdejotas starptautiskajā profesionālo horeogrāfu un izpildītāju konkursā “Rīgas pavasaris 2017”, kurā to horeogrāfs, Agris Daņiļevičs, ieguva 1.vietu, bet Deju ansambļa “Daiļrade” dejotāji saņēma žūrijas galveno balvu par profesionālu un mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu.
2016.gada ansambļa 25.jubilejā tika sagatavots horeogrāfisks jaundarbs – deju uzvedums “ Cieši, cieši!” , kura mērķis ir akcentēt latvisko identitāti, tautas deju tradīcijas, parādīt ansambļa nākotnes redzējumuun tānākotnes attīstības vīziju, kur būtiskākais ir nostiprināt folkbaleta žanra attīstību Latvijā un arī pasaulē, veicinot mūsdienīgu tautas mākslas interpretējumu.
2019.gadā sadarbībā ar horeogrāfiem L.Lipori un I.Dreļu festivālam “Sudmaliņas” tika radīta vedību tradīciju deju izrāde ar grupu “Tautu meitas” un “Auļi” mūziku “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim.”, kas guva augstu atzinību kā pašmāju tā arī ārzemju deju speciālistu un publikas atzinību. Šis uzvedums turpina aizkustināt savus skatītājus līdz asarām.
Deju ansambļa “Daiļrade” repertuārā ir gan ansambļa “Zelta fonda” dejas, gan vairākas, īpaši “Daiļradei” radītas jaunrades dejas, kuras jau ir guvušas atzinību lokāla mēroga un starptautiska līmeņa koncertos, Latvijas jaunrades deju konkursos. Šīs dejas ir nozīmīgas ikvienam “Daiļrades” dejotājam un ne tikai, daudzas no tām ir iekļautas kopdejošanas repertuārā un pat Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Kas zina, varbūt tās kļūs par daļu no tautas kultūrmantojuma, bet viens ir skaidrs jau šodien, ka tās spilgti pārstāv jauno, dejas nozarei nozīmīgo un pasaules profesionāļu atzītoun DA “Daiļrade” radīto stilu – folkbaletu.
Kolektīvs par būtisku uzskata ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti cenšas veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos, kultūras attīstīšanu.
VPDK ||Daiļrade||
Kolektīva dibināšanas gads: 2009
Vidējais dalībnieku vecums: 29-56
Dalībnieku skaits: 27
Mājas lapa: www.dailradeszelts.lv
Vadītāja vārds: Gunita Zirne
Vadītāja tālrunis: 26339360
Vadītāja e-pasts: gunitazirne@inbox.lv
Repetitore: Anta Grīnvalde
Koncertmeistare: Ilze Poķe
VPDK “Daiļrade” izveidojās 2009. gada sākumā, kopā sanākot vairākiem Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” deju ansambļa “Daiļrade” bijušajiem dejotājiem. Kolektīva vadību uzņēmās DA “Daiļrade” repetitors Andris Bergmanis. Kolektīvs piedalījās pirmajos Rīgas dejotāju svētkos Arēnā Rīga, izdejojot latviešu tautas dejas klasiku. Nākamajā sezonā, pēc DA “Daiļrade” vadītājas Silvas Štelfas uzaicinājuma, par kolektīva vadītāju kļūst DA “Daiļrade” dejotāja Gunita Zirne, kura kolektīvu vada joprojām. Pirmo reizi piedaloties Latvijas deju kolektīvu skatē 2012. gadā, tika pieņemts oficiālais nosaukums – VPDK “Daiļrade”, paužot pēctecību un turpinājumu reiz deju ansamblī “Daiļrade” uzsāktajai dejas skolai. Šajā laikā kolektīvam pievienojās koncertmeistare Arta Laupace.
No 2020.- 2022. gadam kolektīva vadību pārņem Vinis Brēmanis. Šis ir ierobežojamiem pilnais pandēmijas laiks, kad kolektīva darbība pārsvarā notiek tiešsaistes nodarbībās un ārtelpu aktivitātēs. Viļņa Brēmaņa vadībā kolektīvs piedalās 2022. gada skatē un koncertuzvedumā “Dziesma dejo.Deja skan.” Mežaparkā. Šajā laikā kolektīvam pievienojas repetitore Anta Grīnvalde un koncertmeistare Ilze Poķe.
Kolektīva darbības misija – saglabāt un kopt latviešu tautas dejas un skatuves dejas tradīcijas, sniegt dejas mīlestību skatītājiem, virzīties uz augstu māksliniecisko sniegumu un radīt iespēju turpināt iesākto deju soli nākamajā paaudzē.
Kolektīvs piedalījies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos, gan Daugavas stadionā, gan Mežaparka estrādē. Kā arī Latvijas valsts simtgades zīmē notikušajos XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu un XVI Deju svētkos Daugavas stadionā, Arēnā Rīga un Mežaparka Lielajā estrādē.
Kolektīvs piedalās deju lieluzvedumā “No zobena saule lēca” 2013. un 2016.gadā Ķīpsalā un 2018.gadā Vecāķu pludmalē
Tautas deju ansamblis ||Līgo||
TDA “Līgo” pirmsākumi meklējami 1945. gadā Rīgā, kad dejotgriboši cilvēki sāk pirmos dejas soļus. 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo“.
1995. gadā kolektīvā par vadītāju sāk strādāt Jānis Purviņš un TDA „Līgo“ darbs izvēršas par savdabīgu radošo laboratoriju – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un programmas. Jaunrades darba panākumi atzīti visas valsts mērogā – „Līgo“ ir vairākkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts.
Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansamblis un tā vadītājs cenšas veicināt arī ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares – latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu.
- gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Daces Micānes-Zālītes, Jāņa Purviņa, Dāvja Staltaun Ievas Tālbergasdeju izrādes „Zalkša līgava“ pirmizrāde. Simboliem pilno teiku uz skatuves izdzīvoja TDA „Līgo“, dejā rādot divu pasauļu – jūras un zemes – satikšanos, mīlestību, ģimenes veidošanu, šķiršanos un atkalsatikšanos, lai nešķirtos nekad. „Zalkša līgava“ raisīja lielu interesi, un drīz vien TDA „Līgo“ tika uzaicināts ar izrādi iepazīstināt skatītājus arī citās Latvijas pilsētās. Līdz šim „Zalkša līgava“ izdejota Rīgā, Liepājā, Saldū, Dzintaros, Mazirbē, Līvānos, Bārtā, Ludzā un Krāslavā.
Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku konkursos iegūtie apbalvojumi:
- I vieta (III Deju svētki, 1955)
- veicināšanas balva (XIII Dsv, 2003)
- II vieta (XIV Dsv, 2008)
- I vieta tautas tērpu skatē deju kolektīvu grupā (XIV Dsv,2008)
- II vieta (XV Dsv, 2013)
- Lielā Balva par tautas tērpu kolekcijas veidošanu (XV Dsv, 2013)
Iegūstot neskaitāmus apbalvojumus konkursos un festivālos, tautas deju ansamblis „Līgo“ ir koncertējis Anglijā, ASV, Austrālijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercogovinā, Brazīlijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Malaizijā, Maltā, Meksikā, Moldovā, Nepālā, Norvēģijā, Peru, Polijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Taivānā, Ukrainā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā.
Kolektīva vadītāji:
- Arvīds Donass (1945–1947)
- Zenta Bolohina (1947–1950)
- Zinaīda Sama (1950–1960)
- Uldis Heinsoo (1960–1971)
- Jānis Upītis (1971–1995)
- Jānis Purviņš (kopš 1995)
Šobrīd kolektīvā strādā arī repetitores Linda Tiļčika un Guna Trukšāne, kā arī koncertmeistare Ilze Barkāne.
Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Līgo||
Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Sen Līgo||
Tautas deju ansambļa „Līgo” vidējās paaudzes deju kolektīvs pastāv jau kopš 1975. gada, taču kad 2007. gada rudenī kopā atkal sanāca vēl pavisam nesen dejojuši TDA „Līgo” pamatsastāva dejotāji, izveidojās vēl viens vidējās paaudzes deju kolektīvs. Jaunizveidotais vidējās paaudzes kolektīvs saglabāja savu nosaukumu – „Līgo”, savukārt vissenāk dejojošie, pieredzes bagātākie vidējās paaudzes dejotāji 2009. gada 19. decembra Ziemassvētku koncertā Kuldīgā sevi nodēvēja par „Sen Līgo” un kļuva par atsevišķu, koncertējošu vienību. Tāpēc 2009. gads tiek uzskatīts par vidējās paaudzes deju kolektīva „Sen Līgo” dibināšanas gadu.
Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” ir piedalījies trīs festivālos ārpus Latvijas robežām – 2011. gada vasarā starptautiskajā folkloras festivālā “Spišské folklórne slávnosti” Spišské Podhradie, Slovākijā, 2012. gada vasarā – XVIII Starptautiskajā Veru folkloras festivālā Igaunijā,2014.gadā-51.Eiropas tautas kultūras un mākslas festivālā Polijā.
- gadā piedalījās Ziemeļvalstu kultūras dienās Stokholmā. Savukārt 2018. gadā kolektīvs piedalījies XXI Jaunrades deju konkursa fināla kārtā ar vadītāja Anda Lagzdiņa veidotu dejas horeogrāfiju.
Labi panākumi gūti pēdējo gadu Rīgas pilsētas deju kolektīvu skatēs:
- gadā iegūta Augstākā pakāpe 45.8 punkti;
- gadā iegūta Augstākā pakāpe 46.0 punkti;
- gadā iegūta Augstākā pakāpe.
Šobrīd kolektīvā dejo ~ 35 dejotāji, ar kolektīvu strādā vadītājs Andis Lagzdiņš un koncertmeistars Ēvalds Lazarēvičs..
Deju ansamblis ||Daiļrade D||
2015./2016. gada sezonā Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā Ģilde” Deju ansamblis (DA) “Daiļrade” svinēja 25 gadu jubileju. Jubilejās koncertā kuplā skaitā piedalījās gan esošie, gan bijušie DA dejotāji.
Pieaugot dejotāju interesei un sastāvam, kolektīvs ir kļuvis lielāks un izveidojis jaunu, augstas mākslinieciskās un tehniskās kvalitātes pieredzējušu dejotāju sastāvu DA “Daiļrade D”. Ansambli vada mākslinieciskā vadītāja, Dziesmu un deju svētku virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne, repetitors Gatis Konrads, koncertmeistare Inga Gaile.
DA “Daiļrade D” sekmīgi konkurē ar tradīciju un pieredzes bagātajiem tautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, dažādos valsts mēroga pasākumos, kā arī pārstāvot Latviju dažādos visaugstākā līmeņa pasākumos ārzemēs.
Ansamblis ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Lielās balvas ieguvējs deju ansambļu D grupā, kas ir augstākais Latvijas apbalvojums tautas skatuviskajā mākslā.
Ansambļa repertuārā ir gan “Zelta fonda” dejas, gan vairākas, īpaši “Daiļradei” radītas jaunrades dejas, kuras jau ir guvušas plašu atzinību lokāla mēroga un starptautiska līmeņa koncertos. DA “Daiļrade D” sekmīgi un radoši turpina savu darbību un plāno to turpināt ilgtermiņā kā loģisku deju ansambļa A grupas dejotāju deju gaitu turpinājumu.
Kolektīvs par būtisku uzskata ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti cenšas veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos, ikviena kultūras attīstīšanu.
DA “Daiļrade D” daži sasniegumi no ansambļa dibināšanās:
- 2019. gads – Augstākā pakāpe (Rīgas pilsētas tautas deju kolektīvu skate)
- 2018. gads – LIELĀ BALVA (XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju kolektīvu fināla konkurss)
- 2018. gads – Augstākā pakāpe (XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku deju lieluzveduma Māras zeme repertuāra apguves skate)
- 2017. gads – Augstākā pakāpe (XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku 1.gada repertuāra apguves pārbaudes skate)
- 2016.gads – Augstākā pakāpe (Tautas deju kolektīvu skate, Vecpiebalga)
Patreiz ansamblī darbojas ap 35 pieaugošo dejotāju no 30 līdz 45 gadiem.
|| SDK Līgo Absolventi ||
Kolektīva dibināšanas gads: 2022
Dalībnieku skaits: 18
Mājas lapa: ligo.lv
Vadītāja vārds: Krišjānis Bite
Vadītāja tālrunis: +371 22 434 019
Vadītāja e-pasts: krisjanisbite@gmail.com
SDK “Līgo Absolventi” ir apvienojušies kādreizējie TDA “Līgo” dejotāji. Kolektīvs tika dibināts 2022. gadā Jāņa Purviņa vadībā.
Divu gadu laikā SDK “Līgo Absolventi” ir paspējuši sniegt koncertus Rīgā, Latgalē, Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē. Spilgtākais notikums neapšaubāmi ir piedalīšanās Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku deju lieluzvedumā “Mūžīgais dzinējs” 2023.gadā. Savukārt 2024.gada vasarā SDK “Līgo Absolventi” devās pirmajā ārzemju ceļojumā uz “Latviešu kultūras dienām Spānijā” Lloret De Mar.
“Līgo Absolventu” skatuves tērpi ir pašveidoti pēc fotogrāfijām, kurās iemūžināti Rīgas iedzīvotāji 20.gs.sākumā.
Sākoties SDK “Līgo Absolventi” trešajai sezonai, pūlciņu vada Krišjānis Bite un koncertmeistare Ilze Barkāne.