Piedalās  vokālais ansamblis “Putnu dārzs” (vadītāja Antra Dreģe), Atis Andersons( klavieres) un Jānis Rubiks (kontrabass).

Vokālais ansamblis “Putnu dārzs” – viens no RKTMC paspārnē darbojošos mūzikas kolektīvu saimes –  ir rosīga un pamanāma dziedātāju apvienība gan Rīgas, gan Latvijas koncertdzīvē.  Ik gadu top jaunas koncertprogrammas, kuras bieži ir veidotas kā tematiski, muzikāli – skatuviski  uzvedumi. 2018.gada 18.decembrī, Adventes noskaņās, atzīmējot ansambļa 10 gadu jubileju top koncerts, kurā izskanēs fragmenti no leģendārā džeza mūziķa Djūka Elingtona “Garīgajiem koncertiem” – trim monumentālajiem liturģiskajiem darbiem jaunos aranžējumos un pazīstamu melodiju aranžējumi vokālam ansamblim.
“Garīgie koncerti” (Sacred Concerts) oriģinālā ir rakstīti bigbendam, pianistam, korim, solistiem un stepa dejotājam. Koncertā 18.decembrī izskanēs īpaši ansambļa “Putnu dārzs” sastāvam veidoti a cappella aranžējumi, kā arī pārlikumi/ instrumentācijas vokālam ansamblim un instrumentālam duetam – klavierēm( Atis Andersons) un  kontrabasam ( Jānis Rubiks). Koncerta programmā izlases veidā būs apkopoti spilgtākie fragmenti no visiem trijiem Djūka Elingtona “Garīgajiem koncertiem”.
Pasākums paredzēts kā dzīvespriecīgs, emocionāli piesātināts notikums  Adventa pasākumu kalendārā. Ceļā pretī gaišiem un mierpilniem Ziemassvētkiem ar lielisko un pārlaicīgo Djuka Elingtona mūziku, bārberšopa stila apdarēm un populāru melofiju aranžējumiem aicināti visu paaudžu Rīgas klausītāji un Rīgas viesi, tai skaitā ģimenes ar bērniem. Koncerta sākums plkst. 19.30, ieeja bez maksas.

Par mūziku:
Edvards Kenedijs “Djūks” Elingtons ( Edward Kennedy “Duke” Ellington; dzimis 1899. gada 29. aprīlī Vašingtonā, ASV, miris 1974. gada 24. maijā Ņujorkā, ASV) bija amerikāņu komponists, pianists un bigbenda līderis. D. Elingtons ir prominenta persona džeza vēsturē, kurš vienlaikus darbojās blūza, gospeļa, skaņu celiņu, populārās mūzikas un klasiskās mūzikas žanros.
Savas mūziķa karjeras vairāk nekā 50 gados, kuru laikā viņš vadīja savu orķestri, D. Elingtons sarakstīja vairāk nekā 1000 kompozīciju. Līdzās Lūisam Ārmstrongam un Čārlijam Pārkeram viņš tiek uzskatīts par vienu no visu laiku izcilākajiem džeza mūziķiem. Sevis sarakstīto mūziku viņš labprātāk sauca par “amerikāņu mūziku” nekā džezu. Viņa kompozīcijas bieži tapa ciešā sadarbībā ar konkrētajiem izpildītājiem.
Djūks Elingtons saņēma 12 Grammy balvas, pēc viņa nāves, 1999. gadā sakara ar izcilā mūziķa 100.dzimšanas dienu viņam tika piešķirta īpaša Pulicera balva.
Pirmais no Elingtona oriģinālajiem darbiem “Garīgie koncerti” savu pirmatskaņojumu piedzīvoja  1965. gada septembrī. Pirmajam koncertam sekoja vēl divi – ” Otrais Garīgais koncerts”( 1968) un “Trešais Garīgais koncerts”(1973). Ar šo koncertu triloģiju Elingtons radīja izcilu kristiešu džeza liturģiju. Neskatoties uz pretrunīgajām atsauksmēm presē, Garīgie koncerti tika atskaņoti desmitiem reižu, vienmēr ar pašu autoru pie klavierēm un diriģējot orķestri. Pats Elingtons par “Garīgajiem koncertiem” ir teicis: “tas ir nozīmīgākais, ko savā dzīve esmu paveicis”.
“Garīgie koncerti” ir reliģiozas ekstāzes un vienlaikus lielas dievbijības piepildītas kompozīcijas. Originālajā versijā šo mūziku var raksturot kā tembrāli sulīga un sarežģītām harmoniskām faktūrām piesātināta bigbenda, gospeļu kora, solistu (baritons un soprāns, kā arī stepa dejotājs) unikāla kopskaņa, kuras panākšanai nepieciešami  nopietni profesionālu un pieredzējušu mūziķu spēki un pamatīgs mēģinājumu darbs.
Latvijas mūziķi vairākkārt ir ļāvušies kārdinājumam iestudēt šos lieliskos darbus – fragmenti no “Garīgajiem koncertiem” izskanējuši gan Nacionālo Bruņoto spēku bigbenda un apvienoto koru sniegumā, gan Liepājas labāko koru un maestro Raimonda Paula atskaņojumā.
Pirmie barbershop kvarteti ir veidojušies Anglijā un Amerikā 19. gadsimta beigās. Sākotnēji barbershop ansambļi dziedāja tā laika populārākās balādes. Tas ļoti bieži tika darīts frizētavā, gaidot savu rindu uz bārdas ieveidošanu.

Barbershop dziedāšanas stils balstās uz nemitīgu melodijas harmonizāciju. Katru melodijā izdziedātu noti homofonā faktūrā harmonizē bass, baritons un tenors, tādējādi veidojot daudzu akordu secību. Melodiju kvartetā parasti dzied 2. tenors, jeb “lead” (vadošā balss).

Barbershop mūzikas popularitāte Amerikā veicināja lielu afroamerikāņu mūzikas uzplaukumu. Ar pirmajiem Afroamerikāņu barbershop kvartetiem lēnām sāka veidoties afroamerikāņu džeza mūzikas kultūra. Barbershop dziedāšana stils bija pietikami parocīgs, lai tajā varētu ritmiski un harmoniski izrotāt afroamerikāņu gospeļu dziedājumus. Interesanti, ka arī tādas džeza mūzikas zvaigznes, kā DjūkaElingota laikabiedrs Luis Armstrongs, savos jaunības gados ir dziedājuši barbershop kvartetā.

Barbershop dziedāšanas kustību Latvijā pirmais aizsāka dziedātājs Laimis Rācenājs, kurš nodibināja ansambli, lai ar to piedalītos 1993. gada Mūzikas un mākslas festivālā “Bildes”. Šobrīd šī ansambļa nosaukums ir “Harmonija Rīgai” un ansamblis ir populārākais barbershop stila pārstāvis Latvijā.

Koncertā skanēs gan hīti no barbershop zelta laikiem, gan arī populāra 20. gadsimta 2. puses mūzika.

Ieeja  bez maksas