26. martā plkst. 18.30 notiks Mazās ģldes Bellacord zālē Dr. Andreja Mūrnieka publisko lekciju cikla “Mūzika kultūrā”6. lekcija “Mūzika un vēsture”.

Īsa 6. lekcijas anotācija:

• Kā analizēt kultūru un vēsturi? Divas kultūras Civilizācija un kultūra. Kultūras kodols: pamatpriekšstati par ideālo, cilvēku un pasauli. Rietumu civilizācijas savdabība, salīdzinot ar Indiju un seno Ķīnu. Mūzikas loma tajās.
• Vai un kā attīstās kultūra un mūzika? Paradigmu maiņa Eiropas vēsturē. Agro viduslaiku vienbalsība un gotiskā daudzbalsība, renesanses vieglums un protestantisma stingrība, baroka dinamiskums un klasicisma sakārtotība, romantisma subjektīvisms un reālisma naturālisms, modernisma daudzveidība un popmūzikas vienveidība.
• Mūzikas uzdevums: izklaidēt vai audzināt? Džezs un popmūzika. Estētisko kategoriju atcelšana vai transformācija mūsdienās? Vai ļaunumu drīkst un vajag uzsvērt mākslā? Mākslinieka atbildība (Žaks Maritēns). Vai “skaistums glābs pasauli”?

Šajā lekciju ciklā būs iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka astoņas autorlekcijas mūzikas kulturoloģijā – par mūzikas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, mūzikas iedarbības veidiem, izcelšanos, funkcijām, saistību ar dažādām kultūras dimensijām, vēsturi, filozofiju un reliģiju.

Ieeja bez maksas

Lekciju ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde” .

Par lekciju ciklu:

Katras lekcijas centrā – kāda no mūzikas svarīgām saistībām ar cilvēkā un kultūrā būtiskiem aspektiem vai cilvēkdarbības jomām. Lekcijas laikā vai pēc tās notiks arī skaņdarbu vai to fragmentu klausīšanās. Mūzikā nozīmīgajās tendencēs tiks meklētas mūsdienu pārliecību, aizspriedumu un priekšstatu saknes. Uzmanība tiks pievērsta ikviena cilvēka dzīvē izšķirošajiem eksistenciālajiem jautājumiem, to pārdzīvojumam un atspoguļojumam mūzikā.

Ikviens, kuru interesē izprast mūzikas burvības noslēpuma dažādas interpretācijas, laipni aicināts paklausīties! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.

Kāpēc daži skaņdarbi un autori pārdzīvo gadsimtus? Kāpēc tie turpina mūs iedvesmot un aizraut? Kā un kāpēc veidojusies poēzija, māksla un mūzika? Vai un kā vēsturiskajās mūzikas un sabiedrības norišu saistībās var saskatīt līdzības ar mūsdienu problēmām un tendencēm? Vai un kā mūzika un kultūra attīstās? Lūk, daži galvenie jautājumi, kas tiks aplūkoti gandrīz visās lekcijās.

7. lekcija. Mūzika un mīlestība

Vai mīlestība vienmēr un visur izprasta vienādi? Mīlas dziesmas kā kultūras fenomens dažādās kultūrās. Mīlestības veidi. Eross un agapē (ἔρως, ἀγάπη) Platona filozofijā un kristietībā. Romantisms un mīlestības kā ziedošanās patoss (Dž. Verdi “Traviata”, “Rigoleto”, “Aīda”, Dž. Pučīni “Bohēmā” un “Turandotā”). Mūzika un ilgas pēc mīlestības. Nebeidzamā melodija Riharda Vāgnera “Tristanā un Izoldē”. “Tanheizers”: tēlu sistēma kā antinomiju virkne (Vēnus un Elizabete; Tanheizers un Ešenbahs; najādas, satīri un piligrimi, bruņinieki; askēze un kaislība, pāvests un Dievs; morālais imperatīvs un piedošana). Vai mīlestība var uzvarēt nāvi?

8. lekcija. Mūzika un sakrālais

Himnas dieviem kā poēzijas un mūzikas pirmsākumi. Mūzika un lūgšana. Mūžīgais un pasaulīgais, transcendentais un imanentais. Nirvāna, samadhi, mokša un rita, dharma, karma Indijas kultūrā. Pasaule kā skaņa, vibrācijas (upanišādu koncepcija). Aumm jeb Om (ॐ) meditācijās. Pasaule kā Dieva vārds, grāmata. Dievs “sacerējis pasauli” kā poēts – Bībeles koncepcija. Cilvēka loma pasaulē. Mazās maņas un trešā metafora – pieskāriens, rēta, glāsts. “Mūziku dažādība” viduslaiku izpratnē. Gregorisko dziedājumu vijīgums, lokanība un protestantiskā korāļa stingrība, noteiktība. Vienība daudzveidībā. Baroka polifonijas sintēze. Johans  Sebastjans Bahs. Kustība un/vai miers. Ciešanas (pasijas), augšāmcelšanās un transformācija. Mūzika liturģijā. Vai mūzika ir ceļš uz mūžīgo, dievišķo, absolūto?