25. septembrī plkst. 18.30 notiks  Dr. Andreja Mūrnieka publisko lekciju cikla “Mūzika kultūrā”1. lekcija “Kas ir mūzika?” .

Īsa lekcijas anotācija:

Mūzika un māksla citu cilvēkdarbības jomu vidū. Audire aude – uzdrošinies ieklausīties! Vai cilvēks ir homo musicus? Valodas kultūrā. Kultūra kā meta-valoda. Kā un kāpēc radusies valoda, māksla, poēzija un mūzika? Kas ir muzikāla skaņa? Kas to nosaka? Paaudžu un kultūru strīdi par mūziku. Mūzikas funkcijas sabiedrībā. Paliekošais un mainīgais kultūrā un mūzikā. Eksistenciālie jautājumi un atbildes (filozofijā, reliģijā, mūzikā). Arhetipi. Mūzikas 4 iedarbības veidi (apelācijas virzieni). Vai mūziku var saprast bez piepūles? Mūzikas valodas elementi. Cik reizes un kā “dzimst” mūzika? Muzikālie tēli un noskaņas. Kanoni. “Zelta griezums”. Brīvība, kārtība un haoss; iztēle un struktūras mūzikā. Kas ir un kas nav mūzika?

Šajā lekciju ciklā 2024. gada rudenī un ziemā būs iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka astoņas autorlekcijas mūzikas kulturoloģijā – par mūzikas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, mūzikas iedarbības veidiem, izcelšanos, funkcijām, saistību ar dažādām kultūras dimensijām, vēsturi, filozofiju un reliģiju.

 

Par lekciju ciklu:

Katras lekcijas centrā – kāda no mūzikas svarīgām saistībām ar cilvēkā un kultūrā būtiskiem aspektiem vai cilvēkdarbības jomām. Lekcijas laikā vai pēc tās notiks arī skaņdarbu vai to fragmentu klausīšanās. Mūzikā nozīmīgajās tendencēs tiks meklētas mūsdienu pārliecību, aizspriedumu un priekšstatu saknes. Uzmanība tiks pievērsta ikviena cilvēka dzīvē izšķirošajiem eksistenciālajiem jautājumiem, to pārdzīvojumam un atspoguļojumam mūzikā.

Ikviens, kuru interesē izprast mūzikas burvības noslēpuma dažādas interpretācijas, laipni aicināts paklausīties! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.

Kāpēc daži skaņdarbi un autori pārdzīvo gadsimtus? Kāpēc tie turpina mūs iedvesmot un aizraut? Kā un kāpēc veidojusies poēzija, māksla un mūzika? Vai un kā vēsturiskajās mūzikas un sabiedrības norišu saistībās var saskatīt līdzības ar mūsdienu problēmām un tendencēm? Vai un kā mūzika un kultūra attīstās? Lūk, daži galvenie jautājumi, kas tiks aplūkoti gandrīz visās lekcijās.

Lekcijas notiks ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu KTMC “Mazā ģilde” Bellacord zālē.

Ieeja bez maksas

 

Lekciju temati un to īsas anotācijas:

2.lekcija. Mūzika un laiks

Kas ir laiks? Laika struktūras. “MM” (Mirklis. Mūžība). Mūzika laikā un telpā. Ritms (cilvēkā, dabā un mūzikā). Divas tradīcijas (antīkā un Bībeles) un divas metaforas (vizuālais un akustiskais). Kā izkust bezgalīgajā – pazaudējot sevi? (Indija) Kā iekļauties mūžīgajā – saglabājot sevi? (Kristietība). Divas attieksmes pret laiku. Laika neitralizācija, transcendence. Vai iespējams dzīvot tikai tagadnē? Kur ir pagātne un nākotne (Augustīns)? Esamība, neesamība un tapšana (Georgs Frīdrihs Vilhelms Hēgelis). Mūzika kā process. Anrī Bergsons: diskrētais laiks un ilgšana, elán vital. Laika filozofija un mūzika. Pagātne (Bergsons), tagadne (Martins Bubers) un nākotne (Emanuels Levinas). Laiku saistība. Hanss Urss fon Baltazars. Rāga un simfonija. Vai var iziet ārpus laika?

3. lekcija. Mūzika un spēle

Spēles nozīme kultūrā. Homo ludens (Johanness Heizinga). Rotaļa un spēle. Kas raksturīgs spēlei? Divi nosacījumi. Trīs dispozīcijas: nopietnība, gatavība, veltīšanās (Oleskandrs Filoņenko). Virtuozitātes divi aspekti (tikumība un prasme). Meistarība mūzikā. Spēļu tipoloģija, 4 spēļu paveidi (Rožē Kaijuā). Pretstatīt sevi pasaulei (cīņa), pārtapt citādajā (transformācija) vai iekļauties kopībā (veselumā). Spēles degradācija. Spēļu tipu aspekti mūzikas kultūrā. Apolons un Dionīss. Dionīsiju rituāli un mūzika. Horus, horēģija, horēgs. Mūzu koris. Deja un mūzika. Mūzikas izklaidējošā funkcija. Populārā mūzika cauri laikiem. Spēles prieks un līksmība klasiskajā mūzikā. L.Bēthovena 9. simfonijas fināls – prieka un vienības apoteoze. Kuru spēli dzīvē spēlēt?

4. lekcija. Mūzika un teātris

Maskošanās spēles, rituāls un mūzika. Antīkā traģēdija un komēdija. Smiekli un raudas kultūrā. Metafora, arhetips un naratīvs (mīts). Sinkrētisms, mākslu sintēze rituālā. Ekstāze un katarse – antīkajā kultūrā un teātrī. Pārtapšanas aspekts mūzikā. Muzikālais teātris Eiropā (viduslaiku mistērija, opera, oratorija, operete, mūzikls un rokopera). Kā iedzīvoties tēlā (uz skatuves un mūzikā)? Arhetipa jēdziens (K. G. Jungs, Dž. Kempbels, Dž. Lūkass). “Varoņa ceļš” literatūrā, kino un mūzikā. Arhetipiski tēli mūzikā (Hamlets, Dons Kihots, Fausts, Dons Žuans). Orfeja tēls. Revolūcija kā teātris. R. Vāgners, muzikālā drāma, mākslu sintēze (Gesamtkunstwerk), varoņtēli un vadmotīvu sistēma. Dramatizācija mākslā un dzīvē. Vai dzīve ir teātris?

5. lekcija. Mūzika un vārds

“Iesākumā bija vārds”. Logosa (λόγος) jēdziens. Racionālais un iracionālais. Himna, dziesma, kantāte, oratorija. Teksta nozīme. Viduslaiku lielie atklājumi (notācija, polifonija). Daudzbalsība vai vienbalsība? Protestantiskais korālis. Melodija un pavadījums. Kāda ir “tīras mūzikas” jēga? Vai iespējams izskaidrot mūziku? Programmatisms romantisma laikmeta mūzikā. Hektora Berlioza “Fantastiskā simfonija”. Mūzikas dažādās valodas. Vai katrai tautai ir sava mūzika? Kāda ir tautas mūzikas loma nācijas kultūrā? Kas ir tradicionālā mūzika? Latviešu tautasdziesmas. Dziesmu svētki. Mūzika kā teksta ilustrācija. Poētiska muzikālo tēlu atklāsme Franča Šūberta un Jāzepa Vītola dziesmās. Dzīve kā dziesma?

6. lekcija. Mūzika un vēsture

Vai mūzika attīstās? Mūzikas tipoloģija pēc sabiedrības stratifikācijas (garīgā jeb sakrālā, elitārā jeb klasiskā, tautas jeb tradicionālā, populārā jeb izklaidējošā). Agro viduslaiku vienbalsība un gotiskā daudzbalsība, renesanses vieglums un protestantisma stingrība, baroka dinamiskums un klasicisma sakārtotība, romantisma subjektīvisms un reālisma “objektīvisms”, modernisma daudzveidība un popmūzikas vienveidība. Stila un modes atšķirības. Brīvība vai patvaļa, kārtība vai totalitārisms? Atonālisms, aleatorika, klasteri, “konkrētā mūzika”, dabas skaņas. Estētisko kategoriju atcelšana vai transformācija mūsdienās. Postmodernisms: dekonstrukcija vai vietas atbrīvošana gaidāmajam? Mūzika un vizuālā māksla, kino. Vai ļaunumu drīkst un vajag uzsvērt mākslā? Mākslinieka atbildība (Žaks Maritēns). Vai “skaistums glābs pasauli”?

 

7. lekcija. Mūzika un mīlestība

Vai mīlestība vienmēr un visur izprasta vienādi? Mīlas dziesmas kā kultūras fenomens dažādās kultūrās. Mīlestības veidi. Eross un agapē (ἔρως, ἀγάπη) Platona filozofijā un kristietībā. Romantisms un mīlestības kā ziedošanās patoss (Dž. Verdi “Traviata”, “Rigoleto”, “Aīda”, Dž. Pučīni “Bohēmā” un “Turandotā”). Mūzika un ilgas pēc mīlestības. Nebeidzamā melodija Riharda Vāgnera “Tristanā un Izoldē”. “Tanheizers”: tēlu sistēma kā antinomiju virkne (Vēnus un Elizabete; Tanheizers un Ešenbahs; najādas, satīri un piligrimi, bruņinieki; askēze un kaislība, pāvests un Dievs; morālais imperatīvs un piedošana). Vai mīlestība var uzvarēt nāvi?

8. lekcija. Mūzika un sakrālais

Himnas dieviem kā poēzijas un mūzikas pirmsākumi. Mūzika un lūgšana. Mūžīgais un pasaulīgais, transcendentais un imanentais. Nirvāna, samadhi, mokša un rita, dharma, karma Indijas kultūrā. Pasaule kā skaņa, vibrācijas (upanišādu koncepcija). Aumm jeb Om (ॐ) meditācijās. Pasaule kā Dieva vārds, grāmata. Dievs “sacerējis pasauli” kā poēts – Bībeles koncepcija. Cilvēka loma pasaulē. Mazās maņas un trešā metafora – pieskāriens, rēta, glāsts. “Mūziku dažādība” viduslaiku izpratnē. Gregorisko dziedājumu vijīgums, lokanība un protestantiskā korāļa stingrība, noteiktība. Vienība daudzveidībā. Baroka polifonijas sintēze. Johans  Sebastjans Bahs. Kustība un/vai miers. Ciešanas (pasijas), augšāmcelšanās un transformācija. Mūzika liturģijā. Vai mūzika ir ceļš uz mūžīgo, dievišķo, absolūto?