Stāstu konkurss "Reiz Mazajā ģildē..". Mazās ģildes restorāns "Jāņa pagrabs" (Johannis Keller)

Šodien, 9. februārī RKTMC “Mazā Ģilde” ēkai 156. dzimšanas diena!
 
Pirms gada izsludinājām stāstu konkursu “Reiz Mazajā ģildē”, kurā aicinājām dalīties atmiņās, kuras saistītas ar Mazo ģildi.
 
Šodien vēlamies iepazīstināt jūs ar Toronto (Kanada) dzīvojošās Elizabetes (Elita) Pētersones, dz. Prikulis atmiņu stāstu par restorānu Mazās ģildes pagrabā – JĀŅA PAGRABS (Johannis Keller).
 
REIZ MAZAJĀ ĞILDĒ..
 
Kopš bērnības esmu daudz dzirdējusi par Mazo ģildi, jo manai vecmāmiņai (Emma Asmuss, dz. Cēbers) un viņas māsai (Auguste Cēbers) piederēja restorāns Mazā ģildes pagrabā – Jāņa Pagrabs (Johannis Keller) no 1923.g līdz 1937.g. Tā kā tajā laikā Mazo ģildi pārvaldīja vācieši, vecmāmiņai, kā latvietei un sievietei, nebija viegli dabūt atļauju ierīkot restorānu ğildē. Vairākiem paziņām bija jāparaksta dokumentu, ka viņi atbalstu šo restorānu un ir ar mieru dot finansiālu garantiju. Kamēr vecmāmiņai bija restorāns, viņa ar meitu – manu māmiņu (Edīte Zinaīda Prikulis, dz. Asmuss) un māsu Augsti vairākus gadus dzīvoja Mazās ğildes tornī. Mūsu māmiņai bija daudz interesantu stāstu par notikumiem ğildē. Tornī esot bijusi truba kas sniedzas līdz pagrabam, un pa to varēja sazināties ar restorāna darbiniekiem, pasūtīt brokastis vai pusdienas, vai nodotot ziņu strādniekiem.

Fotogrāfijā ir redzami restorāna strādnieki (pavāri, apkalpotāji), mana māmiņa (mazā meitenīte pirmās rinas vidū), no viņas pa labi mana vecmāmiņa un viņas māsa Auguste.

 
Jāņa Pagraba restorāns bija labi pazīstams un to apmeklēja turīgākie Rīgas iedzīvojāti un Saeimas deputāti. Vasarā ğildes pagalmā bija uzceltas nojumes, kurās varēja baudīt maltītes. Restorāns klāja galdu arī ğildes Amatnieku biedrībai līdz 1939. gadam. Mūsu māmiņa esot šad un tad slepeni vērojusi no balkona dinejas un dančus.
            
 
Apciemojot Latviju pirmo reizi 1982.g. vasarā, gribēju apskatīt vietu kurā kādreiz atradās Jāņa Pagrabs par ko biju tik daudz dzirdējusi. Iegāju pagalmā un kaut kā tiku pagrabā. Mani iespaidoja velves un varēju iedomāties, kā pirms 50 gadiem varēja izskatīties šī vieta. Katru reizi kad apmeklēju Latviju, obligāti vajadzēja apskatīt Mazo ģildi un to nofotografēt.
 
2004.g. vasarā biju Rīgā kopā ar māmiņu un mums pievienojās mana māsiņa Ilze un svainis Aivars. Mazā ģildes restaurācija bija gandrīz pabeigta un mums laimējās apskatīt ğildi jaunā greznībā. Diemžēl, durvis uz torņa izstabām bija slēgtas un tās apskatīt nevarējām. Žēl, jo māmiņa nevarēja izrādīt vietas, kur viņa pavadīja savu bērnību un jaunību.

Fotogrāfijā  mana nelaiķe māsiņa Ilze Prikulis-Oga, es un R.Pētersons.

 
Kā Latviešu Nacionālās Apvienības Kanadā pārstāve un Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības valdes locekle esmu vairākkārt piedalījusies gada pilnsapulcēs Rīgā, kuru atklāšana notika Mazā ģildē. Bija aizkustināta, ka 2018.g, un 2019. g. varēju būt vietā, kur kādreiz dzīvoja un strādāja mana vecmāmiņa un māmiņa.
Elizabete (Elita) Pētersone, dz. Prikulis
2021.g. 26. novembrī, Toronto, Kanadā
Foto no Elizabetes Pētersones personīgā arhīva