#ēkultūra_ mazā ģilde piedāvā dr. andreja mūrnieka lekcijas tiešsaistē

2019. gada publisko lekciju cikla “Nākotne – pagātnē?” atkārtojums 2020. gada pavasarī – tiešraidēs.

Lai pievienotos lekcijai, nepieciešams lejupielādēt programmu ZOOM vai arī izmantot to no Google chrome pārlūka.

Vēršam uzmanību – lai saņemtu piekļuves kodu Dr. Andreja Mūrnieka lekcijai “Vai reliģija bremzē cilvēces attīstību?”, nepieciešams līdz 22.04. plkst. 15.00 pieteikties šeit: https://ej.uz/MurniekaLekcija-22-04

Piekļuves kods tiks izsūtīts uz e-pastiem, kas pieteikušies lekcijas apmeklēšanai tiešsaistei, un tas netiks publicēts, ņemot vērā, ka pirms nedēļas tika piedzīvots troļļveida uzbrukums lekcijas kvalitatīvai norisei.

 

Džordžs Orvels savulaik pauda domu: “Tas, kurš kontrolē tagadni, kontrolē arī pagātni, bet tas, kurš kontrolē pagātni, kontrolē nākotni”. Vai mēs pazīstam cilvēces pagātni?

2019. gadā Mazajā ģildē Dr. Andrejs Mūrnieks nolasīja publisko lekciju ciklu: “Nākotne pagātnē?” Tās bija lekcijas par dažādām vērtību sistēmām cilvēces vēsturē un mūsdienās un to ietekmi uz kultūru un sabiedrību. 2020. gada aprīlī un maijā ir iespēja noklausīties šī cikla pirmo 6 lekciju atkārtojumu tiešsaistē.

Šī cikla otrā lekcija trešdien, 22. aprīlī plkst. 18.30 – 20.30.

Temats: “Vai reliģija bremzē cilvēces attīstību?”

Lekcijas anotācija:
Kas virza cilvēces attīstību? Kā to skaidro dažādas nozares, ideoloģijas un pētījumi? Kā veidojas reliģija? Kāda ir reliģijas struktūra? Kas ir reliģiskā pieredze? Kā reliģijas ietekmē kultūru? Kur ikdienā sastopamies ar reliģiju priekšstatiem, tradīcijām un to rudimentiem? Vai visas reliģijas “ved” vienā virzienā? Vai reliģijas veicina, vai mazina cilvēku agresiju? Kas mēdz aizstāt reliģiju mūsdienās?

Lekciju ciklā tiek skartas vēstures problēmas, kas joprojām nav līdz galam atrisinātas un izprastas. Par mainīgo un paliekošo katra laikmeta, tautas un ikviena cilvēka dzīvē, lai to labāk izprastu. Kā dāņu filozofs Sērens Kirkegors teicis: ”Mēs dzīvojam virzīdamies uz priekšu, bet dzīvi izprotam, raudzīdamies atpakaļ”.
Pēc katras lekcijas paredzēts laiks jautājumiem un atbildēm. Lekcijas notiek trešdienās no plkst. 18.30. līdz 20.30. Piedalīties lekcijās var, pieslēdzoties tiešraidei, izmantojot programmu zoom.us, izmantojot Mazās ģildes mājas lapā vai facebook kontā publicētos piekļuves kodus. Lekciju datumi: 15. aprīlis, 22. aprīlis, 6. maijs, 20. maijs, 27. maijs, 3. jūnijs.

Lekcijās pārrunājamie jautājumi – īsas anotācijas:

6. maijs. Kā veidojies cilvēks un kultūra?
Kādas ir galvenās problēmas un jautājumi, kas rodas, pētot cilvēces “rītausmu”? Kas vēl bez izdzīvošanas problēmām nodarbināja mūsu priekštečus? Vai pirmatnējie cilvēki bija “mežoņi”? Pagrieziena punkti cilvēces attīstībā. Kāpēc un kā izveidojās lauksaimniecība? Kāpēc cilvēki kļuvuši par “vietsēžiem”? Divi ceļi sabiedrības attīstībā: vēsturiskās un nevēsturiskās kultūras. Kas ir šamanisms? Kas ir cilvēces “lielie skolotāji”?
20. maijs. Vai civilizācija ir pretstats kultūrai?
Kāpēc izveidojās pirmās civilizācijas? Kas ir galvenie faktori, kas lika cilvēkiem apvienoties valstīs senatnē un kas to liek darīt mūsdienās? Kas leģitimē varu? Pēc nāves dzīves priekšstati un sociālā organizācija, valdnieka vara un likumi. Kad saule nebija Dievs un kad bija? Senā Ēģipte un Divupe. Vai pagātnē priekšstati par cilvēku bijuši sarežģītāki, vai vienkāršāki nekā mūsdienās? Kāpēc sabiedrības vajā pastāvīgas krīzes?
27. maijs. Vai pasaule ir iluzora?
Kādas attieksmes pret pasauli piedāvā un savā vēsturē izmēģina lielās civilizācijas? Kādas priekšrocības ir priekšstatam, ka pasaule nav tāda kāda tā šķiet? Vai dievišķais meklējams cilvēkā? Kā radies priekšstats, ka cilvēka garīgā daļa pāriemiesojas citos ķermeņos? Vai no tā vajadzētu izvairīties, vai ar to samierināties? Kā pareizi organizēt cilvēka dzīves ritējumu? Indijas pieredze. Vai iespējama “neduāla apziņa”? Vai pasaulē valda taisnīgs atmaksas likums un tās gaitā vērojami cikli? Kādas konsekvences izriet no priekšstata, ka pasaule ir iluzora?
3. jūnijs. Vai pasaule ir dievišķa?
Kas nosaka pasaules kārtību? Vai mainīgums un pretstati veido harmoniju? Vai saskaņu labāk meklēt dabā vai sabiedrībā? Kā organizēt ģimeni un valsti? Vai svarīgāks ir individuāls cilvēks, vai sabiedrības kopuma labums? Ja pasaule ir dievišķa, vai to drīkst mainīt? Kā neizjaukt kosmisko kārtību, bet tajā iekļauties? Senās Ķīnas pieredze. Vai pārmaiņas ir viennozīmīgi labas? Kādu cenu jāmaksā par ideju, ka pasaule jau ir ideāla?
Nobeigumā – pirmo 6 lekciju kopsavilkums.