DEJA

Deja

Bērnu tautas deju ansamblis ||Dzintariņš||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1953
Vidējais dalībnieku vecums: 3-19
Dalībnieku skaits: 231
Mājas lapa: www.dzintarins.lv
Vadītāja vārds: Olga Freiberga
Vadītāja tālrunis: 26792908
Vadītāja e-pasts: olga.freiberga@inbox.lv
________________________________________
Kolektīva mākslinieciskā vadītāja ir Olga Freiberga, asistentes – bijušās “Dzintariņa” dejotājas Sanita Misika un Gunta Rudene, koncertmeistare Alvīne Eriņa, skaņu operators Vladimirs Dondukovs. Mēs esam ap 250 bērnu vecumā no 2 līdz 19 gadiem, kas dejo tautas dejas, raksturdejas, kā arī uzstājas dažādās bērnu deju izrādēs ar modernu horeogrāfiju. “Dzintariņš” mums sniedz lielisku dejošanas skolu, kurā mēs ar prieku dalāmies, piedaloties koncertos un festivālos Latvijā un ārvalstīs. Mēs lepojamies ar to, ka “Dzintariņš” ir atzīts par vienu no 10 spēcīgākajiem bērnu deju kolektīviem pasaulē!

 

Deju ansamblis ||Daiļrade||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1990
Vidējais dalībnieku vecums: 16-30
Dalībnieku skaits: 62
Mājas lapa: www.tda-dailrade.lv
Vadītāja vārds: Iveta Pētersone-Lazdāne
Vadītāja tālrunis: 29233855
Vadītāja e-pasts: iveta.petersone@riga.lv
Deju ansamblis „Daiļrade” dibināts 1990. gada 14. novembrī ar firmas „Daiļrade” atbalstu un darbojas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā Ģilde” paspārnē. No 2012. gada janvāra ansambļa mākslinieciskā vadītāja ir Iveta Pētersone-Lazdāne, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, deju nozares konsultatīvās padomes locekle un deju nozares Latvijā mentore. Ansamblī strādā arī pieredzējuši deju pedagogi – izcilais baletmeistars-repetitors, bijušais Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks Vladimirs Ponomorjovs kā arī horeogrāfs, cittautu deju speciālists, raksturdejas pedagogs Konstantīns Koļesņikovs. Par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistare Sramīte Plaude. Ansambļa dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja līdz pat 2011.gada decembrim bija Silva Štelfa. Nodibinot deju ansambli 1990.gada 14.novembrī, jau 15. novembrī Rīgas 2. vidusskolas telpās tika uzsākts pirmais mēģinājums, un „Daiļrades” deju ritums turpinās vēl šodien. Toreiz pirmajā mēģinājumā piedalījās vien 5 meitenes. Gadu gaitā ansamblis ir audzis mākslinieciski un tam piepulcējas arvien vairāk jauniešu. Šodien kolektīvā dejo dažādu vecumu jaunieši — skolnieki, studenti, dažādu firmu un uzņēmumu darbinieki un vadītāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem, bet kopējais kolektīva aktīvo dalībnieku skaits ir vairāk nekā 80 cilvēku. Deju ansambļa repertuārs nemitīgi mainās un programma tiek veidota, ietverot gan latviešu, gan cittautu dejas. „Daiļrades” koncertos, kas regulāri tiek rīkoti gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, var vērot gan solo dejas, gan dzīvespriecīgas, gan cēlas un liriskas pāru dejas. Ansamblis savā pastāvēšanas laikā vienmēr ir bijis Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, 2013.gada svētku fināla konkursa laureāts, piedalījies daudzos nozīmīgos valsts un starptautiska mēroga pasākumos, tostarp pagājušās vasaras Pasaules Koru olimpiādes atklāšanas ceremonijā, Rīga 2014 deju lieluzvedumā “Lec, saulīte!”. 2015. gadā prezentējis Latviju pasaulē lielākās pārtikas izstādes “International Green Week” Berlīnē atklāšanas ceremonijā. DA „Daiļrade” koncerts Pekinas Nacionālajā Skatuves mākslu centrā (The National Centre for the Performing Arts) Pekinā, tika iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Tās mērķis bija atklāt Latviju kā augstas profesionalitātes un kultūras sasniegumu izcelsmes un iedvesmas centru, kultūras tūrisma galamērķi un uzticamu sadarbības partneri. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas. Mūsu deju ansambli par savu radošo labaratoriju izvēlas daudzi Latvijā pazīstami horeogrāfi, radot savas jaunrades tieši mūsu dejotājiem un bieži nodot tās tālākai vērtēšanai jaunrades konkursā Valmierā. Šeit mināmas vairākas jau tautā pamanītas un iemīļotas A.Daņiļeviča horeogārāfijas – “Apkal manu kumeliņu”, “Šķiraties(i) zosu pulki”, “Kadrillis”, “Kas tos dūmus kūpināja”, “Cepurīti mētādams”, “Vīru vara”, “Aiz Daugavas vara dārzs” un daudzas citas, V.Birnbauma “No tautas dvēselītes”, L.Freimanes “Rikšiem laidu kumeliņu”. Kaut arī kolektīvs dibināts salīdzinoši nesen, tas sekmīgi konkurē ar tradīcijām un pieredzes bagātiem tautas deju ansambļiem, gūstot panākumus konkursos un skatēs. Kolektīvs pierādījis sevi kā aktīvs dalībnieks ne tikai dejdejas tradīciju kopšanā, bet dejotāji ar azartu piedalās dažādos pasākumos, piemēram, TDA „Vektors” rīkotajā ikgadējā „Egona kausa” izcīņā (basketbols), TDA „Rīdzinieks” rīkotajā ikgadējā pludmales volejbola kausa izcīņā, kā arī „Danča” rīkotajā kausa izcīņā (hokejs) un labdarības pasākumā“Deja mazai sirsniņai”.

 

VPDK ||Daiļrade||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2009
Vidējais dalībnieku vecums: 27-51
Dalībnieku skaits: 38
Mājas lapa: www.dailradeszelts.lv
Vadītāja vārds: Gunita Zirne
Vadītāja tālrunis: 26339360
Vadītāja e-pasts: gunitazirne@inbox.lv
VPDK “Daiļrade” izveidojās 2009. gada sākumā, kopā sanākot vairākiem Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” deju ansambļa “Daiļrade” bijušajiem dejotājiem, kuri savu vietu jauniešu kolektīvā atdeva jaunajai dejotāju paaudzei, bet nebija gatavi šķirties no dejas. Kolektīva vadību uzņēmās DA “Daiļrade” repetitors Andris Bergmanis. Pirmie mēģinājumi notika kopā ar pamatsastāvu, bet vēlāk – atsevišķi reizi nedēļā Lielās ģildes Minsteres zālē. Kolektīvs piedalījās pirmajos Rīgas dejotāju svētkos Arēnā Rīga, izdejojot latviešu tautas dejas klasiku. Nākamajā sezonā, pēc DA “Daiļrade” vadītājas Silvas Štelfas uzaicinājuma, par kolektīva vadītāju kļūst DA “Daiļrade” dejotāja Gunita Zirne, kura kolektīvu vada joprojām. Vēl ilgi tika domāts par piemērotāko nosaukumu jaunizveidotajam deju kolektīvam, sākumā dejotāju lokā pašiem sevi saucot par “Zelta Smiltīm”. Taču izrādījās, ka šis nosaukums jau pastāv, tāpēc, apvienojot nosaukumus, radās “Daiļrades Zelts”. Pirmo reizi piedaloties Latvijas deju kolektīvu skatē 2012. gadā, tika pieņemts oficiālais nosaukums – VPDK “Daiļrade”, paužot pēctecību un turpinājumu reiz deju ansamblī “Daiļrade” uzsāktajai dejas skolai. Šajā laikā kolektīvam pievienojās koncertmeistare Arta Laupace. Kolektīva darbības misija – saglabāt un kopt latviešu tautas dejas un skatuves dejas tradīcijas, sniegt dejas mīlestību skatītājiem, virzīties uz augstu māksliniecisko sniegumu un būt par turpinājumu DA “Daiļrade” iesāktajam deju solim nākamajā paaudzē. Koncertos dejots gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Kolektīvs piedalījies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. 2013. gadā deju lieluzvedumā “No zobena saule lēca” un 2014. gadā bija to kolektīvu vidū, kas svinēja Jāņus Mežaparka Lielajā estrādē, izdejojot deju lieluzvedumu “Lec, saulīte”. 2012. gada skatē iegūta I pakāpe 2013. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (57,1 punkts) 2014. gada skatē iegūta augstākā pakāpe 2015. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (56,3 punkti). Šo gadu laikā kopīgi esam izveidojuši lielu kolektīvu, kas vēlas būt kopā ne tikai dejojot, bet arī piedaloties dažādos pasākumos – orientēšanās sacensībās (“Greizais kompass”), braucot ar riteņiem (velomaratonā “Mamma daba”), spēlējot volejbolu, apmeklējot koncertus, svinot svētkus un atbalstot vienam otru.

 

Tautas deju ansamblis ||Līgo||

 

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1945
Dalībnieku skaits: ~ 60
Dalībnieku vecums: 18 – 30
Mājas lapa: www.ligo.lv
Facebook: www.facebook.com/TDALigo/
Vadītāja vārds: Jānis Purviņš
Vadītāja tālrunis: 29166667
Vadītāja e-pasts: janis.purvins@gmail.com
 __________________________________________

TDA “Līgo” pirmsākumi meklējami 1945. gadā Rīgā, kad dejotgriboši cilvēki sāk pirmos dejas soļus. 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo“.

1995. gadā kolektīvā par vadītāju sāk strādāt Jānis Purviņš un TDA „Līgo“ darbs izvēršas par savdabīgu radošo laboratoriju – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un programmas. Jaunrades darba panākumi atzīti visas valsts mērogā – „Līgo“ ir vairākkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts.

Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansamblis un tā vadītājs cenšas veicināt arī ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares – latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu.

2011. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Daces Micānes-Zālītes, Jāņa Purviņa, Dāvja Staltaun Ievas Tālbergasdeju izrādes „Zalkša līgava“ pirmizrāde. Simboliem pilno teiku uz skatuves izdzīvoja TDA „Līgo“, dejā rādot divu pasauļu – jūras un zemes – satikšanos, mīlestību, ģimenes veidošanu, šķiršanos un atkalsatikšanos, lai nešķirtos nekad. „Zalkša līgava“ raisīja lielu interesi, un drīz vien TDA „Līgo“ tika uzaicināts ar izrādi iepazīstināt skatītājus arī citās Latvijas pilsētās. Līdz šim „Zalkša līgava“ izdejota Rīgā, Liepājā, Saldū, Dzintaros, Mazirbē, Līvānos, Bārtā, Ludzā un Krāslavā.

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku konkursos iegūtie apbalvojumi:

  • I vieta (III Deju svētki, 1955)
  • veicināšanas balva (XIII Dsv, 2003)
  • II vieta (XIV Dsv, 2008)
  • I vieta tautas tērpu skatē deju kolektīvu grupā (XIV Dsv,2008)
  • II vieta (XV Dsv, 2013)
  • Lielā Balva par tautas tērpu kolekcijas veidošanu (XV Dsv, 2013)

 

Iegūstot neskaitāmus apbalvojumus konkursos un festivālos, tautas deju ansamblis „Līgo“ ir koncertējis Anglijā, ASV, Austrālijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercogovinā, Brazīlijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Malaizijā, Maltā, Meksikā, Moldovā, Nepālā, Norvēģijā, Peru, Polijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Taivānā, Ukrainā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. 

Kolektīva vadītāji:

  • Arvīds Donass (1945–1947)
  • Zenta Bolohina (1947–1950)
  • Zinaīda Sama (1950–1960)
  • Uldis Heinsoo (1960–1971)
  • Jānis Upītis (1971–1995)
  • Jānis Purviņš (kopš 1995)

 

Šobrīd kolektīvā strādā arī repetitores Linda Tiļčika un Guna Trukšāne, kā arī koncertmeistare Solveiga Apsalone.

 

 

 

 

 

 

 

Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Līgo||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1975
Dalībnieku skaits: 0
Mājas lapa: www.ligo.lv
Vadītāja vārds: Jānis Purviņš
Vadītāja tālrunis: 29166667
Vadītāja e-pasts: janis.purvins@gmail.com
 VPDK „Līgo” izveidojās kā TDA „Līgo” veterānu sastāvs. „Līgo” dibināts 1945. gadā. 1950. gadā par TDA „Līgo” vadītāju kļuva Zinaīda Sama, kuras vadībā kolektīvs kļuva par vienu no labākajiem un lielākajiem, kādi jebkad Latvijas amatiermākslā ir bijuši – 1958. gadā kolektīvā dejo simt divdesmit septiņi dažādu profesiju cilvēki. Z. Sama mācēja apbrīnojami meistarīgi un nešaubīgi izvēlēties dejotājus savam ansamblim – garus, slaidus un iznesīgus, viņu izpildījums, pat ja ar kadām tehniskām kļūdām, sniedza publikai lielu baudījumu. 1952. gadā kolektīvs sniedza pilnas programmas koncertu Akadēmiskajā Drāmas teātrī, arī Operas un baleta teātrī, piedalījās baleta iestudējumos „Brīvības sakta”, „Laima” un kinofilmā „Uz jauno krastu”. Spilgtākais notikums piecdesmitajos gados bija piedalīšanās 1955. gada Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā. Tajā pašā gadā kolektīvs izcīnīja III Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētku Ceļojošo Sarkano karogu. 1957. gadā kolektīvs piedalījās VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Pēc Z. Samas par kolektīva vadītājiem strādāja ilggadējais dejotājs un asistents Uldis Heinsoo, kura vadībā 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo”. Vēlāk deju ansambli vadīja Jānis Upītis. 1975. gadā Operas un baleta teātrī notiek TDA „Līgo” 30 gadu jubilejas koncerts, kurā kolektīvs piedalās ar vairākiem sastāviem. Koncertā dejo arī lieliskais Z. Samas „Līgo” veterānu kolektīvs. Līdz ar to šis gads uzskatāms par vidējās paaudzes deju kolektīva „Līgo” dibināšanas gadu. Pašlaik VPDK „Līgo” vada Jānis Purviņš, koncertmeistare Solveiga Apsalone

 

Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Sen Līgo||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2007.
Dalībnieku skaits: ~ 30
Dalībnieku vecums: 35 -65
Mājas lapa: www.ligo.lv
Vadītāja vārds: Andis Lagzdiņš
Vadītāja tālrunis: 28356646
Vadītāja e-pasts: andis.lagzdinss@gmail.com

Tautas deju ansambļa „Līgo” vidējās paaudzes deju kolektīvs pastāv jau kopš 1975. gada, taču kad 2007. gada rudenī kopā atkal sanāca vēl pavisam nesen dejojuši TDA „Līgo” pamatsastāva dejotāji, izveidojās vēl viens vidējās paaudzes deju kolektīvs. Jaunizvedotais vidējās paaudzes kolektīvs saglabāja savu nosaukumu – „Līgo”, savukārt vissenāk dejojošie, pieredzes bagātākie vidējās paaudzes dejotāji 2009. gada 19. decembra Ziemassvētku koncertā Kuldīgā sevi nodēvēja par „Sen Līgo” un kļuva par atsevišķu, koncertējošu vienību. Tāpēc 2009. gads tiek uzskatīts par vidējās paaudzes deju kolektīva „Sen Līgo” dibināšanas gadu. Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” aktīvi piedalās koncertos visā Latvijā, tai skaitā 2010. gada vasarā TDA „Līgo” jubilejas sezonas koncerttūrē, Dižkoncertā Dzegužkalnā, Rīgā, un Vislatvijas vidējās paaudzes dejotāju festivālā Valmierā; 2011. gada pavasarī – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu Anitas Pielēnas-Pelēnas, Ievas Sīles un Ingas Meieres diplomdarbu koncertā Saldus kultūras centrā; 2012. gada vasarā – Dejošanas svētkos Zemgales Olimpiskajā centrā, Jelgavā. VPDK „Sen Līgo” piedalās arī Rīgas pilsētas organizētajos pasākumos – Rīgas Dejotāju svētkos „Rīgai – 810”, RKTMC “Mazā ģilde” deju kolektīvu koncertos un koncertos Miķeļdienas gadatirgū.  Labi panākumi gūti Rīgas pilsētas deju kolektīvu skatēs:

  • 2010. gadā iegūti 1. pakāpe un 44 punkti
  • 2011. gadā – 1.pakāpe un 8,1 punkti (no 10 iespējamiem)
  • 2015.gadā – 1.pakāpe un 43,4 punkti

Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” ir piedalījies divos festivālos ārpus Latvijas robežām – 2011. gada vasarā starptautiskajā folkloras festivālā “Spišské folklórne slávnosti” Spišské Podhradie, Slovākijā un 2012. gada vasarā – XVIII Starptautiskajā Veru folkloras festivālā Igaunijā,2014.gadā-51.Eiropas tautas kultūras un mākslas festivālā Polijā. Šobrīd kolektīvā dejo 30 dejotāji, ar kolektīvu strādā vadītājs Andis Lagzdiņš un koncertmeistare Alvīne Eriņa.

 

 

Bērnu tautas deju ansamblis ||Dzintariņš||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1953
Vidējais dalībnieku vecums: 3-19
Dalībnieku skaits: 231
Mājas lapa: www.dzintarins.lv
Vadītāja vārds: Olga Freiberga
Vadītāja tālrunis: 26792908
Vadītāja e-pasts: olga.freiberga@inbox.lv
Kolektīva mākslinieciskā vadītāja ir Olga Freiberga, asistentes – bijušās “Dzintariņa” dejotājas Sanita Misika un Gunta Rudene, koncertmeistare Alvīne Eriņa, skaņu operators Vladimirs Dondukovs. Mēs esam ap 250 bērnu vecumā no 2 līdz 19 gadiem, kas dejo tautas dejas, raksturdejas, kā arī uzstājas dažādās bērnu deju izrādēs ar modernu horeogrāfiju. “Dzintariņš” mums sniedz lielisku dejošanas skolu, kurā mēs ar prieku dalāmies, piedaloties koncertos un festivālos Latvijā un ārvalstīs. Mēs lepojamies ar to, ka “Dzintariņš” ir atzīts par vienu no 10 spēcīgākajiem bērnu deju kolektīviem pasaulē!

 

Deju ansamblis ||Daiļrade||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1990
Vidējais dalībnieku vecums: 16-30
Dalībnieku skaits: 62
Mājas lapa: www.tda-dailrade.lv
Vadītāja vārds: Iveta Pētersone-Lazdāne
Vadītāja tālrunis: 29233855
Vadītāja e-pasts: iveta.petersone@riga.lv
Deju ansamblis „Daiļrade” dibināts 1990. gada 14. novembrī ar firmas „Daiļrade” atbalstu un darbojas Kultūras un tautas mākslas centra „Mazā Ģilde” paspārnē. No 2012. gada janvāra ansambļa mākslinieciskā vadītāja ir Iveta Pētersone-Lazdāne, Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, deju nozares konsultatīvās padomes locekle un deju nozares Latvijā mentore. Ansamblī strādā arī pieredzējuši deju pedagogi – izcilais baletmeistars-repetitors, bijušais Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks Vladimirs Ponomorjovs kā arī horeogrāfs, cittautu deju speciālists, raksturdejas pedagogs Konstantīns Koļesņikovs. Par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistare Sramīte Plaude. Ansambļa dibinātāja un mākslinieciskā vadītāja līdz pat 2011.gada decembrim bija Silva Štelfa. Nodibinot deju ansambli 1990.gada 14.novembrī, jau 15. novembrī Rīgas 2. vidusskolas telpās tika uzsākts pirmais mēģinājums, un „Daiļrades” deju ritums turpinās vēl šodien. Toreiz pirmajā mēģinājumā piedalījās vien 5 meitenes. Gadu gaitā ansamblis ir audzis mākslinieciski un tam piepulcējas arvien vairāk jauniešu. Šodien kolektīvā dejo dažādu vecumu jaunieši — skolnieki, studenti, dažādu firmu un uzņēmumu darbinieki un vadītāji vecumā no 16 līdz 30 gadiem, bet kopējais kolektīva aktīvo dalībnieku skaits ir vairāk nekā 80 cilvēku. Deju ansambļa repertuārs nemitīgi mainās un programma tiek veidota, ietverot gan latviešu, gan cittautu dejas. „Daiļrades” koncertos, kas regulāri tiek rīkoti gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās, var vērot gan solo dejas, gan dzīvespriecīgas, gan cēlas un liriskas pāru dejas. Ansamblis savā pastāvēšanas laikā vienmēr ir bijis Vispārējo Latviešu Dziesmu un Deju svētku dalībnieks, 2013.gada svētku fināla konkursa laureāts, piedalījies daudzos nozīmīgos valsts un starptautiska mēroga pasākumos, tostarp pagājušās vasaras Pasaules Koru olimpiādes atklāšanas ceremonijā, Rīga 2014 deju lieluzvedumā “Lec, saulīte!”. 2015. gadā prezentējis Latviju pasaulē lielākās pārtikas izstādes “International Green Week” Berlīnē atklāšanas ceremonijā. DA „Daiļrade” koncerts Pekinas Nacionālajā Skatuves mākslu centrā (The National Centre for the Performing Arts) Pekinā, tika iekļauts Latvijas prezidentūras ES Padomē kultūras programmā. Tās mērķis bija atklāt Latviju kā augstas profesionalitātes un kultūras sasniegumu izcelsmes un iedvesmas centru, kultūras tūrisma galamērķi un uzticamu sadarbības partneri. Prezidentūras kultūras programmu veido apmēram 200 pasākumu visā pasaulē, un tā ir vērienīgākā Latvijas kultūras izcilības prezentācija ārvalstīs kopš neatkarības atjaunošanas. Mūsu deju ansambli par savu radošo labaratoriju izvēlas daudzi Latvijā pazīstami horeogrāfi, radot savas jaunrades tieši mūsu dejotājiem un bieži nodot tās tālākai vērtēšanai jaunrades konkursā Valmierā. Šeit mināmas vairākas jau tautā pamanītas un iemīļotas A.Daņiļeviča horeogārāfijas – “Apkal manu kumeliņu”, “Šķiraties(i) zosu pulki”, “Kadrillis”, “Kas tos dūmus kūpināja”, “Cepurīti mētādams”, “Vīru vara”, “Aiz Daugavas vara dārzs” un daudzas citas, V.Birnbauma “No tautas dvēselītes”, L.Freimanes “Rikšiem laidu kumeliņu”. Kaut arī kolektīvs dibināts salīdzinoši nesen, tas sekmīgi konkurē ar tradīcijām un pieredzes bagātiem tautas deju ansambļiem, gūstot panākumus konkursos un skatēs. Kolektīvs pierādījis sevi kā aktīvs dalībnieks ne tikai dejdejas tradīciju kopšanā, bet dejotāji ar azartu piedalās dažādos pasākumos, piemēram, TDA „Vektors” rīkotajā ikgadējā „Egona kausa” izcīņā (basketbols), TDA „Rīdzinieks” rīkotajā ikgadējā pludmales volejbola kausa izcīņā, kā arī „Danča” rīkotajā kausa izcīņā (hokejs) un labdarības pasākumā“Deja mazai sirsniņai”.

 

VPDK ||Daiļrade||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2009
Vidējais dalībnieku vecums: 27-51
Dalībnieku skaits: 38
Mājas lapa: www.dailradeszelts.lv
Vadītāja vārds: Gunita Zirne
Vadītāja tālrunis: 26339360
Vadītāja e-pasts: gunitazirne@inbox.lv
VPDK “Daiļrade” izveidojās 2009. gada sākumā, kopā sanākot vairākiem Rīgas pilsētas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” deju ansambļa “Daiļrade” bijušajiem dejotājiem, kuri savu vietu jauniešu kolektīvā atdeva jaunajai dejotāju paaudzei, bet nebija gatavi šķirties no dejas. Kolektīva vadību uzņēmās DA “Daiļrade” repetitors Andris Bergmanis. Pirmie mēģinājumi notika kopā ar pamatsastāvu, bet vēlāk – atsevišķi reizi nedēļā Lielās ģildes Minsteres zālē. Kolektīvs piedalījās pirmajos Rīgas dejotāju svētkos Arēnā Rīga, izdejojot latviešu tautas dejas klasiku. Nākamajā sezonā, pēc DA “Daiļrade” vadītājas Silvas Štelfas uzaicinājuma, par kolektīva vadītāju kļūst DA “Daiļrade” dejotāja Gunita Zirne, kura kolektīvu vada joprojām. Vēl ilgi tika domāts par piemērotāko nosaukumu jaunizveidotajam deju kolektīvam, sākumā dejotāju lokā pašiem sevi saucot par “Zelta Smiltīm”. Taču izrādījās, ka šis nosaukums jau pastāv, tāpēc, apvienojot nosaukumus, radās “Daiļrades Zelts”. Pirmo reizi piedaloties Latvijas deju kolektīvu skatē 2012. gadā, tika pieņemts oficiālais nosaukums – VPDK “Daiļrade”, paužot pēctecību un turpinājumu reiz deju ansamblī “Daiļrade” uzsāktajai dejas skolai. Šajā laikā kolektīvam pievienojās koncertmeistare Arta Laupace. Kolektīva darbības misija – saglabāt un kopt latviešu tautas dejas un skatuves dejas tradīcijas, sniegt dejas mīlestību skatītājiem, virzīties uz augstu māksliniecisko sniegumu un būt par turpinājumu DA “Daiļrade” iesāktajam deju solim nākamajā paaudzē. Koncertos dejots gan Rīgā, gan citās Latvijas pilsētās. Kolektīvs piedalījies XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos. 2013. gadā deju lieluzvedumā “No zobena saule lēca” un 2014. gadā bija to kolektīvu vidū, kas svinēja Jāņus Mežaparka Lielajā estrādē, izdejojot deju lieluzvedumu “Lec, saulīte”. 2012. gada skatē iegūta I pakāpe 2013. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (57,1 punkts) 2014. gada skatē iegūta augstākā pakāpe 2015. gada skatē iegūta augstākā pakāpe (56,3 punkti). Šo gadu laikā kopīgi esam izveidojuši lielu kolektīvu, kas vēlas būt kopā ne tikai dejojot, bet arī piedaloties dažādos pasākumos – orientēšanās sacensībās (“Greizais kompass”), braucot ar riteņiem (velomaratonā “Mamma daba”), spēlējot volejbolu, apmeklējot koncertus, svinot svētkus un atbalstot vienam otru.

 

Tautas deju ansamblis ||Līgo||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1945
Dalībnieku skaits: ~ 60
Dalībnieku vecums : 18 -30
Mājas lapa: www.ligo.lv
Facebook: www.facebook.com/TDALigo/
Vadītāja vārds: Jānis Purviņš
Vadītāja tālrunis: 29166667
Vadītāja e-pasts: janis.purvins@gmail.com
___________________________________

TDA “Līgo” pirmsākumi meklējami 1945. gadā Rīgā, kad dejotgriboši cilvēki sāk pirmos dejas soļus. 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo“.

1995. gadā kolektīvā par vadītāju sāk strādāt Jānis Purviņš un TDA „Līgo“ darbs izvēršas par savdabīgu radošo laboratoriju – pastāvīgi tiek iestudētas latviešu jaundejas, horeogrāfiski uzvedumi un programmas. Jaunrades darba panākumi atzīti visas valsts mērogā – „Līgo“ ir vairākkārtējs Jaunrades deju konkursu laureāts.

Vienlaikus ar jaunrades darbu un meistarības pilnveidošanu, ansamblis un tā vadītājs cenšas veicināt arī ar deju tradīcijām nesaraujami saistītās nozares – latviešu tautas muzikālā mantojuma apguvi un tautas tērpu tradīciju kopšanu.

 

  1. gadā Rīgas Latviešu biedrības namā notika Daces Micānes-Zālītes, Jāņa Purviņa, Dāvja Staltaun Ievas Tālbergasdeju izrādes „Zalkša līgava“ pirmizrāde. Simboliem pilno teiku uz skatuves izdzīvoja TDA „Līgo“, dejā rādot divu pasauļu – jūras un zemes – satikšanos, mīlestību, ģimenes veidošanu, šķiršanos un atkalsatikšanos, lai nešķirtos nekad. „Zalkša līgava“ raisīja lielu interesi, un drīz vien TDA „Līgo“ tika uzaicināts ar izrādi iepazīstināt skatītājus arī citās Latvijas pilsētās. Līdz šim „Zalkša līgava“ izdejota Rīgā, Liepājā, Saldū, Dzintaros, Mazirbē, Līvānos, Bārtā, Ludzā un Krāslavā.

Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku konkursos iegūtie apbalvojumi:

  • I vieta (III Deju svētki, 1955)
  • veicināšanas balva (XIII Dsv, 2003)
  • II vieta (XIV Dsv, 2008)
  • I vieta tautas tērpu skatē deju kolektīvu grupā (XIV Dsv,2008)
  • II vieta (XV Dsv, 2013)
  • Lielā Balva par tautas tērpu kolekcijas veidošanu (XV Dsv, 2013)

 

Iegūstot neskaitāmus apbalvojumus konkursos un festivālos, tautas deju ansamblis „Līgo“ ir koncertējis Anglijā, ASV, Austrālijā, Baltkrievijā, Bosnijā un Hercogovinā, Brazīlijā, Bulgārijā, Francijā, Grieķijā, Gruzijā, Horvātijā, Igaunijā, Itālijā, Kanādā, Krievijā, Lietuvā, Malaizijā, Maltā, Meksikā, Moldovā, Nepālā, Norvēģijā, Peru, Polijā, Slovākijā, Somijā, Spānijā, Turcijā, Taivānā, Ukrainā, Ungārijā, Vācijā un Zviedrijā. 

Kolektīva vadītāji:

  • Arvīds Donass (1945–1947)
  • Zenta Bolohina (1947–1950)
  • Zinaīda Sama (1950–1960)
  • Uldis Heinsoo (1960–1971)
  • Jānis Upītis (1971–1995)
  • Jānis Purviņš (kopš 1995)

 

Šobrīd kolektīvā strādā arī repetitores Linda Tiļčika un Guna Trukšāne, kā arī koncertmeistare Solveiga Apsalone.

 

 

 

Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Līgo||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 1975
Dalībnieku skaits: 0
Mājas lapa: www.ligo.lv
Vadītāja vārds: Jānis Purviņš
Vadītāja tālrunis: 29166667
Vadītāja e-pasts: janis.purvins@gmail.com
 VPDK „Līgo” izveidojās kā TDA „Līgo” veterānu sastāvs. „Līgo” dibināts 1945. gadā. 1950. gadā par TDA „Līgo” vadītāju kļuva Zinaīda Sama, kuras vadībā kolektīvs kļuva par vienu no labākajiem un lielākajiem, kādi jebkad Latvijas amatiermākslā ir bijuši – 1958. gadā kolektīvā dejo simt divdesmit septiņi dažādu profesiju cilvēki. Z. Sama mācēja apbrīnojami meistarīgi un nešaubīgi izvēlēties dejotājus savam ansamblim – garus, slaidus un iznesīgus, viņu izpildījums, pat ja ar kadām tehniskām kļūdām, sniedza publikai lielu baudījumu. 1952. gadā kolektīvs sniedza pilnas programmas koncertu Akadēmiskajā Drāmas teātrī, arī Operas un baleta teātrī, piedalījās baleta iestudējumos „Brīvības sakta”, „Laima” un kinofilmā „Uz jauno krastu”. Spilgtākais notikums piecdesmitajos gados bija piedalīšanās 1955. gada Latviešu literatūras un mākslas dekādē Maskavā. Tajā pašā gadā kolektīvs izcīnīja III Padomju Latvijas Dziesmu un deju svētku Ceļojošo Sarkano karogu. 1957. gadā kolektīvs piedalījās VI Vispasaules jaunatnes un studentu festivālā Maskavā. Pēc Z. Samas par kolektīva vadītājiem strādāja ilggadējais dejotājs un asistents Uldis Heinsoo, kura vadībā 1965. gadā tiek iegūts Tautas deju ansambļa nosaukums, bet vēl pēc diviem gadiem ansambļa dalībnieki pilnsapulcē nolemj kolektīvu nosaukt par „Līgo”. Vēlāk deju ansambli vadīja Jānis Upītis. 1975. gadā Operas un baleta teātrī notiek TDA „Līgo” 30 gadu jubilejas koncerts, kurā kolektīvs piedalās ar vairākiem sastāviem. Koncertā dejo arī lieliskais Z. Samas „Līgo” veterānu kolektīvs. Līdz ar to šis gads uzskatāms par vidējās paaudzes deju kolektīva „Līgo” dibināšanas gadu. Pašlaik VPDK „Līgo” vada Jānis Purviņš, koncertmeistare Solveiga Apsalone

 

Vidējās paaudzes deju kolektīvs ||Sen Līgo||

 

Kolektīva dibināšanas gads: 2007.
Dalībnieku skaits: ~ 30
Dalībnieku vecums: 35 -65
Mājas lapa: www.ligo.lv
Vadītāja vārds: Andis Lagzdiņš
Vadītāja tālrunis: 28356646
Vadītāja e-pasts: andis.lagzdinss@gmail.com

Tautas deju ansambļa „Līgo” vidējās paaudzes deju kolektīvs pastāv jau kopš 1975. gada, taču kad 2007. gada rudenī kopā atkal sanāca vēl pavisam nesen dejojuši TDA „Līgo” pamatsastāva dejotāji, izveidojās vēl viens vidējās paaudzes deju kolektīvs. Jaunizvedotais vidējās paaudzes kolektīvs saglabāja savu nosaukumu – „Līgo”, savukārt vissenāk dejojošie, pieredzes bagātākie vidējās paaudzes dejotāji 2009. gada 19. decembra Ziemassvētku koncertā Kuldīgā sevi nodēvēja par „Sen Līgo” un kļuva par atsevišķu, koncertējošu vienību. Tāpēc 2009. gads tiek uzskatīts par vidējās paaudzes deju kolektīva „Sen Līgo” dibināšanas gadu. Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” aktīvi piedalās koncertos visā Latvijā, tai skaitā 2010. gada vasarā TDA „Līgo” jubilejas sezonas koncerttūrē, Dižkoncertā Dzegužkalnā, Rīgā, un Vislatvijas vidējās paaudzes dejotāju festivālā Valmierā; 2011. gada pavasarī – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas studentu Anitas Pielēnas-Pelēnas, Ievas Sīles un Ingas Meieres diplomdarbu koncertā Saldus kultūras centrā; 2012. gada vasarā – Dejošanas svētkos Zemgales Olimpiskajā centrā, Jelgavā. VPDK „Sen Līgo” piedalās arī Rīgas pilsētas organizētajos pasākumos – Rīgas Dejotāju svētkos „Rīgai – 810”, RKTMC “Mazā ģilde” deju kolektīvu koncertos un koncertos Miķeļdienas gadatirgū.  Labi panākumi gūti Rīgas pilsētas deju kolektīvu skatēs:

  • 2010. gadā iegūti 1. pakāpe un 44 punkti
  • 2011. gadā – 1.pakāpe un 8,1 punkti (no 10 iespējamiem)
  • 2015.gadā – 1.pakāpe un 43,4 punkti

Kopš dibināšanas VPDK „Sen Līgo” ir piedalījies divos festivālos ārpus Latvijas robežām – 2011. gada vasarā starptautiskajā folkloras festivālā “Spišské folklórne slávnosti” Spišské Podhradie, Slovākijā un 2012. gada vasarā – XVIII Starptautiskajā Veru folkloras festivālā Igaunijā,2014.gadā-51.Eiropas tautas kultūras un mākslas festivālā Polijā. Šobrīd kolektīvā dejo 30 dejotāji, ar kolektīvu strādā vadītājs Andis Lagzdiņš un koncertmeistare Alvīne Eriņa.