Šajā gadā turpināsim 2025. gada pavasarī/ rudenī iesākto praktisko iemaņu nodarbību ciklu. Meistarklases vadīs audējas Agnija Saprovska un Elīna Rozenberga-Zeltiņa.Aicinām pieteikties interesentus bez priekšzināšānām, rakstot inita.malnaca@riga.lv.
12. februārī no plkst. 17.00 līdz plkst. 20.30. KTMC “Mazā ģilde” būs iespēja apgūt mežģītās jostas darināšanas pamatus, kas ir viena no senākajām tekstīlijas veidošanas tehnikām. Latvijas muzeja fondos glabājas jostas no 19.gs beigām un 20.gadsimta sākuma, kad tās izmantoja vīru virssvārku apjošanai, tomēr mežģītais pinums kā tehnika ir sastopama arī arheoloģiskajā materiālā.
Neliels ieskats Annas Zariņas grāmata “Apģērbs Latvijā 7.-17.gs“:
“Mežģītais pinums ir viens no izplatītākajiem seno pinumu veidiem, kas pat blakus audumiem ilgi nezaudējis savu nozīmi. Ziemeļeiropā tas pazīstams kopš bronzas laikmeta, bet saglabājies, piemēram, Skandināvijas zemēs līdz pat jaunākajiem laikiem — šajā tehnikā darinātas ne vien jostas, bet arī lielāki apģērba gabali. Latvijā muzeju fondos glabājas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā darinātas mežģītā pinuma jostas. Senākās liecības par šo tehniku saskatāmas tekstilas keramikas trauku lausku nospiedumos no pirmajiem gadsimtiem pēc Kristus. Tur vērojams mežģītā pinuma pamatveids, un pinumi dažos gadījumos varēja būt arī lielāki par jostu. Attīstoties aušanas tehnikai, mežģītā pinuma nozīme mazinājusies. Atradumi kapos no 1. g. t. beigām liecina vairs tikai par mežģītā pinuma jostām. Nelieli šādu jostu fragmenti zināmi no 11.—12. gs. latgaļu un it īpaši lībiešu sieviešu un meiteņu kapiem. Jostas pītas 3—9 cm platas, no šķeterētas vilnas dzijas.”
“Mežģītais pinums ir viens no izplatītākajiem seno pinumu veidiem, kas pat blakus audumiem ilgi nezaudējis savu nozīmi. Ziemeļeiropā tas pazīstams kopš bronzas laikmeta, bet saglabājies, piemēram, Skandināvijas zemēs līdz pat jaunākajiem laikiem — šajā tehnikā darinātas ne vien jostas, bet arī lielāki apģērba gabali. Latvijā muzeju fondos glabājas 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā darinātas mežģītā pinuma jostas. Senākās liecības par šo tehniku saskatāmas tekstilas keramikas trauku lausku nospiedumos no pirmajiem gadsimtiem pēc Kristus. Tur vērojams mežģītā pinuma pamatveids, un pinumi dažos gadījumos varēja būt arī lielāki par jostu. Attīstoties aušanas tehnikai, mežģītā pinuma nozīme mazinājusies. Atradumi kapos no 1. g. t. beigām liecina vairs tikai par mežģītā pinuma jostām. Nelieli šādu jostu fragmenti zināmi no 11.—12. gs. latgaļu un it īpaši lībiešu sieviešu un meiteņu kapiem. Jostas pītas 3—9 cm platas, no šķeterētas vilnas dzijas.”
Dalībnieku skaits grupā -12.
Vienas nodarbības maksa 5,00 EUR.
Nodarbībai nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.
Vienas nodarbības maksa 5,00 EUR.
Nodarbībai nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.
Nodarbību ciklu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”