25. septembrī plkst. 19.00 notiks Dr. Andreja Mūrnieka publisko lekciju cikla “Mūzika kultūrā”1. lekcija “Kas ir mūzika?” .
Īsa lekcijas anotācija:
Kā un kāpēc radusies māksla, poēzija un mūzika? Kas ir muzikāla skaņa? Kas to nosaka? Paaudžu un kultūru strīdi par mūziku. Mūzikas 4 iedarbības veidi (apelācijas virzieni). Mūzikas parametri. Mūzikas funkcijas, mūzikas tipoloģija pēc sabiedrības stratifikācijas (garīgā jeb sakrālā, elitārā jeb klasiskā, tautas jeb tradicionālā, populārā jeb izklaidējošā). Cik reizes un kā “dzimst” mūzika? Paliekošais un mainīgais kultūrā un mūzikā. Eksistenciālie jautājumi. Vai mūziku var saprast bez piepūles? Fantāzija un struktūras mūzikā. Kanoni. Stils un mode. Paradigmas jēdziens. Stilu maiņas mūzikā saistībā ar kultūras paradigmu maiņu Eiropas vēsturē.
Šajā lekciju ciklā 2024. gada rudenī un ziemā būs iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka astoņas autorlekcijas mūzikas kulturoloģijā – par mūzikas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, mūzikas iedarbības veidiem, izcelšanos, funkcijām, saistību ar dažādām kultūras dimensijām, vēsturi, filozofiju un reliģiju.
Par lekciju ciklu:
Katras lekcijas centrā – kāda no mūzikas svarīgām saistībām ar cilvēkā un kultūrā būtiskiem aspektiem vai cilvēkdarbības jomām. Lekcijas laikā vai pēc tās notiks arī skaņdarbu vai to fragmentu klausīšanās. Mūzikā nozīmīgajās tendencēs tiks meklētas mūsdienu pārliecību, aizspriedumu un priekšstatu saknes. Uzmanība tiks pievērsta ikviena cilvēka dzīvē izšķirošajiem eksistenciālajiem jautājumiem, to pārdzīvojumam un atspoguļojumam mūzikā.
Ikviens, kuru interesē izprast mūzikas burvības noslēpuma dažādas interpretācijas, laipni aicināts paklausīties! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.
Kāpēc daži skaņdarbi un autori pārdzīvo gadsimtus? Kāpēc tie turpina mūs iedvesmot un aizraut? Kā un kāpēc veidojusies poēzija, māksla un mūzika? Vai un kā vēsturiskajās mūzikas un sabiedrības norišu saistībās var saskatīt līdzības ar mūsdienu problēmām un tendencēm? Vai un kā mūzika un kultūra attīstās? Lūk, daži galvenie jautājumi, kas tiks aplūkoti gandrīz visās lekcijās.
Lekcijas notiks ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu KTMC “Mazā Ģilde” Bellacord zālē / ZOOM un Facebook tiešsistē.
Lekciju temati un to īsas anotācijas:
2.lekcija. Mūzika un laiks
Kas ir laiks? Laika struktūras. “MM” (Mirklis. Mūžība). Mūzika laikā un telpā. Ritms. Divas tradīcijas (antīkā un Bībeles) un divas metaforas (vizuālais un akustiskais). Trešā metafora (“mazās maņas”). Mūzika Rietumu civilizācijā. Kā izkust bezgalīgajā – pazaudējot sevi? (Indija) Kā iekļauties mūžīgajā – saglabājot sevi? (Kristietība) Divas attieksmes pret laiku. Laika varas neitralizācija, iziešana ārpusē, transcendence. Vai iespējams dzīvot tikai tagadnē? Kur ir pagātne un nākotne (Augustīns)? Laika tecējums un nākamība. Esamība, neesamība un tapšana (G. F. V. Hēgelis). Mūzika kā process. Laika saistība. Anrī Bergsons: diskrētais laiks un ilgšana, elán vital, laika filozofija un mūzika. Rāga un simfonija.
- lekcija. Mūzika un spēle
Spēles nozīme kultūrā. Homo ludens (J. Heizinga). Rotaļa vai spēle? Kas raksturīgs jebkurai spēlei? Divi galvenie nosacījumi. Trīs ievirzes: nopietnība, gatavība, veltīšanās (O. Filonenko). Virtuozitātes divi aspekti (tikumība un prasme). Meistarība mūzikā. Spēļu tipoloģija, 4 spēļu paveidi. Pretstatīt sevi pasaulei (cīņa), pārtapt citādajā (transformācija) vai iekļauties kopībā (veselums). Spēļu tipu aspekti mūzikas kultūrā. Dionīsa svētku rituāli un mūzika. Horus, horēģija, horēgs. Deja un mūzika. Mūzikas izklaidējošā funkcija. Populārā mūzika cauri laikiem. Spēles prieks un līksmība klasiskajā mūzikā. L.Bēthovena 9. simfonijas fināls – prieka un vienības apoteoze.
- lekcija. Mūzika un teātris
Maskošanās spēles, rituāls un mūzika. Antīkā traģēdija, komēdija. Metafora, arhetips un naratīvs (mīts). Ekstāze un katarse – antīkajā kultūrā un teātrī. Pārtapšanas aspekts mūzikā. Muzikālais teātris Eiropā (viduslaiku mistērija, opera, oratorija, operete, mūzikls un rokopera). Kā iedzīvoties tēlā (uz skatuves un mūzikā)? Arhetipa jēdziens (K. G. Jungs, Dž. Kempbels, Dž. Lūkass). “Varoņa ceļš” literatūrā, kino un mūzikā. Arhetipiski tēli un noskaņas mūzikā. R. Vāgners, muzikālā drāma, mākslu sintēze (Gesamtkunstwerk), varoņu tēli un vadmotīvu sistēma. Dramatizācija mākslā un dzīvē.
- lekcija. Mūzika un vārds
“Iesākumā bija vārds”. Logosa (λόγος) jēdziens. Kārtība un brīvība. Himna, dziesma, kantāte, oratorija. Teksta nozīme. Viduslaiku lielie atklājumi (notācija, polifonija). Daudzbalsība vai vienbalsība? Protestantiskais korālis. Melodija un pavadījums. Kāda ir “tīras mūzikas” jēga? Vai iespējams izskaidrot mūziku? Programmatisms romantisma laikmeta mūzikā. H.Berlioza “Fantastiskā simfonija”. Mūzika pasaules tautu kultūrās. Vai katrai tautai ir sava mūzika? Mūzikas dažādās valodas. Kāda ir tautas mūzikas loma nācijas kultūrā? Kas ir tradicionālā mūzika? Latviešu tautasdziesmas. Dziesmu svētki. Teksta atklāsme F.Šūberta un J. Vītola dziesmās.
- lekcija. Mūzika un vēsture
Vai mūzika attīstās? Agro viduslaiku vienbalsība un gotiskā daudzbalsība, renesanses vieglums un protestantisma stingrība, baroka dinamiskums un klasicisma sakārtotība, romantisma subjektīvisms un reālisma “objektīvisms”, modernisma daudzveidība un popmūzikas vienveidība. Mūzikas uzdevums: nomierināt vai satraukt? Stila un modes atšķirības. Brīvība vai patvaļa, kārtība vai totalitārisms? Atonālisms, aleatorika, klasteri, “konkrētā mūzika”, dabas skaņas. Estētisko kategoriju atcelšana vai transformācija mūsdienās. Mūzika un vizuālā māksla, kino. Vai ļaunumu drīkst un vajag uzsvērt mākslā? Mākslinieka atbildība (Ž. Maritēns). Vai “skaistums glābs pasauli”?
- lekcija. Mūzika un mīlestība
Vai mīlestība vienmēr un visur izprasta vienādi? Mīlas dziesmas kā kultūras fenomens dažādās kultūrās. Mīlestības veidi. Eross un agapē (ἔρως, ἀγάπη) Platona filozofijā un kristietībā. Romantisms un mīlestības kā ziedošanās patoss Dž. Verdi operās “Traviata”, “Rigoleto” un “Aīda”, Dž Pučīni “Bohēmā” un “Turandotā”. Mūzika un ilgas pēc mīlestības, nebeidzamā melodija. R. Vāgnera “Tristans un Izolde”, “Tanheizers”. Tēlu sistēma kā antinomiju virkne (Vēnus un Elizabete, Tanheizers un Ešenbahs, najādas, satīri un piligrimi, askēze un kaislība, pāvests un Dievs, morālais imperatīvs un piedošana). Vai mīlestība var uzvarēt nāvi?
- lekcija. Mūzika un sakrālais
Himnas dieviem kā poēzijas, mākslas un mūzikas pirmsākumi. Mūzika un lūgšana. Mūžīgais un pasaulīgais, transcendentais un imanentais. Nirvāna, samadhi, mokša un rita, dharma, karma Indijas kultūrā. Pasaule kā skaņa, vibrācijas (upanišādu koncepcija). Aumm jeb Om (ॐ) meditācijās. Pasaule kā Dieva vārds, grāmata. Dievs “sacerējis pasauli” kā poēts – Bībeles koncepcija. Cilvēka loma pasaulē. “Mūziku dažādība” viduslaiku izpratnē. Vienība daudzveidībā. Gregorisko dziedājumu vijīgums, lokanība un protestantiskā korāļa stingrība, noteiktība. Baroka polifonijas sintēze. Johans Sebastjans Bahs. Kustība un/vai miers. Ciešanas (pasijas), augšāmcelšanās un transformācija. Mūzika liturģijā. Mūzika kā ceļš uz mūžīgo, dievišķo, absolūto.