Dokumentālo filmu triloģija “Savējie sapratīs” ir par 60. – 80. gadu latviešu rokmūziķiem, kas spītējot cenzūrai un aizliegumiem atļāvās publiski paust mūsu alkas pēc brīvības un neatkarības. Galvenais iemesls, kāpēc vispār vēl ir vērts runāt par tā laika rokmūziku – tā bija patiesi laba, profesionāla, izsāpēta, ne tā, kā tagad, kad dziedāt var visu. Cenzūra rūdīja mūziķus, padarot mūziku pārdomātāku, radošāku, spēcīgāku. Programmas tika rūpīgi slīpētas un mēģinājumi notika regulāri. Tieši rokmūziķi lika pamatus tam, ko mēs šodien uzskatam pašu par sevi saprotamu un neatņemamu – izpausmes un vārda brīvība.

Triloģijas pirmā filma “SEŠDESMITIE. SĀKUMS.”

Viss sākās pagājušā gadsimta piecdesmitajos ar paslepus radio īsviļņos caur čekas uzliktā “zāģa” saklausītajām džeza, svinga un agrīnā rokenrola meldiņiem. Elektriskās ģitāras fūzīgās skaņas, kādas fiziski nebija dzirdamas šaipus “dzelzs priekškara”, bija kā malks aizliegtās brīvības padomju jauniešiem. Tad nāca no štellmaņiem un jūrniekiem pavārtēs slepeni par lielu naudu iegādātās skaņuplates, kas tika kopētas vispirms rentgenplatēs, tad magnetofona lentēs. Un tad sākās! Kā sēnes pēc lietus pagrīdē dzima jauniešu grupiņas, kas mēģināja kopēt un spēlēt Chuck Berry, Bill Haley, Elvis Presley, The Beatles, The Rolling Stones, Beach Boys un citas tālaika aktuālās grupas. Tika spēlēts skolu deju vakaros un neoficiālās ballītēs. Pirmā nopietnā grupa ir Valērija “Seiska” Saifudinova izveidotā “The Revengers”, kurā piedalās arī Pits Andersons. Viņi tiek uzskatīti par rokenrola pionieriem PSRS. Kad Seiski paņem armijā, Pits Andersons pieaicinot E.Dārziņa mūzikas skolas audzēkni Zigismundu Lorencu, izvedo “The Melody Makers”, kuru atceltais koncerts Planetārijā ir par iemelsu jauniešu piketam Rīgas centrā.  Pēc “The Melody Makers” izjukšanas, Zigismunds Lorencs kopā ar Borisu Rezņiku un citiem Dārziņskolas audzēkņiem izveido grupu “Eolika”, kas īsā laikā iekaro plašu jauniešu auditorijas popularitāti un koncertē kopā ar Rīgas Estrādes orķestri Raimonda Paula vadībā. Tomēr šīs grupas tikai kopē “firmu” – spēlē Bill Haley, “The Beatles”, “Beach Boys” un citas radioviļņos noklausītas melodijas.  Savas kompozīcijas grupām sāk parādīties 60to gadu otrajā pusē, tomēr izveidot veselu koncertprogrammu ar savām dziesmām grupas vēl nav gatavas. Interesants liktenis ir Imanta Kalniņa dziesmām filmai “Četri balti krekli”, kuras tajā izpilda armijas ansamblis “Zvaigznīte” ar solistu Paulu Butkēviču priekšgalā. Filma nokļūst “plauktā”, bet dziesmas aiziet tautās. Imanta Kalniņa grupas “2xBBM” izpildijumā tās kļūst par tautas leģendām, ko vēlāk savā repertuārā mūžīgi izpildīs “Menuets”. Tomēr par pirmajiem latviskā roka aizsācējiem mēs uzskatam grupu “Katedrāle” (Gunārs Šimkus, Vilnis Šmīdbergs, Einārs Raibais, Vladimirs Smirnovs, Ilgvars Leitis, Aļgirdas Uķira), kas līdz perfekcijai izkopuši “The Beatles” skanējumu, ķeras pie oriģinālkompozīciju sacerēšanas. “Katedrāles” dziesmas tajā laikā ir kā diena pret nakti salīdzinot ar citu grupu orģinālkompozīcijām un kalpo par iedvesmas avotu tā laika topošajai mūziķu paaudzei (grupas “Menuets”, “Sīpoli”, “Modo”, “Santa”, “Jolanta”). Tomēr arī šī “supergrupa” izjūk 70to gadu sākumā, kas izrādās liktenīgs laiks daudzām rokgrupām.

Filma skatāma bez maksas.

Filmu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.