26. februārī plkst. 18.30 notiks Mazās ģldes Bellacord zālē Dr. Andreja Mūrnieka publisko lekciju cikla “Mūzika kultūrā”5. lekcija “Mūzika un vārds”.

Īsa 5. lekcijas anotācija:

“Valoda un mūzika. Vārds vai skaņa bija sākumā? Indiešu upanišādas un Bībele. “Iesākumā bija vārds”. Logosa (λόγος) jēdziens un tā analogi. Kārtība un brīvība. Himna, dziesma, kantāte, oratorija. Notācija un polifonija. J. S. Baha pasijas. Daudzbalsība vai vienbalsība?  Protestantiskais korālis. Melodija un pavadījums. Mesa un simfonija (dievišķais  un cilvēciskais).

Kāda ir “tīras mūzikas” jēga? Vai iespējams izskaidrot mūziku? Programmatisms romantisma laikmeta mūzikā. H.Berlioza “Fantastiskā simfonija”. Teksta atklāsme F. Šūberta un J. Vītola dziesmās.

Vai katrai tautai ir sava mūzikas valoda? Kāda ir tautas mūzikas loma nācijas kultūrā? Kas ir tradicionālā mūzika? Latviešu tautasdziesma. Dziesmu svētki.

Runāt vai pateikt? Apsēstība ar vārdiem mūsdienās. Steiga. Garlaicība. Vai var ar vārdiem apturēt realitāti. Troksnis kā mūzika un mūzika kā troksnis. Dzīve kā dziesma?”

Šajā lekciju ciklā būs iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka astoņas autorlekcijas mūzikas kulturoloģijā – par mūzikas nozīmi cilvēka un sabiedrības dzīvē, mūzikas iedarbības veidiem, izcelšanos, funkcijām, saistību ar dažādām kultūras dimensijām, vēsturi, filozofiju un reliģiju.

Ieeja bez maksas

Lekciju ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde” .

Par lekciju ciklu:

Katras lekcijas centrā – kāda no mūzikas svarīgām saistībām ar cilvēkā un kultūrā būtiskiem aspektiem vai cilvēkdarbības jomām. Lekcijas laikā vai pēc tās notiks arī skaņdarbu vai to fragmentu klausīšanās. Mūzikā nozīmīgajās tendencēs tiks meklētas mūsdienu pārliecību, aizspriedumu un priekšstatu saknes. Uzmanība tiks pievērsta ikviena cilvēka dzīvē izšķirošajiem eksistenciālajiem jautājumiem, to pārdzīvojumam un atspoguļojumam mūzikā.

Ikviens, kuru interesē izprast mūzikas burvības noslēpuma dažādas interpretācijas, laipni aicināts paklausīties! Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.

Kāpēc daži skaņdarbi un autori pārdzīvo gadsimtus? Kāpēc tie turpina mūs iedvesmot un aizraut? Kā un kāpēc veidojusies poēzija, māksla un mūzika? Vai un kā vēsturiskajās mūzikas un sabiedrības norišu saistībās var saskatīt līdzības ar mūsdienu problēmām un tendencēm? Vai un kā mūzika un kultūra attīstās? Lūk, daži galvenie jautājumi, kas tiks aplūkoti gandrīz visās lekcijās.

6. lekcija. Mūzika un vēsture

Vai mūzika attīstās? Mūzikas tipoloģija pēc sabiedrības stratifikācijas (garīgā jeb sakrālā, elitārā jeb klasiskā, tautas jeb tradicionālā, populārā jeb izklaidējošā). Agro viduslaiku vienbalsība un gotiskā daudzbalsība, renesanses vieglums un protestantisma stingrība, baroka dinamiskums un klasicisma sakārtotība, romantisma subjektīvisms un reālisma “objektīvisms”, modernisma daudzveidība un popmūzikas vienveidība. Stila un modes atšķirības. Brīvība vai patvaļa, kārtība vai totalitārisms? Atonālisms, aleatorika, klasteri, “konkrētā mūzika”, dabas skaņas. Estētisko kategoriju atcelšana vai transformācija mūsdienās. Postmodernisms: dekonstrukcija vai vietas atbrīvošana gaidāmajam? Mūzika un vizuālā māksla, kino. Vai ļaunumu drīkst un vajag uzsvērt mākslā? Mākslinieka atbildība (Žaks Maritēns). Vai “skaistums glābs pasauli”?

7. lekcija. Mūzika un mīlestība

Vai mīlestība vienmēr un visur izprasta vienādi? Mīlas dziesmas kā kultūras fenomens dažādās kultūrās. Mīlestības veidi. Eross un agapē (ἔρως, ἀγάπη) Platona filozofijā un kristietībā. Romantisms un mīlestības kā ziedošanās patoss (Dž. Verdi “Traviata”, “Rigoleto”, “Aīda”, Dž. Pučīni “Bohēmā” un “Turandotā”). Mūzika un ilgas pēc mīlestības. Nebeidzamā melodija Riharda Vāgnera “Tristanā un Izoldē”. “Tanheizers”: tēlu sistēma kā antinomiju virkne (Vēnus un Elizabete; Tanheizers un Ešenbahs; najādas, satīri un piligrimi, bruņinieki; askēze un kaislība, pāvests un Dievs; morālais imperatīvs un piedošana). Vai mīlestība var uzvarēt nāvi?

8. lekcija. Mūzika un sakrālais

Himnas dieviem kā poēzijas un mūzikas pirmsākumi. Mūzika un lūgšana. Mūžīgais un pasaulīgais, transcendentais un imanentais. Nirvāna, samadhi, mokša un rita, dharma, karma Indijas kultūrā. Pasaule kā skaņa, vibrācijas (upanišādu koncepcija). Aumm jeb Om (ॐ) meditācijās. Pasaule kā Dieva vārds, grāmata. Dievs “sacerējis pasauli” kā poēts – Bībeles koncepcija. Cilvēka loma pasaulē. Mazās maņas un trešā metafora – pieskāriens, rēta, glāsts. “Mūziku dažādība” viduslaiku izpratnē. Gregorisko dziedājumu vijīgums, lokanība un protestantiskā korāļa stingrība, noteiktība. Vienība daudzveidībā. Baroka polifonijas sintēze. Johans  Sebastjans Bahs. Kustība un/vai miers. Ciešanas (pasijas), augšāmcelšanās un transformācija. Mūzika liturģijā. Vai mūzika ir ceļš uz mūžīgo, dievišķo, absolūto?