Koklētāju ansamblis “TEIKSMA”

Ansamblis dibināts 1955. gadā toreizējā Latvijas Republikāniskā Arodbiedrību Padomes kultūras nama (tagad Mazā Ģilde) māksliniecisko kolektīvu sastāvā. Tā pirmā vadītāja bija Tamāra Jansone (1927-1972). Sākotnēji ansambļa dalībnieces bija kokles un tautas mūzikas amatieres, bet pamazām ansambļa sastāvu papildināja mūzikas skolu, mūzikas vidusskolu un pēdējos gados arī Mūzikas akadēmijas absolventes. 50-jos un 60-jos gados ansamblis piedalījās daudzos koncertos Latvijā un bija klausītāju iemīļots, jo ansambļa izpildījumā skanēja latviešu tautas dziesmas, tā izpaužot latviskumu pretēji uzspiestai padomju mūzikas kultūrai. Atzinība tika iegūta jau pirmajās tautas instrumentu orķestru skatēs 1966.gadā, kur starp daudziem krievu tautas instrumentu orķestriem bija tikai divi koklētāju ansambļi. Pirmās orģinālkompozīcijas ansamblim rakstīja G. Ordelovskis, V. Salaks, J. Ķepītis. Kokles spēles attīstība gāja jaunu ceļu, pilnveidojot spēles tehniku, uzlabojot instrumenta kvalitāti ar stīgu pārslēdzējiem un piesaistot skaņdarbu atskaņojumos profesionālus atskaņotājmāksliniekus – dziedātājus, pūšaminstrumentu solistus un ansambļus, kam tika rakstīts atbilstošs repertuārs. Diemžēl, pirmās vadītājas mūžs aprāvās un no 1972. līdz 1980. gadam ansambli vadīja Anita Vanaga. Šajā laikā rādās pirmās iespējas Kultūras dienu ietvaros ansamblim koncertēt arī ārzemēs – Somijā, Bulgārijā, Itālijā. 1975. gadā ansamblis par aktīvu koncertdarbību ieguva Tautas kolektīva nosaukumu un arī vārdu – TEIKSMA. No 1978. gada ansambļa mājvieta ir Profesionāli tehniskās izglītības kultūras nams Strūgu ielā 4, kur mēģinājumi notiek līdz 2009.gadam, kaut iestādes nosaukumi mainījušies vairākkārt. No 2002.gada ansamblis skaitījās bērnu un jauniešu centra Daugmale kolektīvs. 2009.gadā tika restaurēta skolas ēka Kronvalda bulvārī 8, kur pārcēlās Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skola, līdz ar to arī ansamblis ieguva brīnišķīgu mēģinājuma telpu skolas Kokles klasē. Ar 2015.gada 1.janvāri ansamblis atgriežas savā pirmajā mājvietā Mazajā Ģildē, kaut mēģinājumi joprojām notiek mūzikas skolas telpās. 1970. gads ir nozīmīgs visiem koklētāju ansambļiem – pirmoreiz Dziesmu svētku pasākumos iesaistās arī koklētāji, kas turpmāk kļūst par tradīciju, un neiztrūkstoši visos Dziesmu svētkos apvienotā ansambļa spēlētāju pulkā ir arī TEIKSMAS koklētājas. No 1980. ansambļa vadību pārņem Teiksma Jansone.

Repertuārs attīstās dažādos virzienos – tautas mūzika, kur tiek izmantoti arī tradicionālie instrumenti: 9-stīgu kokles (ar mērķi modernizēto kokļu saspēlē atrast instrumenta sākotnējo skanējumu un savdabību), stabules, trīdeksnis, zvaniņi un pašu dziedāšana, klasikas pārlikumi, kas labi skan baznīcās un koncertzālēs un orģinālkompozīcijas. Tautas dziesmu apdares veidoja arī pašas dalībnieces – Vita Ruduša, Vita Pinne, Kristīne Ojala, Evita Pinne. Jaunas kompozīcijas ansamblim ir rakstījuši R.Jermaks, V.Salaks, I.Zemzaris, I.Arne, V.Līce, M.Lasmanis, J.Nīmanis u.c. Interesanta sadarbība ansamblim veidojās ar senās mūzikas ansambli CANTO, kur kokles latviskās skaņas savijās ar seniem viduslaiku dziedājumiem. Ansamblis regulāri sadarbojas ar flautisti Olgu Ridzevsku, sitaminstrumentālistu Aleksandru Jalaņecki, ir bijusi sadarbība ar dziedātāju Ievu Paršu, senās mūzikas ansambli Inégalité Mystique. Sākot ar 1996.gadu katru gadu decembrī TEIKSMA rīko Ziemassvētku koncertus, atrodot dažādas Rīgas koncertzāles vai muzejus. Ar šādu koncertu 2010.gadā Jūgendstila muzejā ir sākusies sadarbība un draudzība. Regulāri tur uzstājamies valsts svētkos 18.novembrī. Ansamblis piedalās Kokļu dienās, kas iesākās 70-to gadu sākumā un tagad kļuvušas par Starptautiska mēroga festivālu. 2000. gadā Latvijas koklētāju ansambļu konkursā ansamblis ieguva II vietu, 2007. gadā – I pakāpes diplomu. Joprojām 10 dalībniecēm muzicēšana ansamblī ir vaļasprieks, kas jāsavieno ar darba, mācību un ģimenes pienākumiem. No 2009. gada ansambļa mājvieta ir Jāzepa Mediņa Rīgas 1.mūzikas skolas Kokles klase. Ansamblis koncertējis vairākkārt Igaunijā, Lietuvā, Krievijā (Starptautiskais daudzstīgu tautas instrumentu festivāls Maskavā 2004., 2006.), Vācijā 1985., Polijā 1991., Dānijā 1992., Anglijā 1994., Somijā 1995., Japānā 1996., Francijā 1996., Bulgārijā 1997., Portugālē 1998., Spānijā 1999., Čehijā 2000., 2001., Turcijā Jauniešu festivāls Fomged 2006., Šveicē Cītaru dienas Bernes kantonā 2007. 1997. gadā iegūta II vieta tautas mūzikas grupā Starptautiskā konkursā Llangolen International Music Eisteddfod Velsā un atzinība par piedalīšanos Starptautiskajā konkursā Dienvidāfrikā, Johanesburgā. Neaizmirstams notikums bija 2014. gada vasarā, kad ansamblis piedalījās Kanadās latviešu Dziesmu svētkos Hamiltonā. 1977. – skaņu plate (bez nosaukuma) 1994. – audiokasete (bez nosaukuma) 1999. – CD Gadskārtu ritmos – latviešu tautas mūzika 2007. – CD 99 kokles Jāņos – dalība ar 3 skaņdarbiem 2011.- CD Sviests IV – J. Nīmanis Dejas sajūta 2014.- CD Brīvdiena– romantiska latviešu un ārzemju mūzika Daudz ierakstu Latvijas Radio, 2006. gadā vadītāja saņēma Rīgas Domes gada balvu Baltais zvirbulis. Ansamblim ir arī jaunākā grupa, kas pārņem Teiksmas koklēšanas tradīcijas.

No 2023. gada rudens ansambļa vadību pārņem Kristīne Dmitrijeva.