Skip to main content
Kolektīvi
Deja Deja

DA “Daiļrade”

Dibināšanas gads:
1990
Vidējais dalībnieku vecums:
18-50
Mājaslapa:
www.dailra.de
Vadītāja vārds:
Iveta Pētersone-Lazdāne
Tālrunis:

Deju ansamblis „Daiļrade” ar ražošanas apvienības “Daiļrade” direktora Valda Grimzes atbalstu tika dibināts 1990. gada 14.novembrī. Līdz 2011.gada nogalei to vadījusi ansambļa dibinātāja Silva Štelfa, Valsts Deju ansambļa “Daile” soliste.
No 2012. gada janvāra ansambli vada mākslinieciskā vadītāja, Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja Iveta Pētersone-Lazdāne.
Dejotāju prasmes izkopt un attīstīt palīdz augstas klases profesionāli deju pedagogi –
A grupas ansamblī:
• baletmeistars-repetitors, Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks , horeogrāfs Antons Freimans,
• repetitore Paula Āboliņa,
• par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistars Jānis Lācis

Deju ansambļa “Daiļrade” izaugsmi veicinājušas tā mākslinieciskās vadītājas un tādi deju pedagogi kā Andis Staļevskis, Juris Lainis, Andris Bergmanis, Ignats Ančāns, Intars Jundze, Zane Teikmane, Vladimirs Ponomarjovs, Konstantīns Koļesņikovs koncertmeistares Alvīne Eriņa un Sarmīte Plaude.
Pieaugot dejotāju interesei un sastāvam, kolektīvs ir kļuvis lielāks un loģiskas pēctecības rezultātā 2015.gadā tajā izveidojies vidējās paaudzes sastāvs (DA “Daiļrade VP”), kas ikgadu ar izciliem rezultātiem sevi piesaka ikgadējās tautas deju skatēs, dažādos valsts un starptautiska mēroga pasākumos.
Patreiz ansamblī darbojas gandrīz 80 dejotāju, divos dažāda vecuma sastāvos:
• A grupā – ap 50 jauniešiem no 18 līdz 30 gadiem;
• D grupā – vairāk kā 30 dejotāju no 30 līdz 50 gadiem.
Ansamblī kopā pulcējas talantīgi, pašpietiekami un savā attīstībā augsti motivēti dejotāji, kuriem dejošana ir dzīves stils un prioritāte brīvā laika pavadīšanā.

Ansamblis sekmīgi konkurē ar tradīciju un pieredzes bagātiem tautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, kā arī pārstāvot Latviju dažādos augstākā līmeņa pasākumos ārzemēs:
Pārstāvējis Latviju ar deju uzvedumu “Jāņu nakti darināju” XVI Vispārējos dziesmu un deju svētkos Grand Rapidos, Mičiganā, ASV (2026.)
Pārstāvējis Rīgas pilsētu Hanzas dienās Rostokā, Vācijā (2018.)
Reprezentējis Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē ar koncertuzvedumu Pekinas Nacionālā Skatuves mākslu centrā “Ziedu zāle”, Ķīnā (2015.)
Reprezentējot Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē Starptautiskajā pārtikas, lauksaimniecības un dārzkopības izstādes “Zaļā nedēļa” Berlīnē atklāšanas ceremonija, Vācijā (2015.)
Kopš dibināšanas brīža, ansamblis ir piedalījies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Deju ansambļa „Daiļrade” A un D grupas ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Lielās balvas ieguvējas (2018.), kas ir augstākais Latvijas apbalvojums tautas skatuviskajā mākslā. Tāpat XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos finālkonkursā ansamblis ieguvis 1.vietu valstī, kļūstot par svētku laureātu
Pasaules koru olimpiādes, kas 2014. gadā notika Rīgā, atklāšanas ceremonijai horeogrāfs Agris Daņiļevičs ar grupas “Elektrofolk” mūziku Deju ansamblim “Daiļrade” radīja latviešu skatuviskās dejas jauna horeogrāfiskā žanra – folkbaleta – numurus “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs”. Šis horeogrāfiskais stāsts piecēlis kājās ne vien vairāku tūkstošu starptautisku publiku Arēnā “Rīga”, bet arī skatītājus Ķīnā, prestižajā Pekinas operas namā, Lietuvas deju šovā “Kadagys”, arī starptautiskas augsta līmeņa žūrijas dažādos konkursos. Pasaules līmeņa nozares profesionāļi apgalvo, ka ansamblis veiksmīgi rāda skatuviskās dejas nākotnes attīstības ceļu, un pauž savu gandarījumu, ka tāds ir atrasts.
Abas dejas “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs” tika izdejotas starptautiskajā profesionālo horeogrāfu un izpildītāju konkursā “Rīgas pavasaris 2017”, kurā to horeogrāfs, Agris Daņiļevičs, ieguva 1.vietu, bet Deju ansambļa “Daiļrade” dejotāji saņēma žūrijas galveno balvu par profesionālu un mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu.
Par godu jubilejas reizēm ansamblis radījis spilgtus deju uzvedumus un deju izrādes, kas guvušas atzinību ne tikai skatītāju vidū, bet arī saņēmušas “Dejas balvas” žūrijas apbalvojumus.
2016.gada ansambļa 25.jubilejā tika sagatavots horeogrāfisks jaundarbs – deju uzvedums “Cieši, cieši!” , kura mērķis ir akcentēt latvisko identitāti, tautas deju tradīcijas, parādīt ansambļa nākotnes redzējumu un tā nākotnes attīstības vīziju, kur būtiskākais ir nostiprināt folkbaleta žanra attīstību Latvijā un arī pasaulē, veicinot mūsdienīgu tautas mākslas interpretējumu.
2019.gadā sadarbībā ar horeogrāfiem Liliju Lipori un Ilmāru Dreļu festivālam “Sudmaliņas” tika radīta vedību tradīciju deju izrāde ar grupu “Tautu meitas” un “Auļi” mūziku “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim.”, kas guva augstu atzinību kā pašmāju tā arī ārzemju deju speciālistu un publikas atzinību. 2021. gada 29. aprīlī – izrāde “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim.” saņēma Dejas balvu nominācijā “Skatuviskās tautas dejas iestudējums vai notikums”
2021.gadā par godu ansambļa 30 gadu jubilejai sadarbībā ar režisoru Robertu Rubīnu, horeogrāfiem Lieni Gravu un Reini Rešetinu, komponistu Kārli Auzānu , tērpu mākslinieci Ilzi Vītoliņu tika radīta mītiska folkbaleta izrāde “CIK SAULES MŪSOS” 2023. gada 29.aprīlī folkbaleta izrādes “CIK SAULES MŪSOS” horeogrāfi Liene Grava, Reinis Rešetins saņem Dejas balvu nominācijā “Skatuviskās tautas dejas horeogrāfe/-s”. 2021. gada 16. marts – topošās folkbaleta izrādes “CIK SAULES MŪSOS” mūzika ir nominēta “Zelta Mikrofons 2021” kategorijā “Tautas vai pasaules mūzikas albums”.
2026.gadā par godu ansambļa 35 gadu jubilejai sadarbībā ar režisoru Juri Joneli, horeogrāfi Liliju Lipori, komponistu Kārli Auzānu , tērpu mākslinieci Ilzi Vītoliņu, scenogrāfi Elīnu Miltu-Niedrāju, dramaturģi Lindu Rudeni, gaismu mākslinieku Reini Zalti tika radīts Jāņu nakts svinēšanas tradīcijā balstīts deju uzvedums “Jāņu nakti darināju”.
Deju ansambļa “Daiļrade” repertuārā ir gan ansambļa “Zelta fonda” dejas, gan vairākas, īpaši “Daiļradei” radītas jaunrades dejas, kuras jau ir guvušas atzinību lokāla mēroga un starptautiska līmeņa koncertos, Latvijas jaunrades deju konkursos. Šīs dejas ir nozīmīgas ikvienam “Daiļrades” dejotājam un ne tikai, daudzas no tām ir iekļautas kopdejošanas repertuārā un pat Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Kas zina, varbūt tās kļūs par daļu no tautas kultūrmantojuma, bet viens ir skaidrs jau šodien, ka tās spilgti pārstāv jauno, dejas nozarei nozīmīgo un pasaules profesionāļu atzīto un DA “Daiļrade” radīto stilu – folkbaletu.
Kolektīvs par būtisku uzskata ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti cenšas veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos, kultūras attīstīšanu.
Deju ansamblis „Daiļrade” ar ražošanas apvienības “Daiļrade” direktora Valda Grimzes atbalstu tika dibināts 1990. gada 14.novembrī. Līdz 2011.gada nogalei to vadījusi ansambļa dibinātāja Silva Štelfa, Valsts Deju ansambļa “Daile” soliste.

No 2012. gada janvāra ansambli vada mākslinieciskā vadītāja, Vispārējo Latviešu Dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu un Deju svētku virsvadītāja, deju nozares konsultatīvās padomes locekle un deju nozares Latvijā mentore Iveta Pētersone-Lazdāne.

Dejotāju prasmes izkopt un attīstīt palīdzaugstas klases profesionāli deju pedagogi –

  • baletmeistars-repetitors,Latvijas Nacionālās Operas un Baleta mākslinieks Antons Freimans,
  • repetiore Vera Ozola
  • par mēģinājumu muzikālo pavadījumu rūpējas koncertmeistars Jānis Lācis

Deju ansambļa “Daiļrade” izaugsmi veicinājušas tā mākslinieciskās vadītājas un tādi deju pedagogi kā Andis Staļevskis, Juris Lainis, Andris Bergmanis, Ignats Ančāns, Intars Jundze, Zane Teikmane, Vladimirs Ponomarjovs, koncertmeistare Alvīne Eriņa.

Ansamblī kopā pulcējas talantīgi, pašpietiekami un savā attīstībā augsti motivēti dejotāji, kuriem dejošana ir dzīves stils un prioritāte brīvā laika pavadīšanā.

Ansamblis sekmīgi konkurē ar tradīciju un pieredzes bagātiemtautas deju ansambļiem, gūstot augstus panākumus deju konkursos un tautas deju skatēs, kā arī pārstāvot Latviju dažādos augstākālīmeņa pasākumos ārzemēs:

  • gadā Latvijas prezidentūras Eiropas Savienībā organizētajā “Zaļās nedēļas” atklāšanas ceremonijā (Vācija, Berlīne);
  • Latvijas valsts kultūras un tūrisma prezentācijā (Ķīna, Pekinā).

Kopš dibināšanas brīža, ansamblis ir piedalījies visos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Deju ansambļa „Daiļrade” A un D grupas ir XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku Lielās balvas ieguvējas (2018.), kas ir augstākais Latvijas apbalvojums tautas skatuviskajā mākslā. Tāpat XXV Vispārējo latviešu Dziesmu un XV Deju svētkos finālkonkursā ansamblis  ieguvis 1.vietu valstī, kļūstot par svētku laureātu

Pasaules koru olimpiādes, kas 2014. gadā notika Rīgā, atklāšanas ceremonijai horeogrāfs Agris Daņiļevičs ar grupas “Elektrofolk” mūziku Deju ansamblim “Daiļrade” radīja latviešu skatuviskās dejas jauna horeogrāfiskā žanra –folkbaleta – numurus “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs”.Šis horeogrāfiskais stāsts piecēlis kājās ne vien vairāku tūkstošu starptautisku publiku Arēnā “Rīga”, bet arī skatītājus Ķīnā, prestižajā Pekinas operas namā, Lietuvas deju šovā “Kadagys”, arī starptautiskas augsta līmeņa žūrijas dažādos konkursos. Pasaules līmeņa nozares profesionāļi apgalvo, ka ansamblis veiksmīgi rāda skatuviskās dejas nākotnes attīstības ceļu, un pauž savu gandarījumu, ka tāds ir atrasts.

Abas dejas “Jāņu nakti lietus lija” un “Aiz Daugavas vara dārzs” tika izdejotas starptautiskajā profesionālo horeogrāfu un izpildītāju konkursā “Rīgas pavasaris 2017”, kurā to horeogrāfs, Agris Daņiļevičs, ieguva 1.vietu, bet Deju ansambļa “Daiļrade” dejotāji saņēma žūrijas galveno balvu par profesionālu un mākslinieciski augstvērtīgu sniegumu.

2016.gada ansambļa 25.jubilejā tika sagatavots horeogrāfisks  jaundarbs – deju uzvedums “ Cieši, cieši!” , kura mērķis ir akcentēt latvisko identitāti, tautas deju tradīcijas, parādīt ansambļa nākotnes redzējumuun tānākotnes attīstības vīziju, kur būtiskākais ir nostiprināt folkbaleta žanra attīstību Latvijā un arī pasaulē, veicinot mūsdienīgu tautas mākslas interpretējumu.

2019.gadā sadarbībā ar horeogrāfiem L.Lipori un I.Dreļu festivālam “Sudmaliņas” tika radīta vedību tradīciju deju izrāde  ar grupu “Tautu meitas” un “Auļi” mūziku “Dzersim kāzas trīs dieniņas. Dziedāsim. Dancosim.”, kas guva augstu atzinību kā pašmāju tā arī ārzemju deju speciālistu un publikas atzinību. Šis uzvedums turpina aizkustināt savus skatītājus līdz asarām.

Deju ansambļa “Daiļrade” repertuārā ir gan ansambļa “Zelta fonda” dejas, gan vairākas, īpaši “Daiļradei” radītas jaunrades dejas, kuras jau ir guvušas atzinību lokāla mēroga un starptautiska līmeņa koncertos, Latvijas jaunrades deju konkursos. Šīs dejas ir nozīmīgas ikvienam “Daiļrades” dejotājam un ne tikai, daudzas no tām ir iekļautas kopdejošanas repertuārā un pat Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos. Kas zina, varbūt tās kļūs par daļu no tautas kultūrmantojuma, bet viens ir skaidrs jau šodien, ka tās spilgti pārstāv jauno, dejas nozarei nozīmīgo un pasaules profesionāļu atzītoun DA “Daiļrade” radīto stilu – folkbaletu.

Kolektīvs par būtisku uzskata ne tikai dejas mākslinieciskās kvalitātes celšanu profesionālu dejas pedagogu vadībā, bet caur latviešu nācijas vērtībām un identitāti cenšas veicināt cilvēkos vienotības sajūtu, savas patības apzināšanos, kultūras attīstīšanu.