Publisko lekciju cikls “Māksla - kultūrā”

Jaunajā publisko lekciju ciklā “MĀKSLA – KULTŪRĀ” būs iespējams noklausīties Dr. Andreja Mūrnieka autorlekcijas par izšķirošiem pavērsieniem Eiropas kultūras vēsturē un to sekām mūsdienās. Cikls sāksies ar lekciju 28. septembrī plkst. 18. 30 klātienē “Mazās ģildes” Bellacord zālē, kā arī tiešsaistē platformā zoom.us (www.mazagilde.lv) un facebook.com/MazaGilde. Pirmajā lekcijā “Aklais dzejnieks” Dr. Andrejs Mūrnieks runās par Homēru, viņa varoņu, vērtību un sengrieķu kultūras nozīmi antīkajā un mūsdienu pasaulē.

Pieslēdzies lekcijai tiešsaistē ŠEIT:

Join Zoom Meeting
https://us02web.zoom.us/j/88989158069?pwd=SlFTb0ZrQkJFdGp6YUhRZ2NtMEhBZz09

Meeting ID: 889 8915 8069
Passcode: 409200

28. septembra lekcijas īsa anotācija:

“Kāpēc jākļūst aklam, lai redzētu? Kā saskatīt nepārejošo, pilnīgo, ideālo? Platona “alas” metafora. Redzamais un neredzamais. Valdnieka Oidipa (Edipa) liktenis. Eiropas kultūras saknes: antīkā pasaule un Bībeles tradīcija. Minēt pasaules mīklas vai īstenot Dieva aicinājumu? Ar ko sākas poēzija? Izbrīns par dievišķo skaistumā. Himna, lirika, eposs un drāma (E. Rosenstuck-Huessy). Homēra persona. Eposs kā sengrieķu kultūras avots. “Iliāda” un “Odiseja” (karš un ceļojums). Cīņa – visu lietu māte? Agons antīkajā un mūsdienu pasaulē. Ahilejs un Hektors. Varonis vai vergs. Demokrātijas cēloņi. Agona kulminācija: Maķedonijas Aleksandrs. Aizraušanās, salīdzinājums, sacensība un konflikts – vai šai secībai iespējama alternatīva? Dzīves aicinājums pret konkurenci. Homo viator. Mūsdienu “odisejas” (Džeimsa Džoisa “Uliss”).  Ekskursija un svētceļojums. Ceļš mājup un ceļš uz “apsolīto zemi”. Odisejs un Ābrahams. Sprīdītis un Dullais Dauka. Alkas pēc bezgalīgā. Cilvēce jaunatklājumu ceļos. Kas ir mana īstā Tēvija?”

Par lekciju ciklu:

Lekcijās iecerēts pārdomāt un izvērtēt saistību starp mākslas tēliem, sižetiem, lielajiem stāstiem (naratīviem) un konkrēto vēsturi, kā arī šo stāstu ietekmi uz mūsdienu pasauli.

Katras lekcijas centrā būs kāds ģeniāls mākslas darbs, autors vai vairāki autori, kuru piedāvājumā atspoguļojas laikmeta paradigma, būtiskās vērtības vai to maiņa. Tiks meklētas saistības starp konkrētu autoru dzīves gājumu, piedzīvotajiem satricinājumiem un to izraisītajām reakcijām, kas novedušas pie jaunu ideju, mākslas tēlu un kustību veidošanās. Kultūras vēstures nozīmīgajās tendencēs tiks meklētas mūsdienu pieņēmumu, pārliecību, mītu, aizspriedumu un priekšstatu saknes. Pretējas tendences tiks salīdzinātas, konfrontējot tās ar mūsdienām, lai skaidrāk iezīmētos jēgas meklējumu ceļi, tā vedinot klausītājus iesaistīties iekšējā dialogā ar dažādiem mākslas darbiem, pasaules uzskatiem un rosinātu domāt par mūsdienu problēmu risinājumiem. Uzmanības centrā būs eksistenciālie jautājumi, to pārdzīvojums un atspoguļojums ģeniālu mākslas darbu saturā, nevis māksliniecisko izteiksmes līdzekļu analīze. Kāpēc daži mākslas darbi, to tēli un autori pārdzīvo gadsimtus, turpina mūs iedvesmot un aizraut?

Ikviens, kuru interesē izprast mūsdienu problēmu un tendenču vēsturiskās saknes, laipni aicināts piedalīties! Pēc katras lekcijas būs laiks jautājumiem un diskusijām. Lekcijas paredzētas jebkura vecuma interesentiem, īpaši cerot uz jauniešu atsaucību, kuri vēlētos papildināt savas zināšanas un padziļināt izpratni par kultūras pamatiem.

Ieeja lekcijās bez maksas.

Lekciju ciklu ar Rīgas Domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

  1. gadā paredzētas lekcijas 28. septembrī, 26. oktobrī, 23. novembrī un 14. decembrī. Informācija būs pieejama RKTMC “Mazā ģilde” mājaslapā un facebook.com/MazaGilde.

Lekciju temati un pirmo lekciju anotācijas:

2.Grāmatas pasaulē (Bībele, tās varoņi, pasaules izjūta, vēsture kā grāmata, līdzības, tēli un to ietekme mākslas vēsturē un kultūrā).

Cilvēces garīgo meklējumu ceļš kā dialogs. Bezgalības priekšā. Kas bija pirms laika? Kur atklājas Dievs – dabā un sabiedrībā, cilvēka apziņā vai vēsturē (Ķīna, Indija, Eiropa)? Vēsture kā grāmata. Vai Dievs zina un var visu? Kā pravietis atšķiras no pareģa? Cilvēka problēma. Neveiksmju sērija. Transcendentais un imanentais. Ikona un portrets pret ainavu un ornamentu. Dzeja un mūzika, metafora un hiperbola, personālisms un polifonija, līdzība un pravietojums Bībelē. Metaforas un tēli (“aizliegtais auglis”, Bābeles tornis, Mozus atklāsme, Jēkaba cīņa, Dāvida kritiens, Pazudušais dēls, Žēlsirdīgais samarietis, Labais laupītājs). Jaunais kā vērtība. Bērna laiks. Taisnīgums un piedošana. Līdzcietība un prasīgums. Eross un agapē (ἔρως un ἀγάπη). Ceļā uz Emausu. Rembranta gleznas un Mikelandželo skulptūras. Sievietes cieņa. Annunciatio. Lielā intervence. Kenosis (κένωσις).  Ja Dievs kļuva par cilvēku, vai cilvēks var kļūt par Dievu?

  1. Dievišķā mīlestība (Dante Aligjēri, Bokačo, Petrarka. Mīlestības spārnotie. Pagrieziens Rietumu kultūrā. Cilvēka izaugsmes perspektīvā.)

Kāpēc jāraksta grāmata? Ko ļaudis meklē literatūrā? Dantes “komēdija” – kosmoloģiska aina vai viena diena cilvēka dzīvē? Viduslaiku kulminācija. Kāpēc nepienāk pasaules gals? Asīzes Francisks un dabas reabilitācija. Meitenes smaids. Ko var izraisīt viena sastapšanās? Kāpēc “komēdija” kļūst par “dievišķo” (Comedia divina)? Bokačo “Dekamerons”– “cilvēciskā komēdija”. Petrarkas Laura. No kosmoloģiskas redukcijas uz antropoloģisku redukciju. “Komēdijas” uzbūve. Kāpēc, lai paceltos augšup, jāiet pretējā virzienā – uz leju? Inferno. Purgatorio. Paradiso. Kādēļ ļaudis paliek savā ellē? Remdeno liktenis. Vai elle var būt mūžīga? Šķīstīšanās kalns – transformācijas ceļš. Pavadoņa nozīme. Vergīlijs, Beatriče un Bernards. Kāpēc paradīze ir kustība, bet elle – sastingums? Rietumu kristietības paradigmas atšķirība no Indijas reliģiskās filozofijas. Trīsvienības godība. Imanuels Kants un Dante. “Zvaigžņotā debess virs manis un morālais likums manī”. Kāpēc vajadzīgas debesis?

4.Cilvēks centrā (Hildegarde fon Bingena, Leonardo da Vinči un Martins Luters. Renesanse. Reformācija. Vai cilvēkam ir brīvā griba? Tomass Mors un “Utopijas” dzimšana.)

Antropoloģiskās redukcijas saknes. Cilvēks kā pasaules centrs Hildegardes fon Bingenas vīzijās un Leonardo da Vinči “Vitrūvija cilvēkā”. Cilvēka laicīgās dimensijas izcelšana. Pilsēta pret laukiem, pulkstenis un laiks. Renesanses krīze. Apgrieztā un “dabiskā” perspektīva. Ikona un ainava. Ikonas vietā – portrets  (Antonello da Mesina un Leonardo da Vinči). Cilvēciskais un cilvēcīgais. Neoplatonisma ietekmes. Astroloģija un maģija. Cilvēka niecīgums. Martins Luters un Roterdamas Erasms, grēks un brīvā griba. Atgriešanās pie saknēm. Klosteru vietā ikdiena kā klosteris. “Ora et labora”. Personiskā dzīves aicinājuma patoss. Žans Kalvins un predestinācijas paradokss. Vai mākslai ir vieta baznīcās? Jauno laiku sākumā – Dieva nozīmes pieaugums. Politikas nošķiršana no reliģijas (N.Makiavelli, T.Hobss, Dž.Loks). Kā sakārtot sabiedrību? Zinātnes panaceja. Tomasa Mora “Utopija”. Varbūt “paradīzi” iespējams radīt Zemes virsū?

  1. gada ziemas un pavasara lekcijas:

5.Dzīve kā teātris  (Migela Servantesa de Savaedras varoņi, teātra kultūra. R.Dekarta duālisms. Daniels Defo un Džonatans Svifts. Galantais gadsimts un revolūcija.)

6.Progresa apmātība (Volfgangs Gēte,  darba civilizācija. Georgs Frīdrihs Hēgelis, Arturs Šopenhauers  un Sērens Kirkegors – eksistence pret sistēmu. Jaunlaiku ideoloģiju utopijas.)

7.Nevainīgo ciešanas (Fjodors Dostojevskis, “Lielinkvizitors”. Ījaba tēls. Cilvēks kā mēslojums nākotnes progresam. Vai “skaistums glābs pasauli?”)

8.Laiks un mūžība  (Anrī Bergsons, progress un cilvēks, Francs Kafka – vientulības absurds, Džeimss Džoiss – ikdienas apziņas plūsma. Daudzveidības un vienības antinomija. 20. un 21. gs. distopijas.)